Lasīšanas laiks: 2 min
Rīgas Stradiņa universitātes docents Henrijs Kaļķis stāsta par to, kas ir negatīvais stress un psiholoģiskā vardarbība darbavietā, un sniedz pāris ieteikumu, kā izvairīties un tikt galā ar šo stresu un vardarbību. Docents uzsver, ka galvenais ir apzināt problēmas cēloni, nevis meklēt vainīgo.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras docenta un maģistra studiju programmas “Starptautiskā mārketinga un biznesa vadība” vadītāja Henrija Kaļķa viedoklis
Stresu mūsdienās piedzīvojam katru dienu – dažādās sadzīves situācijās, saskaroties ar ģimenes locekļiem, vadot automašīnu utt. Mūsdienās ļoti aktuāls ir kļuvis jautājums arī par stresu darbavietā. Tāpēc RSU docents Henrijs Kaļķis kopā ar asoc. prof. Ženiju Roju un doc. Ināru Roju ir sarakstījuši grāmatu “Stress un vardarbība darbā. Ko darīt?”, sniedzot praktiskus padomus, ko uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem darīt, lai izvairītos no negatīvā stresa un vardarbības darbā.
Protams, darbu mūsdienās daudz ražīgāku padara jaunās tehnoloģijas, taču tās rada arī dažādas stresa situācijas. Tehnoloģijas ļauj darboties ātrāk un padarīt vairāk, taču darbs ir jāsaplāno, lai neradītu negatīvo stresu un kaitējumu veselībai.
“Stress pēc savas būtības nav nekas slikts, taču, ja tas uzkrājas vai ir pārāk liels, tas negatīvi ietekmē ne tikai darbinieku emocionālo un fizisko pašsajūtu, bet arī darba ražīgumu. Mēdz būt pozitīvais un negatīvais stress,” stāsta Henrijs Kaļķis. “Turklāt darba vidē pastāv ne tikai stress, bet arī psiholoģiskā vardarbība, kas izpaužas kā mobings un bosings, piemēram, kolēģu aprunāšana, nicināšana, pazemošana u. tml. Svarīgi, kā veidojas attiecības starp darbiniekiem un attiecības starp darba devēju un darba ņēmējiem. Nereti no stresa un vardarbības darbā cieš nevis sliktākie darbinieki, bet tieši otrādi – zinošākie, centīgākie un radošākie. Stress rodas arī tad, ja darbinieks nav pietiekami kompetents, lai veiktu savus darba pienākumus, – ja viņam pietrūkst vajadzīgo zināšanu. Varbūt organizācijas vadība ir ieviesusi kādas pārmaiņas, kas darbiniekos rada stresu, jo viņi nespēj tik ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem vai prasībām.”
Ko darīt? “Pamatā atbildība par stresa mazināšanu un vardarbības novēršanu darbā ir jāuzņemas darba devējam – darba komandas menedžerim, kas plāno, organizē un motivē darba komandu mērķu sasniegšanā pozitīvā virzienā,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes docents. “Mana praktiskā konsultanta pieredze liecina, ka bieži vien šādās stresa un psiholoģiskās vardarbības situācijās tiek meklēts vainīgais, taču mēs – grāmatas autori – iesakām meklēt nevis vainīgo, bet problēmas cēloni – problēmu ar darbiniekiem pārrunāt, rūpīgi izanalizēt un tikai tad pieņemt lēmumu par efektīvāko un pareizāko rīcību veselīga biznesa veidošanā.”