Lasīšanas laiks: < 1 min
Tālajā Dienvidāfrikas Republikā Pasaules čempionātā bezekipējuma spēka trīscīņā piedalījās arī divi Valmieras sportisti, kuru pārstāvēja Latvijas izlasi. Abiem pušiem izdevās labi starti, kuru laikā tika laboti personīgie un Latvijas rekordi, kas deva vairākas dažāda kaluma medaļas.
Dienvidāfrikas Republika — šis vārds izraisīja vieglu satraukumu, kad pērnajā gadā Starptautiskā Pauerliftinga federācija (IPF) par dopinga pārkāpumiem diskvalificēja šā gada rīkotājvalsti Kazahstānu un pārcēla Pasaules čempionātu bezekipējuma spēka trīscīņā uz tālo Āfrikas valsti. Kā Latvijas spēka trīscīņas izlasi sagaidīs Nelsona Mandelas dzimtene, kas pēc google datiem atrodas gandrīz 15 tūkstošu km brauciena attālumā? Sagaidīja ar cīņu par vīzu iegūšanu — viss maijs pagāja sarakstē un zvanos ar Rīgas starpniekfirmu, organizatoriem DĀR un vēstniecību Zviedrijā. Kāroto ielīmi pasē saņēmām vien ceļā uz lidostu. Letiņiem paveicās, jo ne vienas vien valsts pārstāvji pēdējās dienās pirms sacīkstēm no dalībnieku sarakstiem pazuda… Pēc diennakts pavadīšanas Boeing un Airbus firmu ražotajos transportlīdzekļos attapāmies ziemā! Āfrikas ziemā, kur saule noriet pārdesmit minūtēs, un kilometra, divu augstajos kalnos pa naktīm uzsnieg sniegs, savukārt dienas savannā neatšķiras no Latvijas vasaras. Ziemā, kurā nav jāuztraucas par malāriju, dzelteno drudzi un citām melnā kontinenta kaitēm, savukārt mūsu dzimtenē pazīstamie elpceļu vīrusi brūk virsū ar joni.
DĀR — Āfrikas bagātākā valsts — sagaidīja ar pavisam mērenām cenām un krasu rasu un kultūru atšķirību. No megapoles — zelta pilsētas Johannesburgas 150 km attālajā maču norises vietā Počefstromā vien pārsimt metru attālumā sadzīvoja vietējā Domina un 70 plus procentu pamatiedzīvotāju geto rajons, kurā pat dienā atrasties bija neomulīgi. Ar valstī ļoti augsto noziedzību nācās iepazīties maču norises vietā, kad Samsung Galaxy atrada citu saimnieku, savukārt viesnīcā, tāpat kā skolas un privātmājas, mūs sargāja nožogojumi, kas neatšķīrās no iestādēm ar PSRS laiku šifru — OC. Sargāja arī melnie policisti, kuriem kukuļņemšana, lai izdzīvotu, ir tikpat normāla kā algas saņemšana, savukārt ielaisti un izlaisti no DĀR letiņi tika vien pēc astoņkārtīgas ieskatīšanās pasēs. Āfrika sagaidīja arī ar moru zemēm atbilstošiem lauku ceļiem un braucamrīkiem līdztekus Vācijas līmeņa autobāņiem, augsta līmeņa virtuvi un līdz šim neiepazītu garšīgu un veselīgu pārtiku, ar labu apkalpošanas servisu, tiesa, ikkatra moru paklanīšanās bieži vien bija vēlme saņemt… paši saprotat, ko.
Bet neba nu pastaigāties pa zelta smilšu kalniem, meteorīta atstātajām rētām Zemes vaigā un lauvu fermām braucām. Latvijas izlasei, kuru veidoja vien Valmieras Spēka Pasaules atlēti, mērķi bija augsti — atkārtot pērnā gada sniegumu. Supersmagsvariem Jānim Anšmitam un Mārtiņam Krūzem uzdevums — iekļūt attiecīgi junioru (U23) un vīru grupas labāko trijniekā, kā minimālo prasību Mārtiņam atstājot iekļūšanu sešniekā. Jāteic, ka bezekipētā sporta popularitāte un arī konkurence aug gluži vai ģeometriskā progresijā. Sacensību administratore minēja skaitli — piecās viesnīcās izmitināti 687 sportisti, treneri un soģi, konferenču zālē plīvoja teju 50 dažādi karogi, un visai viegli paredzēt, kas notiks nākamgad tuvējā Somijā.
Abiem sportistiem uzdevuma izpildi atviegloja jau minētās daža konkurenta vīzu problēmas, taču tas nemazina mačos paveiktā vērtību. Jānis aizsāka ar pamatīgiem personīgajiem un mazo bronzas medaļu pietupienos — 270 un 280 kg, mazā sudraba medaļa, divi personīgie un arī Latvijas rekordi spiešanā — 200 un 205 kg, kā arī viens personīgais un Latvijas rekords vilkmē — mazās bronzas vērtie 305 kg. Rekorda vērtā summa — 790 kg. Jau pēc spiešanas bija skaidrs, ka taktiskā cīņa izpaliks un vietu sadalījums visdrīzāk paliks nemainīgs — pirmais Lupac David no Čehijas, otrais Klein Luke no ASV un trešais Jānis. Teicams starts. Mārtiņam zināmas raizes darīja gada laikā gūtās mikrotraumas, taču sacensību dienā viss likās OK. Līdzīgi Jānim, Mārtiņš sāka ar fenomenāliem personīgajiem un Latvijas rekordiem pietupienos — 360 un 370 kg. Jāmin, ka šādu svaru bezekipētās spēka trīscīņas trijos oficiālās pastāvēšanas gados sacensībās nav spējis celt neviens eiropietis. Spiešanā visai pieticīgs personīgais un Latvijas rekords — 217,5 kg. Viss izšķīrās vilkmē. Droši atraujoties no tuvākajiem sekotājiem krieva un norvēģa un redzot, kā pārliecinošais sacensību līderis Williams Ray no ASV ar kļūdām un sarkanajām tiesnešu gaismām paceļ sākumsvaru, klusībā radās fantastiska cerība. Viegli pieveicot sākuma 315 kg, Mārtiņš varbūt minimāli zaudē koncentrēšanos, atkārto Ray kļūdu un zaudē otro piegājienu ar 327,5 kg. Amerikānis tālāk iet kā tanks un labo pasaules rekordus, savukārt latvieša kļūdu, līdzīgi kā mēs pagājušogad viņējo, izmanto Kirisome Oliva no Samoa. Mārtiņš 327,5 kg gan stabili pieveic trešajā piegājienā, taču kārtis ir Kirisome rokās, un, sevi maksimāli mobilizējis, paceļot 340 kg stieni, viņš izcīna lielo sudraba godalgu. Mārtiņš — trešais, viņam arī mazais sudrabs pietupienos un mazā bronza — vilkmē. Latvijas rekorda summa — 915 kg, iespējams, nākamgad pietiks vien iekļūšanai sešniekā. Būs ko domāt…
Tālais ceļojums nebūtu iespējams bez sponsoru finansējuma un cita atbalsta. Paldies Latvijas pauerliftinga federācijai, Valmieras pilsētas un Inčukalna novada pašvaldībām, dakterim Jurim Piebalgam, kā arī citiem labvēļiem!
Informāciju sagatavoja: Andrejs Rožlapa