Lasīšanas laiks: 2 min
Pirmo pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un internetā sestdien, 3.oktobrī, rakstījuši aptuveni 1000 cilvēku kopumā 217 pilsētās, aģentūra BNS pastāstīja projekta pārstāve Olga Sukonnikova.
Viņa informēja, ka internetā diktātu rakstījuši vairāk nekā 700 cilvēku, bet klātienē – aptuveni 200, taču vēl nav saņemti dati no visām pilsētām Latvijā, kur diktāts rakstīts. Internetā diktāts rakstīts 217 pilsētās, dažās to darījis viens vai divi cilvēki.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Valmierā diktātu klātienē rakstīja 29 cilvēki.
“Galvenokārt cilvēki bija no Latvijas, arī tie kas rakstīja ar interneta starpiecību, bet kopumā ir piedalījušās 217 pilsētas,” teica projekta pārstāve.
Sukonnikova sacīja, ka diktāta rīkotāji nebija gaidījuši tādu atsaucību internetā.
“Mēs negaidījām tik lielu atsaucību no rakstītājiem internetā, kas nozīmē, ka tomēr interese ir liela,” atzina Sukonnikova.
Diktātam tika izmantots Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 84” fragments.
Klātienē rakstītos darbus plānots izlabot nedēļas laikā, internetā rakstītos – aptuveni mēneša laikā.
Atbildot uz jautājumu, kā rakstītāji vērtējuši diktāta tekstu, Sukonnikova pastāstīja, ka viedokļi bijuši dažādi, īpaši tie, kam latviešu valoda nav dzimtā, tekstu atzinuši pat par ļoti sarežģītu.
“Esam saņēmuši internetā nepabeigtus diktātus ar piezīmēm, ka lasa pārāk ātri vai diktāts ir pārāk sarežģīts,” viņa norādīja.
Sukonnikova arī pastāstīja, ka, labojot pirmos darbus, jau aktualizējas dažas tipiskas kļūdas, piemēram, tiešās runas noformējums.
Kad visi diktāti būs izlaboti, interneta vietnē www.raksti.org būs apskatāmi rezultāti un tipiskāko kļūdu analīze, būs pieejams arī pareizais teksts. Tāpat būs pieejams diktāta teksta ieraksts, kuru ikviens varēs noklausīties un pārbaudīt sevi, pēc tam salīdzinot ar pareizo teksta versiju.
Sestdien interneta vietnē www.raksti.org un sešās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī un Valmierā – bija iespēja rakstīt 294 vārdus garu diktātu, lai attīstītu latviešu valodas rakstītprasmi, audzinātu cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, veidotu ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedētu sabiedrību, kā arī aicinātu cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu.