Lasīšanas laiks: 4 min
Laba sirds, ass prāts, laba veselība un čaklas rokas. Šīs četras vērtības raksturo īstu mazpulka dalībnieku.
Tradicionālajā latviešu ražas novākšanas dienā Miķeļdienā Mazsalacas vidusskolā notika jauno Mazpulku dalībnieku svinīgā solījuma došana un uzņemšana mazpulku organizācijā. Mazsalacas mazpulka klubs tika nodibināts 2015. gada pavasarī, un tajā iesaistījās septiņi mūsu novada skolēni. Skolēni varēja izvēlēties sev tīkamāko projektu – sīpolu, zirnīšu vai kāda eksotiska auga audzēšanu, tāpat tika dota iespēja pētīt sava novada vietējo vēsturi. Projekta gaita bija jādokumentē, ikreiz pierakstot izdarīto, datumu, un to, kā darbi veicas. Projekta beigās mazpulka dalībnieka kandidāts savu veikumu prezentēja komisijai, kura tad arī lēma, vai uzņemt jauno censoni mazpulkos. Ar prieku varam paziņot, ka īpašās mazpulka apliecības un nozīmīti – zaļo Laimes āboliņa lapiņu, kas simbolizē četras vērtības – labu sirdi, asu prātu, čaklas rokas un stipru veselību – saņēma Monta Piģēna, Mareks Ozols, Roberts Murņiks, Jūlija Vita Krolle-Murņika, Paula Kondratjeva, Adrians Soloveiko un Rebeka Mitāne.
Ideja un iniciatīva par mazpulka klubu Mazsalacā pieder Spodrai Purviņai, kas jau ilgus gadus aktīvi iesaistījusies Latvijas mazpulku kustībā. Spodra ar vīru Voldi Purviņu arī organizēja svinīgo mazpulkos uzņemšanas pasākumu Mazsalacas vidusskolā, uz kuru ieradušies bija 1.-4. klases skolēni un viņu audzinātāji, bet ceļamaizi turpmākajiem labajiem darbiem un projektiem deva gan skolas vadība, gan arī skolēnu pašpārvaldes pārstāvji.
Lūk, šādi bija veicies mazajiem mazpulku dalībniekiem vasaras projektos!
Stāsta Mazsalacas mazpulku kluba vadītāja Iveta Krolle:
– Monta Piģēna no Ramatas sākumskolas 4. klases realizēja divus projektus – “Gudrie zirnīši” un “Sarkanie sīpoli”. Monta audzēja Priekuļu laukaugu selekcijas institūta iedotos zirņus un salīdzināja to ar savas vecmammas dotajiem zirņiem. Sīpoli neizdevās – izziedēja un citiem uzmetās mušas. Savukārt Marekam Ozolam no Ramatas sākumskolas 4. klases no 1 kg sīpolu sēklas izaudzis 20 kg. Roberts Murņiks no Mazsalacas vidusskolas 3. klases realizēja divus projektus – “Gudrie zirnīši” un “Sarkanie sīpoli”. Zirnīši ir savākti un izlobīti, toties sīpoli daudz izziedēja. Jūlija Vita Krolle-Murņika no 5. klases arī realizēja zirnīšu un sarkano sīpolu projektu. Jūlijai sīpoli padevās labi, kaut gan bija iestādīti vienā tīrumā blakus vagās ar Robertu. Paula Kondratjeva no Mazsalacas vidusskolas 5. klases audzēja sarkanos sīpolus un no 5 kg sēklas izaudzējusi 70 kg. Adrians Soloveiko no 5. klases iestādīja 1 kg sīpolus, bet tie nekā diži nepadevās. Toties Adrians bija sagatavojis rakstisku prezentāciju un sīpolus arī nofotografējis. Rebeka Mitāne iestādīja apmēram 1 kg un novāca 6 kg, tomēr arī viņas sīpoli daudz izziedēja. Rebeka gan prezentēja citu projektu, kas saucās “Es un mans jēriņš”, jo viņas saimniecībā vecāki nodarbojas ar aitkopību, un līdz ar to lielāka interese viņai bija rūpēties un audzēt bez aitu mātes gādības palikušu jēriņu.
Mazpulku pirmsākumi
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Jau 19. gadsimta nogalē amerikāņi secināja, ka lauku jaunatnes organizēšana klubos nes bagātīgus augļus. Pirmajos jaunatnes klubos meitenes mācījās rokdarbus un ēdienu gatavošanu, bet zēni jaunākās metodes lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku audzēšanā. Par lauku jaunatnes klubu (mazpulku) emblēmu amerikāņi pieņēma četrlapainu āboliņa lapiņu ar burtu H.
Pamazām mazpulku ideja iesakņojās visās Eiropas lauksaimniecības zemēs. 1922. gadā Zviedrijā, 1924. gadā Dānijā, 1926. gadā Somijā, pēc tam arī Norvēģijā, Beļģijā, Holandē, Polijā un Lietuvā.
Mazpulku kustība Latvijā
Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt presē un popularizēt šo ideju. Rezultātā Latvijā Mazpulki tika nodibināti 1929. gadā pēc rakstnieces Ausmas Rogas tulkotā amerikāņu rakstnieka Fr. Keisa stāsta „Zem baltzaļā karoga”, kurā pirmo reizi minēts vārds „mazpulki” 4H klubu vietā. Mazpulki tika dibināti ne tikai laukos, bet arī pilsētās, gan pie pamatskolām, gan pie vidējām mācību iestādēm. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību utt. 1933. gada vasarā Latvijā jau darbojās 123 mazpulki ar 1976 dalībniekiem. Galvenā ideja bija mazpulku dalībniekiem iemācīt saprast, ka strādājot lauksaimniecībā un mājsaimniecībā, audzējot dažādus augus un dzīvniekus, vērojot to attīstību, redzot savus sasniegumus un materiālos ieguvumus, cilvēks aug, attīstās un izveidojas stiprs miesā un garā.
Latvijas Mazpulki pieņēma četrlapu āboliņa lapiņu par savu emblēmu, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. Tāpat kā amerikāņiem, arī latviešiem četras lapas nozīmē prātu, kas ziedojams skaidrām domām, sirdi – ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai, rokas, lai darītu labākus darbus, veselību, kas ir cilvēka dārgākā manta, un ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei – Latvijai.