Lasīšanas laiks: 3 min
Biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība” aicina valsti īstenot tādu bēgļiem pievērsto politiku, kura neapdraud pamatnācijas identitāti un izslēdz vēl vienas atsvešinātas, savrupas kopienas izveidošanos Latvijā, liecina biedrības izplatītais paziņojums.
Sestdien notika biedrības 27.kongress, kura laikā tika pieņemts aicinājums valsts varas iestādēm. Tajā biedrība pateicas par Ministru kabineta piešķirto balvu, kā arī norāda, ka nav opozīcijā valdībai kā tādai, bet vēlas paust savu viedokli.
“Mēs zinām, ko nozīmē brīvība, Esam par to daudzus gadus bez mitas sapņojuši – kurš izsūtījumā, kurš lēģerī, aiz dzeloņstieplēm. Mūsu – represēto – paliek arvien mazāk un mazāk. Taču mēs, tie, kas vēl dzīvojam, kategoriski esam pret to, ka brīvība tiek uztverta itin kā atļauja mīlestības devalvācijai. Mīlestības pret saviem bērniem, pret savu tuvāko, pret savu dzimto pagalmu, pret savu darbu, pret mūsu savstarpējām attiecībām un pret dzimteni. Mēs esam pret šo devalvāciju. Mēs esam par brīvību kā iespēju mūsu mīlestības, mūsu talantu un tikumu apliecinājumam.
Mums ļoti sāp tas, ka Latvijas valsts politiskajās un saimnieciskajās deklarācijās sludinātā cilvēka prioritāte praksē izrādās vien liekulība un meli. Latvijas ļaudis izmirst nedabiskā steigā un Latvijas ļaudis aizbrauc nedabiskā daudzumā. Tas nozīmē, ka par cilvēka dabiskas dzīves pamatu šeit – Latvijā – nav pienācīgi politiski gādāts,”
pauž apvienība.
Tāpēc, apkopojot sestdien notikušās konferences dalībnieku diskusiju viedokļus, biedrība aicina Latvijas ilgtermiņa stratēģiskajos dokumentos precīzi, pamatoti un atbildīgi definēt Latvijas tautsaimnieciskos, izglītības, veselības, kultūras mērķus tuvākai un tālākai nākotnei; Latvijas politisko sistēmu (partijas) pievērsties valsts būvei un attīstībai kvalificēti, proti – bez partijisko interešu un lobiju pastarpinājuma; gādāt nevis par dekoratīvām rīcības imitācijām, bet par tādu valsts pārvaldes darbību, kas noved pie reālas tautas veselības ainas un tautas izglītības kvalitātes uzlabošanās, caur to – pie tautsaimnieciskas augšupejas.
Tāpat biedrība aicina pārtraukt ierasto resorisko darbības plānošanas praksi bez kompleksa redzējuma; parūpēties par to, lai princips “viens likums – viena taisnība visiem” nav tikai lozungs, bet ikdienišķa īstenība; pārskatīt valsts attieksmi pret bērniem, izslēgt no bērnu, īpaši trūcīgo bērnu apziņas uzskatu, ka viņu nākotne Latvijā ir bezcerīga; gādāt par to, lai efektīva reemigrācijas politika sāk reāli darboties pirms aizbraukušie un viņu bērni sāk sevi apzināties Latvijā tikai kā ciemiņus.
Biedrība arī uzsver, ka nepieciešams panākt reālu Latvijas tautas vienotību, kur integrācija ir dabisks nevis uztiepts process, kur latviešu valodas prasme ir pašsaprotama lieta nevis ierēdnieciska iegriba;
gādāt, lai mūsu aizsardzības potenciāls, mūsu bruņoto spēku karavīru kvalifikācija ir gan pietiekami mūsdienīga, gan adekvāta mūsu drošības partneru sagatavotībai; apzināties, ka Latvijas atjaunotās neatkarības divdesmit pieci gadi ir ne tik vien Dieva dāvana, bet arī mirklis, kad padomāt: ko es esmu devis savai valstij, savai Latvijai; apzināties, ka Latvijas simtgade varētu būt arī slieksnis, aiz kura top skaidri redzams, ka esam savas zemes cienīgi un īstenot tādu pārdomātu un tālredzīgu bēgļiem pievērsto politiku, kura neapdraud pamatnācijas identitāti un izslēdz vēl vienas atsvešinātas, savrupas kopienas izveidošanos Latvijā.
Latvijas politiski represētie apliecina, ka arī turpmāk, cik vien tas būs mūsu spēkos, centīsies pastāvēt darbīgā mīlestībā pret saviem tuvākiem un Latviju.