Lasīšanas laiks: 3 min
Koalīcija nav panākusi vienošanos par papildu bēgļu uzņemšanu un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem paredzēts brīvais balsojums valdības ārkārtas sēdē, žurnālistiem ceturtdien pēc valdību veidojošo politisko spēku ārkārtas sanāksmes sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Pret papildu bēgļu uzņemšanu no ZZS ministriem balsos tikai veselības ministrs Guntis Belēvičs, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Latvijas pozīcijai pievienos savus priekšlikumus, bet plāno to atbalstīt. Arī labklājības ministrs Uldis Augulis un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atbalstīs Latvijas pozīciju, liecina aģentūras BNS rīcībā esoša informācija.
“Šis [bēgļu uzņemšana] ir dziļi emocionāls jautājums. Tas šķeļ sabiedrību un visu politisko spektru. Vienlaikus ministri nav marionetes, vai balsošanas mašīnas,” argumentējot, kādēļ bēgļu jautājumā netiek ievērota partijas disciplīna, žurnālistiem sacīja Brigmanis.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzina, ka pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) darba grupas, kas strādā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, ziņojuma uzklausīšanas partiju apvienība sapratusi, ka “jāturpina strādāt”.
Valdība līdz šim bija pieņēmusi lēmumu par 250 patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju, tomēr par papildu 526 uzņemšanu nebija vienojusies. Līdz ar to pirmdienas ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Latvija bija vienīgā ES dalībvalsts, kurai nebija pozīcijas migrācijas jautājumā.
Uzreiz pēc koalīcijas partiju sanāksmes notiks slēgta MK ārkārtas sēde, kurā tiks pieņemts lēmums par Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā.
Saeimas Eiropas lietu komisijā piektdien, 18.septembrī, iecerēts apstiprināt Latvijas pozīciju ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, kurā plānots lemt par papildu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Koalīcijas politiķi ceturtdien iepazīstināti ar Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas vadības ziņojumu.
Vēstīts, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, EK prezidents Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
par “zaļajiem” konformkomunis†iem nezinu, bet nākamajās Saeimas vēlēšanās točna būs brīvais balsojums!