Lasīšanas laiks: 4 min
Muguras, kakla un jostas daļas sāpes, dažādas deformācijas un pat izdegšanas sindroms – šīs ir tikai dažas no biežāk sastopamajām pacientu sūdzībām, kas rodas darba dēļ un ir klasificējamas kā arodslimības.
Labā ziņa ir tāda, ka veselības atgūšanai vairs nav jācenšas izbrīvēt vesela nedēļa, divas vai pat ilgāks laiks, jo arodrehabilitācija tagad pieejama arī poliklīnikās un atveseļošanās procesu ir iespējams savienot ar aktīvu darba dzīvi.
Nopietnas deformācijas
Biežākās slimību grupas, ar kurām savā ikdienas darbā saskaras arodveselības ārsti, ir trīs. Viena no tām ir klasiskās kaites, kas saistītas ar mugurkaulu, kakla un jostas daļas reflektoru sāpju sindromu, kā arī vājdzirdība. Otrā grupa ir pēdējās desmitgades slimība – karpālā kanāla sindroms jeb sāpes un deformācija plaukstas locītavās. Un trešā grupa ir mūslaiku steidzīgā dzīves ritma radīta kaite – izdegšanas sindroms. Lai to kvalificētu kā arodslimību, ir nepieciešama gadu ilga pacienta novērošana pie psihoterapeita.
Kā izrādās, arodslimības itin bieži ir sastopamas arī ārstu vidū. Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Pulss 5” direktore Ināra Janičenoka atklāj, ka, piemēram, karpālā kanāla sindroms ir raksturīgs LOR speciālistiem, arī ginekologiem, ultrasonogrāfijas speciālistiem un, protams, daudziem, kuri ikdienā lielāko daļu laika pavada pie datora.
“Jāteic, ka diemžēl apmēram 25 % cilvēku, kas atnāk pie ārsta uz obligāto veselības pārbaudi, tiek konstatētas hroniskas un ielaistas saslimšanas. Tas ir satraucoši, ka cilvēki sāk domāt par veselību tikai tad, kad jau gandrīz nevar piecelties no gultas vai naktīs ir traucēts miegs. Ja kaut kas sāp, cilvēks iedzer tabletīti, un viss. Bet tas ir nepareizi. Cilvēks nedomā, kādas sekas tas viss atstāj, un 50 vai 60 gadu vecumā tā dēļ var būt ļoti nopietnas veselības problēmas,” norāda Ināra Janičenoka. Viņai piekrīt arī “Pulss 5” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Pēteris Pērkons un atzīst, ka viņa redzeslokā lielākoties nokļūst pacienti ar nopietnām locītavu deformācijām vai citām ļoti ielaistām kaitēm.
Valsts atbalsts arodslimniekiem dāsns
Visvairāk arodslimības konstatē cilvēkiem, kuri strādājuši tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, koksnes un mēbeļu ražošanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, apstrādes rūpniecībā, veselības un sociālās aprūpes uzņēmumos.
Ceļš līdz arodslimības statusa iegūšanai ir vienkāršs – ar sūdzībām par veselības problēmām cilvēks dodas pie ģimenes ārsta, kurš uzraksta norīkojumu arodslimības ārsta apmeklējumam. Tad seko nepieciešamo izmeklējumu veikšana. Ja cilvēks atbilst visiem arodslimības kritērijiem, tālāk viņš ar ārsta slēdzienu dodas uz P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru, kur ārstu konsilijs arī lems, vai prasības iesniedzēja veselības problēmām ir piešķirams arodslimības statuss vai ne.
Ja lēmums ir apstiprinošs un saslimšana kvalificējama kā arodslimība, cilvēks ir tiesīgs saņemt no valsts aptuveni 1600 eiro, kas paredzēti nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu izmaksu segšanai.
“Tas ir nozīmīgs atbalsts, jo cilvēks šo naudu var izlietot rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami veselības uzlabošanai. Es gribētu aicināt ikvienu, kam ir kāda kaite vai ir aizdomas, ka tā varētu būt saistīta ar arodslimību, – nekaunieties, ejiet pie sava ģimenes ārsta un palūdziet nosūtījumu pie arodslimību ārsta. Ja nav iespēju nokļūt pie sava ģimenes ārsta, arodslimību speciālists pieņems arī bez nosūtījuma, tikai šajā gadījumā tas būs maksas pakalpojums. Izmantojiet savas tiesības, lai būtu veselāki,” aicina Ināra Janičenoka.
Rehabilitācija, lai iemācītos dzīvot pareizi!
Iespējams, daudziem atmiņā ir palikusi vēl salīdzinoši nesen spēkā esošā kārtība, ka nepieciešamās procedūras rehabilitācijai var saņemt vien sanatorijās. Tas savukārt nozīmēja to, ka cilvēkam vajadzēja izbrīvēt nedēļu vai reizēm pat mēnesi, lai dotos uz sanatoriju.
“Ja cilvēkam ir ģimene, mazi bērni, darbs, kur nav iespēju paņemt tik daudz brīvdienu, visbiežāk viņš atmet ar roku šim ārstniecības plānam. Sak’, gan jau būs labi, jo ne katrs var atļauties tik garas brīvdienas un izrauties no ikdienas pienākumiem. Tāpēc Veselības centru apvienība savās poliklīnikās ieviesa arodrehabilitācijas pakalpojumus. Cilvēkam dienā ir nepieciešams izbrīvēt vien dažas stundas, lai atnāktu uz sev ērtāko VCA poliklīnikas filiāli un saņemtu nepieciešamo procedūru. Parasti darba devēji ir atsaucīgi, jo darbinieks turpina pildīt savus pienākumus, jūtas arvien labāk, tātad arī strādā labāk. Turklāt esam pielāgojuši speciālistu konsultāciju laikus pacientu vajadzībām. Piemēram, neirologs ir pieejams visas dienas garumā. Slimības lapas vairs nav modē, tāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu nopietni ieklausīties sevī un laikus reaģēt uz sava organisma palīgā saucieniem,” uzsver “Pulss 5” direktore.
Iziet rehabilitācijas kursu arodslimības gadījumā ir būtiski arī tāpēc, lai iemācītos dzīvot. Jā, tieši dzīvot, jo rehabilitācija nozīmē dažādu jomu speciālistu apmeklējumu, kuri cilvēkam iemāca pielāgoties esošajai situācijai. Piemēram, kādus smagumus drīkst celt, kā pareizi to darīt, kādu spilvenu vai matraci izvēlēties, kā pareizi pagriezties u. tml.
Savukārt “Pulss 5” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Pēteris Pērkons teic, ka vingrinājumus cilvēks pēc tam var veikt arī pats saviem spēkiem mājās: “Viņš tos ir veicis speciālista uzraudzībā, iemācījies, kā tas ir pareizi darāms, un tad jau vairs nav jānāk uz vingrošanas zāli. Var atnākt vienreiz vai divreiz mēnesī kontroles vizītēs, lai speciālists novērtē, vai cilvēks visus vingrinājumus joprojām pilda pareizi. Gribu teikt, ka arodslimību pacientiem ļoti svarīgs ir ergoterapeits, kas iemāca pareizu darba terapiju, ja nepieciešams, iesaka lietot ortozi, saliek “teipus”,” uzsver dr. Pēteris Pērkons.