Lasīšanas laiks: < 1 min
Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki. Tāpēc tiem gatavojas jo cītīgi. Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces sēja sieru, saimnieki no miežiem darīja alu. Tāpat svarīgi ievērot Jāņu ticējumus.
Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma nelaime.
Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst.
Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.
Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.
Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.
Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.