Lasīšanas laiks: 5 min
Pirmajās Lieldienās, 5.aprīlī, Kocēnos norisinājās “Kocēnu pavasaris 2015”. Tirdziņā bija apskatāmi daudz un dažādi meistarojumi. Par katru no tiem savs stāsts, un katru ir izlolojušas prasmīgas rokas.
Portāls “Valmieras Ziņas” sarunājās ar dažiem amata meistariem.
“Bērzs un liepa ir vismīkstākie koki, no kuriem viegli gatavot. Tie ir divi koki sliņķiem,” smejoties stāstīja amatnieks Ivars Dūmiņš no Mālpils novada, piebilstot, ka cirvja kātam gan bērzs esot labs materiāls. Savukārt ozols ir viscietākais, bet ābele sarežģītākais koks, jo var saplaisāt. Meistars stāsta, ka ābeles materiāls koka karotēm zāģēts un žāvēts pērnā gada rudenī. Ja negrib tik ilgi gaidīt, tad karotes var arī vairākas stundas vārīt, tomēr tad pazudīšot baltā tekstūra un koks kļūšot tumšāks.
“Paskatoties uz kādu priekšmetu, uzreiz varu pateikt, no kura koka tas veidots, strādāju jau apmēram 18 gadus. Izgrebtais priekšmets saglabā koka spēku, turklāt katram ir savs koks. To var sajust, ja priekšmets silda, pieskāriens tam rada labas sajūtas.”
Ivars nevar, līdzīgi kā tas bija Emīlam – viens koka vīriņš par vienu nedarbu, noteikt darba ātrumu. Tas esot lēns process, kas prasa uzmanību un rūpību.
“Šodien visvairāk pērk ķirškokus. Izskatās, ka šajā pusē dzīvo ķiršmīļi. Tagad jau visu var sākt stādīt, katram pašam jāizvērtē, kāda zeme ir dārziņā. Ja tā no lāpstas notek, tad vēl mazliet jāpagaida, vēl ir par slapju, lai kociņu stādītu,” skaidroja Jānis Zilvers no zemnieku saimniecības “Pīlādži”.
Vispirms ir jāizaug saknēm, tikai pēc tam var gaidīt plaukšanu, tāpēc jāizvērtē, vai zeme ir gatava koka stādīšanai. Tomēr agrais pavasaris noteicis, ka lielākoties visur jau pienācis īstais laiks jauniem kociņiem.
“Neesmu pārbaudījis, vai Lieldienās pirkti kociņi labāk ieaug, domāju, ka vienmēr ir jāstāda ar mīlestību, tad arī viss izdosies un būs laba raža. Jo ātrāk pavasarī iestāda, jo labāk.”
Neierastas krāsas – tumši oranžas, rozā un pat sarkanas, medus burciņas rindojās dažādu ražotāju apvienotajā stendā.
“Medus ar ogām ir pēdējais interesantais biškopju jaunums. Smiltsērkšķis, pīlādzis, cidonija, dzērvene, upene, ķirsis ir burciņās kopā ar medu. Interesantais ir tas, ka abi kopā nesadzīvo, tāpēc mēs palīdzam ar īpašu tehniku – no medus jāizvada liekais mitrums. Arī cilvēki paši var saldajam gardumam pievienot ogas, tomēr tad jāatceras to apēst, lai nesabojājas. Mūsu tehnikā ražotais var droši stāvēt uz galda pat gadu,” pastāstīja Elga, medus ražotāju pārstāve.
Medus netiek karsēts, tāpēc saglabājas tā labās īpašības, kuras papildina ogās esošie vitamīni. Proporcijas – 70 procenti ir medus, ogas – 30.
“Augiem piemīt ārstnieciskas īpašības, kas saglabājas arī medus burciņā. Piemēram, māllēpes palīdz samazināt holesterīna līmeni. Medus ir brīnumains līdzeklis veselībai un skaistumam.”
“Smiltenes pusē esam mazliet vairāk atpazīstami. Klienti jau nāk klāt un uzskaita, kādas rotaļlietas ir mājā, ko tagad vajadzētu. Ņemu vērā bērna spējas un īpatnības dažādos vecumos. Piemēram, pavisam maziem bērniņiem pogas mīļlietiņā ir bīstams priekšmets, savukārt, mazliet pieaugot, ir vērtīgi ar tām darboties,” stāstīja mājražotāja Inese Līce.
Inese ir trīs gadus veca bērniņa, kurš ir galvenais darba pieņēmējs jau kopš dzimšanas, mamma. Ja mazais grib gultiņā mantu ņemt līdzi, tas ir rādītājs, ka rokdarbs izdevies.
Inese stāsta, ka idejas visapkārt ir ļoti daudz. Turklāt mierīgi varot skatīties televizoru un gatavot rokdarbus, tik ierastas jau ir roku kustības. Tirgošanās uzsākta pagājušajā gadā, lai gan adīšana un tamborēšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa jau no bērnības.
“Ieguvām projektu konkursā Valmieras novada fonda atbalstu. Tā ietvaros Bērzainē notiek bezmaksas rokdarbu nodarbības. Pulciņš darbosies līdz jūnijam, var droši pievienoties, pēc tam atkal sāksim septembrī.”
Saimniecībā ir 50 truši, tāpēc vilnas iegūšanai katru izķemmēt būtu ļoti ilgs process. Reizi trijos mēnešos trušu frizūras uzlabotas apcirpšanas tehnikā. Stundas laikā var savērpt apmēram 25 gramus. Savukārt apcirpšanas reizē no viena truša var iegūt apmēram 250 gramus lieko vilnu.
“Savērpto vilnu var izmantot dažādiem rokdarbiem. Vislabākais ir cimdiem, zeķēm un cepurēm. Tāpat sāpes sprandā palīdzēs novērst trušu vilnas šalle. Zinātāji saka, ka truša vilna ir desmit reizes siltāka nekā aitas. Bet vilnai noteikti piemīt ārstnieciskas īpašības – gan izsilda, gan izmasē. Pirms vērpšanas tā netiek apstrādāta termiski, kas ļauj visu labumu saglabāt,” skaidroja Inguna Valdmane, kura trušu vilnu pārstrādā un pārveido rokdarbos kopā ar meitu Justīni.
Saimniece stāsta, ka dzija ir ļoti mīksta, nekožot nemaz. Var droši izmantot maziem bērniem domātās drēbēs un rotaļlietās.