Lasīšanas laiks: 9 min
27.augustā Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) direktoru iecēla Artūru Skrastiņu, kurš kopš 2009.gada 26.februāra bija Valmieras sākumskolas (VS) direktors. Lai izzinātu A. Skrastiņa ieceres, nākotnes redzējumu par VVĢ attīstību un pārdomas par izglītības sistēmu kopumā, Valmieras pilsētas pašvaldība aicināja jauno direktoru uz sarunu.
Ko Jūs, uzsākot darbu Valmieras Valsts ģimnāzijā, paņemtu sev līdzi no Valmieras sākumskolas?
Valmieras sākumskolā ieguvu lielu pieredzi, un tā man dod spēku šobrīd uzsākt darbu Valmieras Valsts ģimnāzijā – skolā ar vārdu, kas izskanējis ne tikai Latvijā. Laime laikam slēpjas tur, ka šajos 7,5 gados, ko Valmierā esmu pavadījis kā skolas direktors, pusotrs gads bija Rīgas ielā 40 – vecajā VS ēkā. Tieši tur sapratu, cik grūti ir dzīvot un strādāt tik saspiestos apstākļos, mācīties divās maiņās ar tām tehnoloģijām, kas tolaik bija mūsu rīcībā.
Savos iepriekšējos amatos esmu redzējis gana daudz pasaulē, līdz ar to brīdī, kad sākām iekārtot jauno VS (tajā laikā vēl pamatskolu), bija ļoti skaidra ideja, ko gribam izdarīt. Bija būtiski parādīt savu gribu, raksturu un izdarīt to, ko izdarīju – ieviešot tehnoloģijas, iekārtojot klasi tādā vai citādā veidā.
Šobrīd vissvarīgākais ir lēnām veidot savu sapratni, neatlaidību, konsultēties ar kolēģiem, pārliecināt viņus, lai vismaz daži piekristu manam viedoklim, jo kolektīvs nav vienkārša draugu grupiņa. Tā ir domubiedru grupa, kas domā līdzīgās koncepcijās un attīsta tās tālāk.
Kāds ir Jūsu skatījums VVĢ tuvākai nākotnei?
Mums pašiem ir jādomā par savu prestižu, ētiku, kodeksiem, filozofiju, kvalitāti un par to, kas ir VVĢ skolotājs, kas ir skolas ģerbonis, ar ko mēs lepojamies un vai mēs vispār protam ar sevi lepoties vai tikai lielāmies. Tā ir milzīga atšķirība.
Es iestājos par to, lai VVĢ turpinātos un nākotnē veidotos pašiem savas labas un skaistas tradīcijas, līdzīgi kā tas ir Oksfordā un daudzās citās pasaules augstskolās un koledžās. Lietas, kas nosaka, ka būt VVĢ audzēknim ir jau zināma kvalitātes zīme. Tai ir jābūt kvalitātes zīmei no eksaktajām zinātnēm līdz humanitārajām zinātnēm. Ja pamatā ir eksaktās zinātnes un tām pievieno valodas, filozofiju vai radošās jomas, var veidot spēcīgas personības. Piemēram, fizikas skolotājs stundā ar skolēniem varētu runāt angļu, vācu vai krievu valodā, un bērnos rastos izpratne, ka arī tā var parunāties par fiziku, jo fizika ir ne tikai vienkārši zinātne – tā ir filozofija.
Kādas ir Jūsu ieceres, ko plānojat ieviest VVĢ?
Šogad un nākotnē mums būs jāiegulda resursi, ko valsts piešķirs valsts ģimnāziju un vidusskolu attīstībai. Ja finanšu līdzekļi būs tādi kā solīts, tad ļoti pārdomāti kopā ar kolektīvu jāizlemj, kā mēs šos resursus ieguldīsim ilgtspējīgā skolas attīstībā, lai par konceptu, pie kā pašreiz strādājam, mēs varētu teikt, ka ieguldām naudu tehnoloģijās, skolotājos, bērnos, kas kalpos ilgi un būs savā ziņā VS tehnoloģiju un iespēju turpinājums. Ja kādreiz teicu, lai ģimnāzija saturas, jo VS beigs labi sagatavoti bērni, tad tagad man laikam pašam būs jāsaturas, kad uz ģimnāziju nāks VS bērni (sirsnīgi smejas).
Kādu lietu turpinājumu, Jūsuprāt, no Jums sagaida VVĢ audzēkņi?
Pirmajās septembra dienās man bija saruna ar audzēkņiem, un pirmais, ko pārrunājām, bija tas, ka mēs augam par kulturāliem cilvēkiem. VVĢ audzēkņiem, pedagogiem, darbiniekiem ir jābūt pieklājības piemēram. Ne vien skolā, bet arī pilsētā. Tas nozīmē elementāru sveicināšanos, uzvedības noteikumu ievērošanu, apģērba kultūru. Esmu lūdzis VVĢ skolēnu padomes priekšsēdētāju veidot darba grupu, kas strādās pie skolas ētikas noteikumiem un pie iekšējās kārtības noteikumiem, kur no aizlieguma formas mēs tos pārvēršam par labas darbības piemēriem: “klasē mēs darām tā”, “ierodoties skolā, būtu labi darīt tā”. Tādā veidā mēs cilvēkam parādām, kā ir jāuzvedas, nevis vienkārši aizliedzam, sakot: “Nedrīkst kliegt!” Tu vari starpbrīdī staigāt, klausīties mūziku un darīt visu ko citu, taču tā, lai tas netraucētu citiem.
Un pedagogi?
Esmu lūdzis metodiskās komisijas sagatavot savu redzējumu, kā attīstīt fiziku, ķīmiju, matemātiku, latviešu valodu, vācu valodu, franču valodu u.c. Liksim visu kopā un veidosim skolas attīstības plānu. Šajā mācību gadā skolai būs akreditācija (2016.gadā), kas nozīmē, ka man šis gads būs visai skarbs gan investīciju ziņā, gan ar akreditāciju.
Ja runājam par izglītības kvalitāti, tad tas ir jautājums visām izglītības iestādēm, un ar to VVĢ nebūtu jāatšķiras no pārējām skolām. No ikviena skolotāja prasa kvalitatīvu darbu ar bērniem. Valsts ģimnāzijas galvenais uzdevums ir meklēt jaunas mācīšanas formas, metodes un paņēmienus šajā laikmetā, kurā ienāk gan tehnoloģijas, kas tiek vērtētas pretrunīgi, gan milzīgais informācijas apjoms. Tātad būtu jāveido zināma izlase no tiem skolēniem, kuri no 7. līdz 12.klasei nāk mācīties uz ģimnāziju, lai izmantotu maksimālas iespējas attīstīt viņu talantus, kas būtu atbilstoši bērna spējām un vēlmēm. Mēs, protams, nevaram visus audzēkņus sagatavot kā izcilniekus, taču varam katram iedot iespējami daudz, lai viņš, absolvējot skolu, būtu viens no labākajiem ne tikai Latvijā.
Vai būs tradīcijas, ko centīsieties aktīvi turpināt?
Protams, turpināsim tradicionālos skolas pasākumus, piemēram, “Mis un Misters Valmieras Valsts ģimnāzija”. Apspriedīsim visus pasākumus, ko ģimnāzija līdz šim ir organizējusi, un izvērtēsim, kurus no tiem turpināt, kurus saglabāt līdzšinējā formātā vai varbūt šo to pamainīt. Noteikti jautāšu pašiem bērniem, kas viņiem patīk. Šobrīd atgriezeniskā saite no skolēnu padomes vēl nav bijusi, bet tā noteikti būs. Skolēnu padome tikko ir pārvēlēta un sakārtota darbam.
Vairāk nekā septiņus gadus vadot VS, Jūs pacēlāt skolas kvalitātes latiņu. Skola saņēmusi dažādas balvas, tostarp nozīmīgo “Promethean izglītības izcilības centrs”, kā arī daudz citu atzinību. Kas Jūs pamudināja noslēgt šo posmu un startēt konkursā VVĢ direktora amatam?
Esmu pabeidzis sākumskolu un jāturpina izglītība pamatskolā un vidusskolā, t.i., proģimnāzijā un ģimnāzijā. 7.klases skolēni saka, ka direktors bez viņiem nevar, visur seko līdzi. VVĢ ir jauns izaicinājums, ko esmu pieņēmis, un ceru, ka godam izturēšu. Tā ir iespēja turpināt iesākto darbu citā pakāpē, saglabājot pēctecību.
VVĢ skolotāji piedalās jauno projektu attīstībā, un kopā ar VS mēs turpināsim darboties projektā “Learning for Future” (Mācīties nākotnei). Esmu domājis par ciešu sadarbību ar VS. Mēs – VVĢ un VS – gribētu sevi saukt par “skolu centru”. Katra skola saglabātu savu patstāvīgumu un galvenos uzdevumus, bet “skolu centrs” nozīmētu to, ka mēs rēķināmies viena ar otras resursiem – gan bērnu, gan skolotāju, gan telpu un tehnoloģiju resursiem.
Pašreiz man ir ārkārtīgi interesanti paskatīties no malas uz VS, ko es tur darīju, kā darīju, kā es jūtos, kad ieeju šajā skolā. Mūsu šķiršanās ar VS notika ļoti draudzīgi. Man pat izsniedza “laulības šķiršanas” apliecību, kurā es un VS “bez viltus un naida šķiramies un saglabājam ļoti draudzīgas attiecības” (smaida).
Runājot par abu skolu atšķirībām, protams, būt Valmieras sākumskolā man kā direktoram bija daudz vienkāršāk, jo VS mācību process ir viengabalaināks, klašu darbība ir līdzīgāka, metodiskās komisijas darbojas pēc citiem principiem. Tomēr kodols nemainās – galvenais ir vienkārši, saprātīgi, pieklājīgi un pārdomāti gatavot izmaiņas, spēt pārliecināt cilvēkus par nepieciešamību un, ja vajag, arī nedaudz uzspiest savu gribu. Direktoram ir mazliet jābūt tādam kā arbitram – neuzskatot sevi par vienīgo gudro, kas visu zina un visu var, jo tas nav iespējams. Taču man kā direktoram ir labi jāorientējas izglītības globālajos procesos gan Latvijā, gan pasaulē, jābūt lietas kursā par notiekošo savā skolā un, piedaloties apspriedēs, sarunās un diskusijās, ir atbildīgi jāpieņem lēmumi.
Kāda, Jūsuprāt, ir izglītības nozīme Valmieras pilsētas attīstībā?
Atceros – kad mēs ar bijušo VVĢ direktoru Jāni Zemļicki kopā aizbraucām uz kādu no projektiem, tad dzirdējām kolēģus sakām: “Skat, atkal Valmiera klāt!” Mūs abus jau zināmā mērā uzskatīja par tādu kā Valmieras izglītības simbolu.
Valmieras izglītības piedāvājums Latvijā izskan ļoti labi. Valmiera ir pilsēta ar pilnu izglītības spektra piedāvājumu, sākot no pirmsskolas līdz augstskolai. Tāpat ir ļoti daudzpusīga interešu izglītība. Tie ir milzīgi resursi, ko Valmieras pilsēta iegulda un investē cilvēkos. Tie ir resursi, ko izmanto arī Valmierai tuvākie novadi. Izglītība pilsētai maksā milzīgus materiāli tehniskos līdzekļus. Tajā pašā laikā Valmiera ir skaisti izveidota, un tādu to ir radījuši cilvēki, kuri Valmierā ir auguši un kuri novērtē savu pilsētu.
Izglītībai Valmieras pilsētā ir milzīga nozīme. Tā ir studentu pilsēta, šī pati mūsu 7 ha lielā skolēnu pilsētiņa, tāpat Pārgaujas pusē otra skolēnu pilsētiņa, pieaugušo mūžizglītība, tehnikums, nemaz nerunāsim par mākslas, mūzikas un sporta skolu. Var turpināt uzskaitīt visu, kas šeit notiek. Liels paldies Valmieras pilsētas pašvaldībai par visu to, kas mūsu pilsētā notiek. Cilvēki varbūt reizēm nesaprot, kur paliek nauda, un dusmojas, ka tur iela tāda vai šāda, taču resursi ir tādi, kādi tie ir, un šodien par visu ir jāmaksā.
Vai kvalitatīva un daudzveidīga izglītība palīdzēs mūsu pilsētā noturēt “gudros prātus”?
Šajā jautājumā ir zināma pretruna – augstas ambīcijas un palikšana Valmierā. Valmieras vidusskolas un tehnikumu pabeidz liels skolēnu skaits. Vairums bērnu noteikti dosies tālāk, iespējams, nedzīvos Latvijā, tomēr liela daļa paliks šeit. Līdz šim bieži dzirdam frāzi: “Ja tu labi mācīsies, dabūsi labu darbu”. Tas, ko es gribētu mainīt, ir domāšana. Es vēlos, lai mēs runātu un domātu tā, ka laba izglītība rada iespēju dot darbu citiem, lai mūsos būtu arī uzņēmēja domāšanas veids. Lai neesam tikai lūdzēji, darba ņēmēji, bet varam būt cilvēki, kuri prot izdomāt jaunus produktus, uzņēmumus, jaunas darbavietas. Tad vienmēr būs cilvēki, kuri atradīs kādu nišu, ar ko Valmierā nodarboties, tādējādi dodot darbu arī citiem. Jaunieši pabeigs skolas, no tiem aptuveni puse paliks šeit. Savukārt, ja otra puse aizies un nesīs Valmieras vārdu pasaulē, viņi tāpat kādā brīdī dos atgriezenisko saiti, labumu – morālu vai materiālu. Nevajag kā dzimtbūšanā – visiem, kuri ir beiguši VVĢ, jāpaliek Valmierā. Dzīves cikli ir interesanti. Es pats sāku kā skolotājs VVĢ – mācīju fiziku, informātiku. Tad aizgāju dzīvē pa citiem ceļiem, un tagad esmu atgriezies jau kā VVĢ direktors. Jo vairāk gudru un intelektuālu cilvēku būs, jo vairāk viņi vēlēsies palikt šeit. Ar to mēs kā pilsēta tikai iegūstam. Ar gudrāku cilvēku ir daudz grūtāk manipulēt. Bērnus nedrīkst audzināt par gļēvuļiem, viņiem ir jāiemāca veidot savu viedokli un to paust, jāmāca nebūt nekauņām, nebūt tikai lūdzējiem. Cilvēkiem, kuri ar cieņu paši prot dot un prot arī paņemt, ja vajag.
Ko Jūsu novēlat VS un VVĢ?
Domāju, ka Valmieras sākumskola un Valmieras Valsts ģimnāzija strādās roku rokā gan pie dažāda veida ideju apmaiņas un sadarbības, gan kopīgiem projektiem. Es vēlos saglabāt vislabākās attiecības ar nākamo VS direktoru. Ticu, ka šajā teritorijā būsim maza skolēnu pilsētiņa, un centīsimies, lai vecāki, kuri atveduši savus bērnus uz VS vai VVĢ, būs apmierināti un gandarīti. Vēlu izjust gandarījumu par savu nebūt vieglo darbu.