Lasīšanas laiks: 3 min
2015.gada nogalē AS “Lauku Avīze” izdeva Gotharda Ādolfa Cauča grāmatu “Viena latvieša stāsts”, kurā atklātas autora atmiņas, emocijas, novērojumi, piedzīvojumi un fakti, kas raksturo Valmieras apriņķa dzīvi 20.gadsimta pirmajā pusē, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane.
Kā stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadošā pētniece Liene Rokpelne, grāmatai viennozīmīgi jābūt pieejamai Valmieras un apkārtējās bibliotēkās. “Tā kā autors lielu dzīves daļu pavadījis Valmieras un Cēsu apriņķī, grāmata ir nozīmīga un noderīga daudzos aspektos. Tā parāda dzīvi pilsētā un laukos, raksturo personāžus, izdevumus, politiskos spēkus, iestādes, kas šeit darbojušās 20.gadsimta pirmajā pusē, sniedz plašāku ieskatu sadzīviskajos notikumos.
Arhīva materiālos un dokumentos ir iespējams atrast faktus, no kuriem iespējams izskaidrot dažādas likumsakarības, taču šie dokumenti mums nesniedz cilvēcisko pusi – emocijas. Cauča grāmata “atdzīvina” atmiņas un notikumus par Latvijas valsts veidošanās laiku un to, kā tas atspoguļojies Valmierā un bijušajā apriņķī.”
Autors grāmatā pastāstījis, kā tajos laikos dzīvoja dažādu sociālo slāņu cilvēki, piemēram, zemnieki, pilsētnieki, muižkungi, politiķi, nabagi, pilsētas dīvaiņi, bērni un seniori. Tāpat tajā atklājas dažādi interesanti fakti, kas citos vēstures materiālos nekad nebūs atrodami, piemēram, cik mašīnu tajos laikos bijušas Valmierā. Gothards Ādolfs Caucis emocionālā valodā stāsta par valmieriešu izklaidēm, brīvā laika pavadīšanas iespējām, sadzīvi, darba dunu un politisko varu. Aizraujoši – jau tajos laikos Valterkalniņš bijis slavenākā randiņu vieta, kur Valmieras jaunskungi cerējuši zagt meiteņu skūpstus vai izteikt bildinājumus, bet Vecpuišu parks – galvenā atpūtas vieta. Grāmata uztverami parāda laiku, kāds tas patiešām bija, neko nenoklusējot un nepiepušķojot.
“Darbs būtu interesanta lasāmviela ikvienai paaudzei, jo, lai gan grāmata ir vēstures faktiem bagāta, tas ir biogrāfisks stāsts, kas pasniegts vienkāršā, saprotamā un interesantā valodā. Grāmatā atklājas Latvijā valdošais daudznacionālisms, valodas pārbagātība ar dažādiem sulīgiem izteicieniem, kas aizgūti no valdošajām varām. Katras paaudzes pārstāvis tajā atradīs sev ko tuvu, tādējādi vairāk uzzinot par Latviju un Valmieru 20.gadsimta sākumā,” norāda L. Rokpelne.
Atmiņas Gothards Ādolfs Caucis apkopoja grāmatā 20.gadsimta 50.gados, dzīvodams trimdā ASV, bet, pateicoties mazdēlam Aivaram Caucim, tās tagad pieejamas arī latviešu auditorijai. Grāmata ir daudzu vēsturnieku – kritiķu atzīta.
Par autoru
Latvijas pašvaldību darbinieks Gothards Ādolfs Caucis dzimis 1889.gada 13.aprīlī Cēsu apriņķī, Vaives pagastā kā vecākais dēls saimnieku Jūlijas un Pētera ģimenē. Izgājis visu “latviešu zemnieka skolu” no ganiņa līdz sējējam. Darbu pašvaldībā sāka kā pagasta rakstvedis. Latvijas brīvvalsts laikā darbojās kā apriņķa valdes priekšsēdētājs Valmierā, Talsos un Bauskā, būdams Latvijas Zemnieku savienības biedrs un kvēls Kārļa Ulmaņa atbalstītājs. No 1935.gada Caucis darbu turpināja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamentā kā vicedirektors, vēlāk – direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Miris trimdā – ASV, Kalifornijā 1964.gada 16.aprīlī.