Lasīšanas laiks: 3 min
Dzīve ielas malā, netīrība, govis – satiksmes dalībnieces, sena kultūra un reliģiskie rituāli, pirms vairākiem tūkstošiem gadu palmu lapās ieskrāpēti pareģojumi par katru no mums, šos un vēl daudz citu iespaidu ceļojumos uz Indiju guvuši un savas palmu lapas atraduši Elīna un Alvis Sokolovi, par piedzīvoto pastāstot Valmieras Tūrisma informācijas centra organizētajā Ceļotāju stāstu vakarā.
Alvis interesentiem, pirmo reizi dodoties uz Indiju, iesaka braukt kopā ar citiem ceļotājiem, lai vieglāk pārvarētu kultūršoku. Lielākās atšķirības, salīdzinot ar Latviju, ir pārblīvētās teritorijas, dzīve ceļu malās – frizētavas, ēdināšana, mazgāšanās, nokārtošanās, kā arī netīrība, atkritumus nometot turpat uz ielas, asie ēdieni un haotiskā pārvietošanās pa braucamo daļu.
Interesanti, ka ne tikai iebraucēji fotogrāfē un pēta apkārt notiekošo, bet arī vietējie iedzīvotāji staigā līdzi ceļotājam, interesējoties par viņa neparastajām darbībām un izskatu.
“Pavisam ierasta parādība uz ielas ir atpūtā izlaidusies govs, kuru vietējie apbrauc, lai netraucētu. Nevienam nepiederošas govis staigā apkārt, pārtiekot no nomestajiem atkritumiem, augļiem, dārzeņiem. Arī satiksmes noteikumos priekšroka vienmēr noteikta šim dzīvniekam,”
pastāstīja Alvis. Ja govs neatrodas uz braucamās daļas, priekšroka ir tur tobrīd esošajai lielākajai automašīnai, pēc tam autobusam, vieglajam transportam, mopēdam, velosipēdam un tikai tad gājējam.
“Iedzīvotāju parasti vērtē pēc tā, kā tas saģērbies. Ja ir tīras drēbes un kājās kurpes, tad var gaidīt, ka konkrētais cilvēks sapratīs angliski. Lai gan ir iespēja satikt arī pavisam kailus iedzīvotājus, kuri izvēlējušies pievienoties kustībai, kas atsakās no laicīgajiem labumiem. Tomēr, ja cilvēks šādā kustībā nav, kailums nav pieļaujams.”
Alvis pastāstīja, ka, lai cik grūti būtu sociālie apstākļi, skolas formas ir obligātas, kaut vai tikai kāda detaļa, bet tomēr visiem vienāda. Ierasta lieta ir arī, ka meitenes ar meitenēm un puiši ar puišiem staigā saķērušies rokās, apliecinot, ka ir labi draugi.
“Izkāpjot no lidmašīnas, pārņēma sajūta, ka te jau esmu bijis, lai gan tas bija mans pirmais ceļojums. Senajos rakstos minēts, ka mūsu senči dzīvojuši tagadējā Indijas teritorijā, turklāt dainās ir ļoti daudz tādu pašu stāstu un gudrību kā vēdās, hinduisma svētajos rakstos.”
Pārsteidzošākais un klausītājus visvairāk ieinteresējošākais stāsts bija par palmu lapām, kurās pirms vairākiem tūkstošiem gadu ieskrāpēti ziņojumi par katru no mums.
“Palmu lapu lasītājs paņēma mana īkšķa nospiedumu, pēc tā atrada vairākas iespējamās lapas. Lasot no tām dažādus faktus, vīrs atrada īsto. Tajā bija norādīts mans vārds, kuru viņš arī latviski nolasīja, mammas un brāļa vārds, dažādi fakti. Tiek nolasīts, kas noticis līdz šim brīdim, par nākotni dodot konkrētus norādījumus. Piepildījās arī palmu lapu lasītāja teiktais par laiku, kad iepazīšos ar sievu, kā arī viņas vārds,”
par neparasto pieredzi stāstīja Alvis.
Palmu lapu lasītājs šo amatu izvēlas jau piecu gadu vecumā, kad to sāk arī apgūt. Alvja sieva bez savas lapas atrašanas piedzīvoja vēl kādu neizskaidrojamu notikumu. Cits viedais licis pie pieres paturēt akmeni, klusējot uzdodot interesējošos jautājumus. Akmeni noliekot uz vara plāksnes, vīrs tajā varējis izlasīt gan jautājumus, gan arī atbildes.
“Indija ir mistiska, jo grūti to aptvert ar prātu. Cilvēkam ir jāzina, kāpēc viņš tur dodas un ko vēlas gūt. Mums tik neierastā sadzīve caurvijas ar reliģiju, dažādiem rituāliem, pareģojumiem. Turklāt reliģija ir pašsaprotama, pilnībā iekļauta ikdienas dzīvē. Pārsteidzoši, ka tūkstošiem gadu laikā nekas no tā nepazūd. Tas būtu līdzīgi, ja ikdienas dzīvē mēs skaitītu tautasdziesmas un nejustu atšķirību no cita veida ikdienas darbošanās.”
Ceļotāju stāstu vakari Valmieras Tūrisma informācijas centrā ir bez maksas, tajos vietu skaits ir ierobežots, tāpēc interesenti aicināti pieteikties iepriekš, rakstot e-pastu tic@valmiera.lv, ierodoties personīgi Valmieras TIC, vai zvanot pa tālruni 64207177.
Nākamais ceļotāju stāstu vakars notiks 26. martā.
Ja ir laiks, iespējas un viss pārējais, noteikti vajag doties uz Indiju un tur uz vietas atrast savu palmu lapu. Tā ir neatsverama pieredze, kad uz kādā Dieva aizmirstā vietā pilnīgi nepazīstams cilvēks lasa no sakaltušas palmu lapas tavu vārdu, sievas vārdu un citas detaļas. Pat tādas, ko nezina tavi tuvākie cilvēki. Bet, ja nav iespējams turp doties pašam, vai arī nav pārliecības, ka lasītāji būs autentiski, kā tas bieži vien Indijā notiek, tad var izmantot arī iespēju atrast savu palmu lapu caur Skype. Aizsūtot savu pirksta nospiedumu caur e-pastu uz Indiju. Ja un kad vīstoklis ar lapām atrasts, tad sazvanās ar palmu lapu lasītāju Indijā, kuras laikā tiek meklēta īstā palmu lapa no šī vīstokļa. Kad lapa ir atrasta, tad pēc tam uz e-pastu atsūta lapas tulkojumu. Vairāk par šo var uzzināt, kā arī noorganizēt palmu lapas lasījumu var http://www.palmulapas.lv