Lasīšanas laiks: 2 min
Tikko iznākušais Džona Grišama romāns “Reketieris” vienlaikus ir un nav līdzīgs iepriekšējiem darbiem, portālu “Valmieras Ziņas” informēja apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāve Kristīne Ilziņa.
No vienas puses – tajā ir burvīgi varoņi, kas veikli spēlējas gan ar cilvēkiem, gan likuma pantiem, likumpārkāpēji un likuma sargi, pārsteidzoši notikumu pavērsieni un negaidīts iznākums.
No otras puses – šis romāns ir tīrākā fikcija, kā apgalvo autors, un tapis “no zila gaisa un iztēles”, turklāt galvenā varoņa darbība brīžiem ļauj iedomāties, ka, iespējams, labais īstenībā ir sliktais, bet sliktais – labais, un šī sajūta neatstāj līdz pat romāna kulminācijai, kad autors apžēlojas par lasītāju un beidzot “saliek visu pa plauktiņiem”. Kā norādīja K.Ilziņa, tas Džona Grišama romāniem ir diezgan netipiski. Turklāt sižets ir ārkārtīgi aizraujošs, un vēl interesantāki ir ceļi, pa kuriem autors nonāk līdz atrisinājumam.
Romānā darbojas advokāti un noziedznieki, FIB aģenti, krāšņas sievietes, dzīvi un miruši federālie tiesneši, veikli blēži un ne mazāk veikli šo blēžu upuri, un visa pamatā, protams, ir kāda neatklāta slepkavība.
Federālajā cietumā jau labu laiciņu sēž advokāts. Tālu ārpus cietuma mūriem nezināms slepkava nonāvē federālo tiesnesi un viņa sekretāri. Slepkavība jāatklāj par katru cenu, tas ir valsts prestiža jautājums, taču likumsargi atduras kā pret sienu: noziedznieks nav atstājis nekādas pēdas. Un šajā brīdī nevienam nezināmais cietumnieks aicina FIB aģentus uz sadarbību, apgalvojot, ka viņš zina, kas noslepkavoja tiesnesi. Apmaiņā pret informāciju viņš vēlas pavisam nedaudz – brīvību, jaunu vārdu un jaunu dzīvi.
Šāds darījums nebūtu nekas neparasts, ja vien FIB spētu atrast kaut mazāko pavedienu, kas liecinātu, ka ieslodzītajam ir taisnība. Sākas spēle, kurā nekas nav tā, kā šķiet, – bet viss notiek godīgi.
