Lasīšanas laiks: 3 min
Šajā nedēļā Latvijā norisinājās Psiholoģijas dienas. Interesentus aktivitātēm aicināja pievienoties arī Valmierā. Viens no pasākumiem notika speciālā pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte”, kur izglītības psihologs Inga Gedrima stāstīja par spēju vecākiem pasauli ieraudzīt bērna acīm, attīstot radošo domāšanu.
Inga ir pētījusi mūsdienu bērnus, secinot, ka ir vērojams radošuma trūkums, tāpēc ir nepieciešama vecāku palīdzība. “Radošumu nereti zaudējam, kad kļūstam pieauguši, jo tad jābūt tādiem, kā to nosaka sabiedrība, “ skaidroja I.Gedrima.
“Iekšējais bērns mums mīt sirdī, ne prātā. Tas jāņem vērā, ka bērni domā un pasauli uztver ar sirdi, nevis prātu.”
Mūsdienu steidzīgajā pasaulē arvien biežāk bērni jūtas emocionāli vientuļi, jo vecāki ir kopā ar atvasi tikai ar prātu – uzprasa, kā klājas, nemaz neiedziļinoties atbildē, veic ikdienas darbības, esot aizņemti savām domām. Fiziski ģimene ir kopā, bet emocionāli bērni jūtas vientuļi.
“Radošums nav talants. Tas nav kaut kas iedzimts, tas piemīt katram. Pat pankūku cepšana var būt radoša, jo to mēs darām paši. Radošums ir spēja radīt jaunas idejas un konceptus, to var pilnveidot.”
Radoši var būt domāšanā, intuīcijā, sajūtās. Radoši cilvēki, kad tas nepieciešams, grib pārveidot vidi, nevis pasīvi piemēroties.
“Vecākiem jāņem vērā, ka mūsdienās bērni ir citādāki, salīdzinot ar pašu bērnību. Tomēr bērni vienmēr vēlas būt radoši. Vecāki var palīdzēt, mēģinot pasauli saskatīt tā, kā to redz viņu bērns. To var izdarīt, patiesi sarunājoties.”
Psiholoģe arī minēja vairākus mūsdienu bērnu raksturlielumus, piemēram, patstāvīgi jau bērnībā, tehnoloģijas apgūst agrā vecumā, pusaudžu vecums sākas ātrāk – jau deviņos gados, pārliecināti par savu misiju uz zemes un pieprasa cieņpilnu attieksmi, noraida kategoriskas normas, piedāvā, kā ikdienas darbus paveikt racionālāk (te vecāki aicināti ņemt vērā atvašu padomus), ir nepieciešama arī būšana ar sevi, patīk izziņas un domāšanas process, ir stipra griba un jūtīgums, melus atklājot ļoti ātri.
“Bērni izpaužas, vecākiem tas ir jāatbalsta, nosakot robežas, tomēr ne autoritatīvā veidā, bet pārrunājot, kas ir pieļaujams, kas nē, lai bērns tam piekristu un izprastu. Ja bērns pilnībā pakļaujas katram vārdam un nepiedāvā savu variantu, kaut kas viņā ir emocionāli salauzts un traumēts.”
Psiholoģe uzsver, ka ļoti svarīga ir patiesa būšana kopā ar bērnu – sarunas, kurā abas puses ieklausās, kopīgas aktivitātes.
“Atbildes ir bērnā, nevis grāmatās, tikai jājautā. Tā kā bērni jūt ar sirdi, tas ir arī viens no veidiem – jājautā, kāpēc sāp sirsniņā, par ko ir bēdīgs, priecīgs u.tml. Būt kopā nozīmē veltīt nedalītu uzmanību. Bērni aug ātri, mums jābauda kopā būšana ar viņiem.”
Vecākiem vajadzētu uzdot sev jautājumu, cik patiesas ir sarunas, cik daudz viņi atļaujas kopā ar bērnu fantazēt, iedziļinās, nevis nosoda vai pārtrauc, cik daudz ieklausās bērna vēlmēs.
“Radošumu var attīstīt drošā vidē, kur bērns jūtas piederīgs un sadzirdēts. Bērniem vajag ļoti daudz patiesu mīlestības apliecinājumu. Turklāt jāatceras, ka “tu” forma jālieto tikai uzslavām, piemēram, sakot, ka tu man esi ļoti svarīgs, bet šobrīd tava rīcība mani sāpina. Tādējādi bērns neuztver, ka viņš ir iemesls, kas vecākus sāpina, bet viņa rīcība.”
Valmierā Psiholoģijas dienu ietvaros notika arī Ivetas Kreišmanes un Baibas Bērziņas lekcija “Kas notiek kabinetā pie psihologa”. Ieskats, jautājumi un atbildes par to, kā notiek psiholoģiskā konsultēšana.
Latvijas Psiholoģijas dienas norisinājās trešo gadu ar mērķi sekmēt atvērtu, radošu vidi profesionālai diskusijai, kā arī informēt plašāku sabiedrību par psihologu darbu.
Psiholoģijas dienas koordinē Latvijas Psihologu biedrība.