Lasīšanas laiks: 7 min
Piektdien, 13.martā, Smiltenes tehnikumā pulcējās Vidzemes reģiona izglītības iestāžu darbinieki, lai piedalītos seminārā “Izglītības iestādes darbības stratēģiskās plānošanas aspekti”. Dienas gaitā visvairāk tika spriests par izaugsmi veicinošas vides veidošanu un radošumu kā galveno resursu izglītības iestādes sekmīgai attīstībai, īpaši akcentējot skolu vadītāju lomu pedagoģiskā kolektīva potenciāla vairošanā.
Semināra sākumā Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis informēja par tehnikuma kā profesionālās izglītības kopetenču centra ieguvumiem un problēmām. “Pozitīvais ir tas, ka, neraugoties uz grūtībām, kādas mūsu valstī piedzīvo visas profesionāli izglītojošās mācību iestādes, Smiltenes tehnikums aug un attīstās, tiek pilnveidotas esošās un veidotas jaunas mācību programmas, skolēniem nodrošināta iespēja teorētiskās zināšanas nostiprināt praksē.”
Kā šobrīd lielākie tehnikuma izaicinājumi tika minēti – profesionāli izglītojošo skolu kārtējais optimizācijas vilnis, Izglītības ministrijas izvirzītās augstās prasības attiecībā uz audzēkņu skaitu un kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem. Ceļinieku programmām trūkst pedagogu – būvinženieru, taču skolotāju atalgojums nerosina augsti kvalificētus speciālistus izvēlēties par sava darba vietu skolu.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents klātesošos iepazīstināja ar Vidzemes reģiona attīstības plānošanu un darbaspēka pieprasījumu.
“Daudzi Latvijas cilvēki ir noguruši no lielpilsētām un labprāt uzsāktu biznesu laukos, tikai pagaidām gan valstiskā, gan pašvaldību līmenī ļoti daudz mājas darbu, lai radītu sakārtotu sistēmu, kurā cilvēki varētu aktīvi dzīvot un realizēt savas idejas.
Jaunai ģimenei – pat augsti kvalificētiem speciālistiem nav nemaz tik vienkārši kaut ko uzsākt laukos. Tāpēc mūsu lielākais izaicinājums – darīt visu iespējamo, lai Latvijas lauki nepaliktu tukši. Šajā ziņā nozīmīgu lomu spēlē arī izglītības iestādes. Vienīgi Latvijas sabiedrībā joprojām valda diezgan spēcīgs stereotips, ka labākā izglītība iespējama tikai lielpilsētās. Taču patiesībā daudzās mazpilsētu skolās tiek strādāts tāpat kā labākajās privātskolās, jo pedagogi var veltīt īpašu uzmanību katram audzēknim. Domāju – mums visiem citam citu vairāk jāiedrošina nebaidīties uzņemties atbildību un būt radošiem, sakārtojot savu apkārtējo vidi un gan jau tad atradīsies arī cilvēki, kuri tajā vēlēsies dzīvot. Šādas kopā sanākšanas ir ļoti vērtīgas un vajadzīgas gan dalībnieku personiskai izaugsmei, gan sevis izvērtēšanai.”
Aptaujātie semināra dalībnieki īpaši atzinīgi izteicās par Latvijas Kultūras koledžas Kompetenču attīstības centra vadītāja un Radošuma Pils trenera Rolanda Ozola lekciju “Radošums kā resurss izglītības iestādes sekmīgai attīstībai.”
“Kas tad ir radošums? – Vispirms tas nozīmē – pārsteigt sevi,”
pauda Radošuma Pils treneris. “Radošuma izpausmei būtiski vairāki priekšnoteikumi – cilvēkam jābūt spējām un talantam kādā jomā, vēlmei savu talantu likt lietā, ieguldīt milzīgu darbu savu spēju tālākai attīstīšanai un ne mazāk svarīgi to visu papildināt ar savām personiskajām sajūtām. Šie četri komponenti kopā tad arī veido unikālu personisko radošumu, kam nav robežu. Radošuma rezultāts vienmēr ir inovācijas. Ja gribat būt radoši, jādomā par bezgalīgu inovāciju procesu un nemitīgu sevis pārsteigšanu.” Savā lekcijā R. Ozols pieskārās arī problēmai, ar kuru mūsdienu pedagogi saskaras aizvien biežāk – jaunieši ar ļoti nabadzīgu iztēli.
“Gadiem ilgi pieņemts runāt par kultūru kā tērējošo resursu. Bet reāli tas ir bagātākais, cilvēkiem pieejamais resurss, kas ļauj attīstīt iztēli, radošumu.
Tāpēc izdzīvošanai svarīgi, lai visos novados un izglītības iestādēs būtu spēcīgas kultūras tradīcijas. Tikai, nodrošinot saviem jauniešiem iespēju dziedāt, dejot, spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, iesaistīties vizuālās mākslas un dramatiskajos pulciņos, pavērsim viņiem iespējas augt un pārsteigt sevi.”
Radošuma Pils direktore Ieva Kimonte un ideju grupas līdzdibinātājs, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs savās uzrunās daudz pievērsās tēmai – izglītības iestādes vadītājs kā pedagoģiskā kolektīva potenciāla vairotājs. Lielu auditorijas atsaucību izpelnījās Radošuma Pils pārstāvju sagatavotie materiāli par vadītāju tipiem – radošuma slāpētājiem un vairotājiem. Piemēram, talantu magnēts piesaista talantīgus cilvēkus un realizē viņu potenciālo pienesumu pilnībā. Savukārt imperators piesaista talantus kā medaļas pie sava mundiera, nerealizējot to potenciālu. Diskusiju raisītājs spēcīgās debatēs panāk spēcīgus lēmumus, bet tirāns rada saspringtu vidi, kas nomāc iespēju domāt un attīstīties. Investors vada savu uzņēmumu ar pārliecību – cilvēkiem pieder viņu rezultāti un investē viņu sasniegumos, bet viszinim svarīgi dot norādījumus, kas parāda paša zināšanas.
“Ikviena vadītāja galvenais uzdevums ir atraisīt un attīstīt savā kolektīvā radošumu, tas ir arī pamatu pamats, lai tiktu kultivētas konkurētspējīgas idejas, radītas jaunas preces, pakalpojumi un attīstītos novadi,”
atzīst J. Ošlejs. “Seminārā dzirdētais lieliski apliecina, ka Vidzemes reģionā ir daudz labu ideju, atliek tikai novēlēt – lai pietiek spēka tās realizēt dzīvē.”
Uzņēmējs pats visvairāk jaunu ideju uzņēmuma attīstībai gūst, atrodoties ārpus ierastās vides, tiekoties ar radošiem cilvēkiem.
“Reizēm milzīgs radošuma dzinējspēks var būt nejauša satikšanās ar pavisam citiem priekšstatiem un idejām.”
Savukārt Radošuma Pils direktore Ieva Kimonte pārsteidz sevi, izvirzot mērķus, kuru realizēšana liek pārvarēt bailes un iziet ārpus komforta zonas. “Vispārsteidzošākais ir tas, ka ar šādu nostāju izdodas paveikt daudz ko tādu, kas sākumā šķitis ļoti tālas nākotnes jautājums… Bieži labāk iepazīt sevi palīdz arī atgriezniskā saite ar kolēģiem un sadarbības partneriem. Viena no manas dzīves pamatvērtībām ir nepārtraukta attīstība un izaugsme. Tiem, kuri, velta savus radošos resursus izglītībai, ilgtermiņā sniedz savai valstij ļoti daudz. Tajā pašā laikā tas ir milzīgs izaicinājums, jo šiem cilvēkiem pašiem jābūt gataviem ne tikai visu laiku iedvesmot citus, bet arī mūža garumā augt un attīstīties pašiem. Taču kurpes plīst arī kurpniekiem… Tāpat ikvienam vadītājam nepārtraukti jādomā – ko vēl varu darīt savādāk, kas manī varbūt ir tāds, kas traucē citu cilvēku izaugsmē? Kā milzīgu vērtību šodienas seminārā uzskatu iespēju ieklausīties savos kolēģos – Radošuma Pils treneros. Mūs visus vieno kopīgs mērķis, bet tajā pašā laikā katram ir arī savi priekšstati par to, kas ir radošums, kādas pārmaiņas nepieciešams ieviest mūsu izglītības sistēmā.”
Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa iepazīstināja ar savā pieredzē balstītu izglītības iestādes vīzijas veidošanu. Ekonomikas speciāliste uzņēmējdarbībā un Radošuma Pils trenere Inese Zlaugotne bija sagatavojusi interesantu materiālu par uzņēmības veicināšanu un uzņēmējspēju attīstīšanu izglītības procesā. Daudz vērtīgām atziņām bagāti bija arī Radošuma Pils Vidzemes reģiona nodaļas vadītājas un Radošuma Pils treneres Ilgas Kušneres un izaugsmes treneres Annas Reinoldes sagatavotie materiāli par Radošuma Pili kā atbalstu personības izaugsmi veicinošas vides radīšanai Latvijas izglītības iestādēs. “Mani vienmēr ļoti interesējis process, kā tiek veidota sadarbība,” atzīst Anna Reinolde.
“Cilvēks, protams, var sevi attīstīt arī viens pats, bet visveiksmīgākā attīstība tomēr parasti ir sadarbībā ar citiem.
Taču tajā pašā laikā vienmēr aktuāls paliek jautājums par to, kā panākt, lai citi vēlētos darīt to, ko grib, piemēram, iestādes vadītājs? Sens sakāmvārds vēsta: “Lai valdītu pār citiem, vispirms nepieciešams spēks, lai valdītu sevi…”
Radošuma Pils Vidzemes reģiona nodaļas vadītāja Ilga Kušnere strādā par treneri jau piekto gadu.
“Skola ir vide ar ļoti lielu radošuma potenciālu. Jo katrs, kurš tajā strādā, vairāk ieguldīs sevis attīstībā, jo pilnvērtīgāk viņš varēs nodot šīs zināšanas tālāk.
Arī man pašai piederība Radošuma pilij devusi milzīgu iespēju augt un attīstīties. Tāpēc ļoti vēlētos, lai seminārā dzirdētais rosinātu vadītājos saskatīt savos darbiniekos potenciālu un atraisīt to. Priecē, ka, pārlasot semināra noslēgumā iesniegtās dalībnieku anketas, gandrīz visi atbildējuši, ka dzirdētais atbildis gaidītajam, ka lektoru uzrunās viņi guvuši daudz jaunu ideju turpmākajam darbam. Vislielāko gandarījumu sagādā kolēģu rakstītais, ka seminārā dzirdēto viņi izmantos mācību stundās, ikdienas problēmu risināšanā, paši sevis pilnveidošanā, sadarbībā ar kolēģiem un, veidojot skolas attīstības plānu. Vairāki izteikuši vēlmi apgūt Radošuma pils piedāvātās metodes paši.”
Uzrunātā Priekuļu tehnikuma direktora vietniece audzināšanas darbā Paulīna Sukaruka atzina:
“Radošumam skolā jābūt ikdienas lietošanas “priekšmetam”. Lai audzēkņus motivētu darbam, lai ar viņiem strādātu, iesaistītu skolas aktivitātēs.
Domāju, ka vairums pedagogu arī cenšas meklēt labākās pieejas. Taču šobrīd lielākā problēma ir tie audzēkņi, kuri no rīta pieceļas, bet līdz skolai tā arī neatnāk… Tāpēc skolās vajadzētu vairāk sociālo pedagogu, lai atrastu pieeju šiem bērniem. Vēl savā pedagoga darbā esmu novērojusi, ka daudzos – arī talantīgos jauniešos mīt bailes kļūdīties un izpausties. Taču no tā nu gan nevajadzētu baidīties! Tāpēc jau iet skolā! Ikdienā radošumu smeļos arī no saviem skolēniem. Īpašs prieks par tiem absolventiem, kuri kļuvuši par firmu vadītājiem un var savās zināšanās dalīties ar tagadējiem audzēkņiem.”
“Ļoti vērtīga un piepildīta diena,” par seminārā pavadīto laiku atzīst Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. “Lekcijās dzirdēto noteikti izmantošu, sadarbojoties ar Valmieras izglītības iestāžu vadītājiem.
Pavasarī, kad vairums pedagogu jūtas jau mazliet noguruši, bija tik iedvesmojoši paraudzīties uz visu no cita redzes punkta.”
Kā semināra noslēgumā atzina Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis: “Dullajiem pieder pasaule! Jo cilvēks oriģinālāks, jo vairāk viņš bīda to pasauli uz priekšu!”
Paldies Smiltenes tehnikuma audzēkņiem Artai Veldrei un Reinim Albertam Mideram, kuri priecēja semināra dalībniekus ar skaistajām dziesmām un Ernestam Raudulim, kurš izjusti un emocionāli deklamēja Imanta Ziedoņa “Pasaku par Pogu”!