Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, Valmierā tika godināti titulu “Goda valmierietis 2015”, “Gada valmierietis 2015”, kā arī pilsētas apbalvojuma “Pateicība” saņēmēji. Starp viņiem arī Valmieras Viestura vidusskolas vēstures klases vadītājs Māris Lapsiņš, kuram “Pateicība” piešķirta par grāmatas ““Sprīdītis” Laimīgajā zemē” izveidošanu.
Drīz būs gads, kopš atklāta grāmata. Kā tā iedzīvojusies?
30.janvārī atklātajai teātra vēstures grāmatai “Sprīdītis Laimīgajā zemē” šis gads ir bijis veiksmīgs. Skolas teātra dažādu gadu absolventi ar lielu sajūsmu uzņēma ziņu, ka nu arī viņu teātrim būs sava vēstures grāmata. 2015. gada izlaiduma teātra klases audzēkņi ar lielu atdevi piedalījās grāmatas atklāšanas un režisora Zigurda Ķestera 80. jubilejas svinībās, izspēlējot 50 gados nozīmīgāko izrāžu fragmentus un radot skatītājos brīnišķīgo teātra vēstures mirkļu noskaņu. Varu teikt, ka grāmata ir sasniegusi savu mērķi – iepazīstināt ar mūsu skolas teātra izveidošanos, izaugsmi un nozīmīgākajām izrādēm pusgadsimta laikā. Ar 2015. gadu katras teātra klases absolventi kā ceļamaizi no skolas saņems šo vēstures grāmatu.
Mūsu grāmatā apkopotie materiāli šīgada vasarā kļuva pazīstami arī ārpus Latvijas. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Iveta Ķestere 25. jūnijā Istambulā starptautiskās konferences dalībniekus iepazīstināja ar pētījumu “Skolēnu teātru kustība padomju Latvijā (1950-1980)”. Tajā arī intervijas, laikrakstu publikāciju fragmenti un fotomateriāli no grāmatas “Sprīdītis Laimīgajā zemē”.
Vai grāmata sākta rakstīt pēc kolektīva 50.jubilejas?
Grāmatas veidošanas impulsi un dažas idejas mums radās kopā ar režisoru Robertu Segliņu jau 2007. un 2008. gadā, kad pārskatījām milzīgo teātra vēstures materiālu klāstu, gatavojoties teātra piecdesmitgades atzīmēšanai. Tomēr viss tādu reālu skanējumu ieguva jubilejas dienās 2008. gada maijā, kad sarunās ar absolventiem saklausījām atbalstu mūsu idejām.
Vai Jūsu dzīvē ir kas mainījies, kļūstot par grāmatas autoru?
Šajā 2015. gadā esmu piedzīvojis lielus gandarījuma mirkļus. Vispirms jau tas, ka, pateicoties Valmieras pašvaldībai, Taipejas Misijai Latvijas Republikā, Valmieras Viestura vidusskolai, Valmieras tipogrāfijai “Lapa”, izdevās līdz režisora Zigurda Ķestera nozīmīgajai jubilejai pilnībā pabeigt un izdot grāmatu. Tā bija kā visu mūsu kopējā dāvana režisoram dzimšanas dienā. Izjutu ļoti lielu pozitīvismu un mīlestību, kas strāvoja no viesturiešiem – kolēģiem, skolēniem, absolventiem. Man prieks, ka kolēģi skolā, arī Izglītības un zinātnes ministrijā, piešķirot Atzinības rakstu šā gada aprīlī, un Valmieras sabiedrība ir novērtējusi manu ieguldījumu Valmieras kultūrvēstures izpētē. Mans ieguvums, veidojot grāmatu, ir liels – esmu labāk iemācījies izjust laiku, par kuru vēlos pastāstīt lasītājiem. Man tas gan nebija sarežģīti, jo kopā ar “Sprīdīti” pavadītajā laikā esmu izjutis teātra brīnumu, arī skatuves garu, elpu un smaržu.
Vai šis Jums bija pirmais pašvaldības apbalvojums? Vai šādā veidā tiek atbalstītas radošas iniciatīvas darboties gribošiem cilvēkiem?
18.novembrī saņemtā Valmieras pilsētas pašvaldības “Pateicība” man bija ļoti nozīmīga, jo grāmata “Sprīdītis Laimīgajā zemē” ir veltīta arī Valmierai, kas Latvijā daudzu radošu cilvēku biogrāfijās ir kā sākuma punkts, lai pēc tam varētu iet pretī tālākajiem izaicinājumiem. Valmiera viņiem un arī mums ir kā kultūras telpa, kurā smelties teātra mākslas pamatus un satikt lieliskas personības, no kurām iedvesmoties. Zigurds Ķesteris, Pēteris Lūcis, Austra Skudra, Balfurs Ferbers, Inese Ramute, Edīte Tišheizere, Roberts Segliņš un daudzi citi ir atstājuši dziļas pēdas absolventu dvēselēs uz mūžu. 2014. gada Skolotāju dienā saņēmu Valmieras pašvaldības apbalvojumu “Balva izglītībā 2014” par Valmieras Viesura vidusskolas vēstures materiālu vākšanu, glabāšanu un apkopošanu.
Ko grāmata nozīmē Jums pašam – vai tā ir iecere, kas virmoja gaisā jau ilgi un beidzot nonākusi lapaspusēs? Vai varbūt Sprīdītis ir izceļojies pa pasauli, bet tagad ar atmiņstāstu palīdzību ir atkal mājās, kur tas paliks vienmēr?
Grāmatas virsraksts sasaucas ar Annas Brigaderes pasaku lugas varoņa gaitām, bet tomēr tas ir īsti viesturisks. Mūsu “Sprīdītis” pasaulē ir ceļojis tikai ar savām izrādēm, visus 50 gadus nekad nav pametis savas mājas – savu Laimīgo zemi. Tā ir brīnišķīga, liktenīga sagadīšanās, ka, pateicoties skolotājam un režisoram Zigurdam Ķesterim, teātra dzimšanas, izaugsmes un radošo meklējumu vieta vienmēr ir bijusi un būs Viestura vidusskola.