Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.
Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents.
Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).
Salīdzinot ar Rīgu (28,5%), Latgalē (27,6%) ir otrs lielākais respondentu skaits, kuru mājokļos remontdarbi ir veikti senāk nekā piecus gadus atpakaļ. Citos reģionos šādu atbildi sniedz vidēji katrs ceturtais līdz piektais iedzīvotājs. Pēc respondentu sniegtās informācijas kopumā reģionos remontdarbu veikšanu nekad nav piedzīvojuši 3 līdz 6% mājokļu.
Tikai saviem spēkiem remontu visbiežāk veic kurzemnieki (66,7%), bet visretāk – galvaspilsētas iedzīvotāji (45,8%). Turpretī daļēji saviem spēkiem, piesaistot radus un draugus, remontu visbiežāk veikuši vidzemnieki (41%).
Pēc amatnieka palīdzības visbiežāk vērsušies Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji – attiecīgi 33,3% un 31,9%, kas ir vairāk nekā divas reizes biežāk, salīdzinot, piemēram, ar Kurzemi, kur amatnieka palīdzība bijusi nepieciešama vien 14,6% respondentu. Savukārt pie santehniķa un elektriķa visbiežāk vērsušies Latgales iedzīvotāji – attiecīgi katrs ceturtais un katrs piektais latgalietis. Interjera dizainera pakalpojumi visbiežāk sniegti Rīgā (7,3%), bet savai gaumei visvairāk uzticējušies Zemgales un Vidzemes iedzīvotāji, kuri no interjera dizainera pakalpojumiem atteikušies pilnībā.
Virtuves visbiežāk remontējuši Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāji (attiecīgi 43,8% un 43,6%).
Guļamistabu remonts visbiežāk veikts zemgaliešu mājokļos (42,2%). Viesistabu labiekārtošana vispopulārākā bijusi Latgalē (36,5%), bet vannasistabu remonts visaktīvāk veikts galvaspilsētas iedzīvotāju mājās (38,5%), kur visaktīvāk noritējis arī bērnistabu remonts (20,8%). Remontu visās telpās visbiežāk veikuši vidzemnieki (35,9%).
Kopumā visizplatītākais uzlabojums remonta laikā Latvijas iedzīvotāju mājokļos ir grīdu nomaiņa. Piemēram, logu nomaiņa veikta divas reizes retāk, bet kosmētiskais remonts – pat piecas reizes retāk.
Visbiežāk grīdas seguma maiņa veikta tieši Latgales iedzīvotāju mājokļos (75%). Latgalieši visaktīvāk veikuši arī logu nomaiņu, sadzīves tehnikas un jaunu mēbeļu iegādi. Arī rīdzinieki visaktīvāk mainījuši santehniku. Pierīgas iemītnieki bijuši līderi kosmētiskā remonta veikšanā, bet vidzemnieki – sienu apdarē.
Visprecīzāk savu remontam plānoto budžetu plānojuši rīdzinieki (22,9%), bet ieekonomēt visvairāk izdevies vidzemniekiem (12,8%). Savukārt visvairāk plānoto budžetu pārsniedza Zemgales iedzīvotāji – to atzina teju katrs ceturtais respondents no Zemgales.
Lielākās izmaksas, kas pārsniedz 20 001 eiro, visbiežāk radušās rīdziniekiem (3,7%), savukārt visekonomiskākos uzlabojumus mājoklī, nepārsniedzot 1000 eiro, visbiežāk veikuši Pierīgas iedzīvotāji (61,4%).
Remonta izdevumus visu reģionu respondenti centušies segt no saviem iekrājumiem, kas vislabāk izdevies Latgales iedzīvotājiem (94,2%). Nereti izmantota arī draugu finansiālā palīdzība, ko visbiežāk atzina rīdzinieki (katrs desmitais respondents). Savukārt bankas aizdevumu visbiežāk izmantojuši Zemgales iedzīvotāji – teju katrs sestais respondents, bet visretāk pēc aizdevuma bankā vērsušies vidzemnieki – vien katrs divdesmitais respondents.
Pēc DNB bankas pasūtījuma aptauju 2015.gada septembrī veica pētījumu kompānija “Berg Research”.