Lasīšanas laiks: 3 min
Rakstnieces Ievas Melgalves romāns “Mēness teātris” guva atzinību un saņēma speciālbalvu “Apgāda Zvaigzne ABC” rīkotajā romānu konkursā “Nacionālais bestsellers” un īsi pirms gadumijas ieraudzīja dienasgaismu arī grāmatas formātā, informē Kristīne Ilziņa, “Apgāds Zvaigzne ABC” pārstāve.
Ar šo romānu Ieva turpina darboties zinātniskās fantastikas lauciņā, kurā jau iepriekš tapusi elektroniskā formātā publicētā luga “Necilvēki”. Tomēr “Mēness teātris” ir vairākos līmeņos lasāms, gudrs un piesātināts darbs, kas uzrunās arī tos cilvēkus, kuri no šī žanra literatūras izvairās.
Rakstnieces darbi jau vairākus gadus pārstāv žanrus, kas pēc ilgāka noklusēšanas laika visai sparīgi ienākuši Latvijas literārajā kultūrā – fantāziju un zinātnisko fantastiku. 2013. gadā tika izdots fantāzijas romāns pieaugušajiem “Mirušie nepiedod”, kas izpelnījās gan lasītāju, gan kritikas ievērību un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. 2014. gadā klajā nāca grāmata jaunākiem lasītājiem “Bulta, Zvaigzne un Laī” – arī šis darbs tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai un iekļauts 2015. gada Bērnu žūrijas sarakstā. Itin kā ievērojot principu – katru gadu izdot pa grāmatai, 2015. gadā Ieva uzrakstīja romānu “Mēness teātris”.
Romāna darbības aina ir nākotnes pasaule, kurā no visa dzīvā tik vien palicis kā viens milzu teātris, kurā uz neskaitāmām skatuvēm diendienā tiek spēlēti “dzīvie” seriāli – par ārstiem, izgudrotājiem, mīlētājiem, noziedzniekiem, bagātniekiem, pelnrušķītēm… Visi romāna tēli ir aktieri: aizmirsuši vai nekad nav zinājuši savus īstos vārdus un identitātes, viņi pazīst tikai savas lomas. Klusas un neskaidras draudu atmosfēras apvīti, aizkulisēs tehniskos darbus veic mīmi – būtnes ar mākslīgi radītu intelektu. Bet kurš visām šīm norisēm raksta scenāriju? Kurš ir šīs milzu izrādes režisors? Šādus jautājumus, kā izrādās, uzdot ir bīstami. Taču, kā vienmēr, atrodas arī tie, kuri interesējas par to, kas ir ārpus teātra sienām, kā iespējams mainīt iepriekš uzrakstīto scenāriju un kāda ir cena, kas par to jāmaksā. Savukārt kāds no mīmiem pamazām sāk apzināties sevi kā būtni ar gribu un izvēles brīvību, kā šķērsojot trauslo robežu starp ne-cilvēcisko un cilvēcisko.
Ieva Melgalve, kā vienmēr, prasmīgi apvieno intriģējoša sižeta līkločus, meistarīgi zīmētus psiholoģiskos portretus un vairākus nozīmes slāņus, kas ļauj lasītājam pašam izvēlēties, caur kāda skatpunkta prizmu šo darbu uzlūkot. Interesanti atzīmēt, ka autores pēdējā laika darbi tiecas mest tiltu pār plaisu starp “ikdienas” un “elitāro” literatūru, tā pierādot, ka ir iespējams radīt tekstu, kas ir viegli un aizraujoši lasāms un vienlaikus sniedz vielu pārdomām, tādējādi mainot žanra literatūras lomu gan lasītāja, gan kritikas acīs. “Mēness teātris” turpina iesākto virzību, pieļaujot dažādas interpretācijas atkarībā no lasītāja iepriekšējās sagatavotības un interesēm.
Šis romāns neapšaubāmi ir notikums Latvijas kultūrvidē, jo līdzvērtīga darba pagaidām nav nedz Latvijas vēl diezgan trūcīgajā žanru literatūras lauciņā, ne oriģinālliteratūras ainavā vispār.