Lasīšanas laiks: 2 min
Ar Lieldienām saistāmi daudzi ticējumi. Mūsu senči ticēja, ka, tos ievērojot, var iegūt labāku veselību ražu un pārticību, saskaņu ģimenē un labvēlību mājās. Piedāvājam dažus no Lieldienu ticējumiem.
Lieldienas priekšvakarā durvis jānosprauž ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari nenāk iekšā.
Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
Kas vienreiz kāris šūpoles, tam arī nākošajās Lieldienās jākar, jo citādi lopiem neklāsies labi.
Lieldienu rītā agri jāceļas, lai visu gadu būtu možs.
Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu, lai vaigi būtu tikpat sārti.
Lai saglabātu skaistumu, Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute.
Lieldienās augstu jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi.
Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Kas olas ēd bez sāls, tas visu vasaru daudz melos.
Ja Lieldienās pirmo olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.
Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.
Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.
Lietus pirmajā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spoža, būs karsta vasara.