Lasīšanas laiks: 6 min
Tuvojas vasaras un atvaļinājumu laiks. “Mēness aptieka” farmaceiti sadarbībā ar Latvijas ārstiem, īpaši rūpējoties par iedzīvotāju veselību, ir apkopojuši piecus būtiskus ieteikumus, kā nepieļaut veselības pasliktināšanos un pārvarēt karstumu vasaras sezonā, informē Darja Cvetkova AS “Sentor Farm Aptiekas” korporatīvo attiecību vadītāja.
Esiet uzmanīgi ar kondicionieriem
Neapdomīga un pārāk bieža kondicionēšanas sistēmas lietošana birojos un automašīnās karstajā laikā var izraisīt saaukstēšanos, ausu un kakla iekaisumus un pat galvassāpes un nervu kairinājumus. “Ja gaisa temperatūra telpā, kur darbojas kondicionieris, un ārpus tās būtiski atšķiras (vairāk par septiņiem grādiem), tas izraisa strauju organisma temperatūras maiņu, kas savukārt novājina cilvēka imunitāti un provocē saaukstēšanos. Gaisa kondicionieri sausina gaisu, kas padara sausu cilvēka ādu un gļotādas – tās kļūst infekcijuzņēmīgas,” secina Jekaterina Kondratiško, AS “Veselības centru apvienība” ārste-otolaringoloģe.
Turklāt farmaceiti norāda, ka, saskaroties siltajam un aukstajam gaisam, kondicionierī rodas mitrums, kas ir labvēlīga vide dažādiem mikroorganismiem, kuri pastiprina alergēnu iedarbību uz organismu. “Siltajā laikā, īpaši sākoties papeļu un siena zāļu pļaušanas un ziedešanas laikam, kondicionēšanas sistēmās nokļūst arī alergēnu daļiņas, kuras komplektā ar sauso gaisu un dažādiem mikroorganismiem pastiprina alerģiskās reakcijas. Jāatzīst, ka šobrīd ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir izteikta alerģija uz koku un zāļu ziedputekšņiem, taču viņi to jauc ar saaukstēšanās simptomiem. Šajos gadījumos īpaši vietā ir mūsu farmaceitu profesionalitāte un vēlme rast cilvēkam vispiemērotāko palīdzības mehānismu, jo medikamentoza ārstēšana alerģijas gadījumā un saaukstēšanās gadījumā ir krietni atšķiras,” norāda “Mēness aptieka” farmaceite Baiba Gūtmane.
Izsitumi uz ādas un insektu kodumi
Ādas izsitumi rodas, jo karstajā laikā palielinās asinsvadi, paplašinās kapilāri. Tādēļ vasarā jāvalkā piemērots apģērbs, kas palīdz ādas iekšējai pašregulācijai. Ja izvēlēsities sintētiskas drēbes, āda vairāk svīdīs, tā neelpos, jo tai būs vēl mākslīgs apvalks. Līdz ar to pasliktināsies šķidruma cirkulācija, aizsprostosies sviedru dziedzeri un uz ādas radīsies dažādi izsitumi. “Organisma šūnās rodas skābekļa bads, tādēļ cieš aknas un nieres, jo nevajadzīgie vielmaiņas produkti netiek caur ādu izvadīti. Normālā situācijā cilvēka āda ik dienu gan sviedru, gan skābekļa veidā izdala organismam nevajadzīgas vielas, līdz ar to līdzsvarojas dažādi organisma procesi,” norāda “Mēness aptieka” farmaceite Baiba Gūtmane.
Tieši tāpēc karstajā laikā mediķi iesaka atsvaidzināties, ieejot dušā un pietiekami daudz dzerot. Svelmē nav ieteicams lietot taukainus ādu mitrinošus līdzekļus vai ķermeņa krēmu, jo tie aizprosto poras un provocē ādas problēmas.
Ilgstoši atrodoties dabā, nedrīkst aizmirst aizsargāt sevi un tuviniekus pret insektu kodumiem. “Pašlaik aptiekās var nopirkt speciālus pretinsektu līdzekļus. Gadījumā, ja jums ir alerģija uz kāda insekta kodumu, jums jātur pa rokai speciālās tabletes, kuras pasargās no anafelaktiska šoka un asfeksijas. Šīs tabletes parasti izraksta ģimenes ārsts, ja vien vīzītes laikā jūs viņu brīdināt par vēlmi doties zaļumos,” stāsta Anna Aleksandrova AS “Veselības centru apvienība” ārste-interniste.
Izvairieties no ilgstošas atrašanas saulē
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem, grūtniecēm, kā arī veciem cilvēkiem ar hroniskām slimībām – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Pārliecinieties, lai bērns regulāri ir padzēries un uzmaniet, lai viņš nepārkarstu guļot. Mediķi atgadina, ka karstā laikā nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. “Par karstuma dūrienu liecina ķermeņa temperatūras pazemināšanās līdz 35-36 grādiem, vai temperatūras paaugstināšanās, drebuļi, samaņas zudumi, slikta dūša, vemšana, bezspēks un miegainība, kā arī krampji. Ja novērojat šos simptomus, sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet līdz mediķu brigādes atbraukšanas brīdim novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, atbrīvojiet no liekā apģērba, mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis. Iedodiet padzerties vēsu ūdeni,” rekomendē Anna Aleksandrova AS “Veselības centru apvienība” ārste-interniste.
Tomēr ja nevarat izvairīties no atrašanās saulē laikā no plkst. 11:00 līdz 15:00, farmaceiti rekomendē ņemt līdzi dzeramo ūdeni un lietot saules kosmētiku. “Svarīgi atcerēties – tiklīdz gaišā laikā gaiss sasilst līdz 20-22 grādiem, neatkarīgi no tā, ir mākoņains vai spīd saule, ir nepieciešams aizsargāt ādu pret kaitīgiem UV stariem. Bērniem līdz 5 gadu vecumam labāk izmantot saules kosmētiku ar lielu UV aizsardzības pakāpi – 50SPF un Uva/Uvb starojumu. Savukārt, cilvēkiem ar gaišu, caurspīdīgu vai īpaši jutīgu ādu, labāk lietot līdzekļus ar ne mazāk, kā 30SPF aizsardzību,” norada “Mēness aptieka” farmaceite Baiba Gūtmane.
Problēmas ar arteriālo asinsspiedienu
Karstā laikā īpaši uzmanīgiem ir jābūt cilvēkiem ar paaugstinātu un pazeminātu asinsspiedienu. Nereti, ilgstoši atrodoties saulē, tie piedzīvo hipertoniskās krīzes (bīstami augsts asinsspiediens, kas var provocēt sirds lēkmi vai insultu) vai noģībst (ja asinsspiediens ir pārāk zems), kā arī deguna asiņošanu.
“Galvenais iemesls, kādēļ vasarā asiņo deguns: ilgstoši atrodoties karstumā, mūsu deguna gļotāda pārkast, deguns ir sauss un tādēļ sāk asiņot. Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem asinsvadi atrodas tu¬vu deguna sieniņām. Asinsspiedienam paaugstinoties un asinīm vairāk cirkulējot pa sīkajiem asinsvadiņiem, viņiem, asinsvadi plīst un rodas asiņošana. Tas ir kā orga¬nisma glābšanas mehānisms, kad tas mums saka – esat pārkarsuši saulē. Tāpēc ieteicams ieklausīties savā organismā un nepārcensties ar fizisku slodzi un ilgu uzturēšanos saules staros,” iesaka ārste Anna Aleksandrova.
Savukārt, ja cilvēkam ir vērojams zems asinsspiediens, viņš jūtas saguris, galva ir nedaudz dulla, pie straujām ķermeņa kustībām tā noreibst. Sākotnēji cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu tas var paaugstināties, bet pēc tam var rasties elpas trūkums, ģīboņi, sirds infarkts vai insults, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri slimo ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām.
Lai mazinātu sirds lēkmju un ģīboņu iespējamību karstajā laikā, mediķi iesaka rūpēties par savu uzturu, nelietot pārāk sāļu, asu un ceptu ēdienu, kā arī izdzert ne mazāk par 2 litriem ūdens dienā. Papildu veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm un stresa pārdzīvošanai, jāievēro visiem zināmie labas veselības priekšnosacījumi, kurus noteikti zināt arī jūs – smēķēšanas atmešana, alkohola lietošana ar mēru, ķermeņa svara kontrole, kafijas lietošana ar mēru. Atcerieties, ka kofeīnam piemīt asinsspiedienu paaugstinoša ietekme. Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu kafijas lietošanu ieteicams ierobežot līdz divām kafijas tasītēm dienā.
Vēnas un kāju tūska
Speciālisti brīdīna, ka kāju tūkšanu var ietekmēt laika apstākļi un, protams, karstākā laikā tūska ir vairāk izteikta. Tas saistīts ar fizikas likumu par ķermeņa un šķidrumu izplešanos temperatūras ietekmē. Ja ārā ir auksti, tad asinsvadi ir šaurāki un rokas un kājas vairāk salst. Turpretī karstā laikā asinsvadi paplašinās un ir vairāk vietas, kur uzkrāties venozajām asinīm. Tad, vārstuļu nepietiekamības gadījumā, tiek apgrūtināta attece un var rasties tūska. Ja fiziski veselam cilvēkam tūkst kājas, tas liecina, ka ir venoza nepietiekamība un var veidoties kāda no vēnu saslimšanām, piemēram, varikoze. “Vieglākos gadījumos var lietot aptiekās nopērkamus medikamentus, piemēram, smēres, kuras paredzētas lietošanai kāju virspusējo un dziļo vēnu akūtu un hronisku iekaisumu gadījumos, kāju sāpju, tūskas, noguruma, diskomforta un karstuma sajūtas mazināšanai. Labi palīdzēs arī kontrasta kāju vanniņas ar jūras sāli. Tās nomierinās un mazinās pietūkumu,” ieteica “Mēness aptieka” farmaceite Baiba Gūtmane.