Lasīšanas laiks: 2 min
No 5. līdz 9.septembrim Rīgā notiek 22. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ar programmu „Atmiņas par nākotni”, kurā ietvertas deviņas filmas. Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā skatītājiem tika piedāvātas trīs filmas: „Projekts „Vecmāmiņas””, „Kolima. Pa kaulu ceļu” un „Kādas sēklas stāsts”.
Reklāmā pirms katras filmas izskanēja kāda gudra doma, kas raksturo ne tikai šīs filmas, bet visu mūsu dzīvi:
Nekas nav mūžīgs, mūžīga ir tikai pati mainība.
Trešdien, 5.septembrī, Valmieras kinoteātrī „Gaisma” varēja noskatīties Ungārijas un Lielbritānijas filmu „Projekts „Vecmāmiņas””, kurā bija vērojamas paaudžu attiecības, saskarsme. Filmā tika risinātas filozofiskas tēmas par vecumu, nāvi, Dieva esamību, pēcnāves dzīvi utt.
Savos vairāk nekā 90 gados vecmāmiņas piedzīvojušas Otrā pasaules kara šausmas, bet katrai bijusi sava pieredze – viena izdzīvojusi holokaustā, otra bijusi dejotāja, bet trešā – slepenā aģente. Lai arī jaunos vīriešus reizē kaitina un uzjautrina vecmāmiņu lēnīgums, atmiņas zudums un nevēlēšanās runāt par pagātni, tomēr arī viņi aizdomājas par nāvi un vecumu, nacistiskās Vācijas noziegumiem.
Arī ceturtdienas filmā „Kolima. Pa kaulu ceļu” (Vācija, Krievija) bija vērojamas paaudžu attiecības, dažādie dzīves uzskati.
Ja vecākajai paaudzei Kolima iedveš šausmas un saistās ar baisām atmiņām par ieslodzījuma un darba nometnēm, tad jaunākā paaudze, izrādās, nemaz īsti nezina šo vēsturi un pat vārdu “gulags” nav dzirdējusi.
Filmā sniegotas dabas un pilsētu ainavas mijas ar stāstiem no mūsdienu Kolimas cilvēku dzīves, skan gan smeldzīgas krievu balādes, gan ar patosu izpildītas skolēnu dziesmas. Traģiskais sajaucas ar komisko. Oficieris, zeltrači, makšķernieki, ledus skulptori, zinātniskie ekperimentētāji, šamanis – šie un un citi cilvēki veido mūsdienu Kolimas kaleidoskopu.
Piektdienas vakarā bija skatāma ASV dokumentālā filma „Kādas sēklas stāsts”. Tā lika aizdomāties par dabu, kas ir mums apkārt, un pārtiku, ko lietojam.
Sēklas ir laika kapsula, kas saglabā pagātni
– tāda ir viena no filmas pamatatziņām. Iznīcinot kādas valsts sēklu banku, tiek novājināta šīs valsts ekonomika. Fakti ir biedējoši. No kādreiz esošajām 544 kāpostu šķirnēm ir palikušas 28, no 46 sparģeļu šķirnēm – viena…
Pasaulē notiek cīņa starp tiem, kas atbalsta bioloģisko pārtiku un tiem, kas ražo ģenētiski modificēto pārtiku, pesticīdus. Atrazīns, raundaps – līdzekļi, kas veicina vēža šūnu veidošanos. Tomēr ir gan individuāli entuziasti, kas vāc un glabā sēklas nākošajām paaudzēm, gan valsts un pasaules nozīmes sēklu bankas. Sava veida Noasa šķirsts, pasaules nozīmīgākā sēklu glabātuve atrodas arktiskajā Svalbārā (Norvēģijā).