Lasīšanas laiks: 3 min
12.Saeimas vēlēšanās interesantākā būs jauno partiju cīņa par piecu procentu barjeras pārvarēšanu, un tas, cik lielā mērā to pārvarējušie varēs ietekmēt esošo koalīciju, aģentūrai BNS norādīja aptaujātie politikas eksperti.
Sociologs Aigars Freimanis teica, ka šobrīd to vēlētāju skaits, kas vēl nav izlēmuši par kuru partiju balsot, īpaši neatšķiras no citiem priekšvēlēšanu periodiem. Tomēr zīmīgs esot fakts, ka neizlēmušo vidū vairāk ir latviešu.
“Parasti ap 20% apgalvo, ka nezina par kuru partiju balsos. Tomēr pieredze rāda, ka nav tā, ka viņi pavisam nav izlēmuši.
Neizlēmušajiem vēlētājiem, visticamāk, padomā ir divas, trīs partijas starp kurām viņi nespēj izšķirties.
Tā ir ilgstoši novērota parādība, jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Savukārt kopš 2010.gada pirmo reizi neizlēmušie vēlētāji stabili ir latviskais elektorāts,” skaidro sociologs.
Freimanis gaidāmās vēlēšanas dēvē par relatīvi prognozējamām. “Šobrīd laikam vienīgais kandidāts, kas varētu sagādāt kādu pārsteigumu ir Ingūna Sudraba (“No sirds Latvijai”), bet teikt, ka viņi ar iegūtajām balsīm varētu fundamentāli sašūpot lietu kārtību, kāda pašreiz ir izveidojusies Saeimā, visticamāk, nevar,” viņš prognozē, piebilstot, ka pašreizējais starptautiskais fons, debates un citi faktori ir samērā labvēlīgi pie varas esošajām partijām.
Sociologs par lielāko bīstamību esošajai koalīcijai sauc nemainīgumu. “Vēsturiski 2006.gadā bija tā saucamās caurbraucošās vēlēšanas, kad pie varas palika visas koalīcijas partijas un vienkārši turpināja strādāt. Nemainīgums ir tieši “Vienotības” lielākais risks, jo pilnīga stabilitāte bija laba krīzes laikā, bet tagad pēc vēlēšanām cilvēki var sākt pieprasīt vairāk jaunu ideju attīstības veicināšanai,” uzskata eksperts.
“Šobrīd ticamas alternatīvas koalīcijas trūkums spēlē par labu “Vienotībai”, bet, ņemot vērā problēmas tās pārziņā esošajās jomās, piemēram, satiksmes, veselības un izglītības nozarēs, maz ticams, ka šai partijai pēc vēlēšanām būs plašs atbalsts sabiedrībā,” prognozē Freimanis.
Politologs Filips Rajevskis savukārt norāda, ka šīs vēlēšanas no citām atšķiras ar aizliegumu translēt politiskās reklāmas mēneša garumā, jo tas liek veidot politiskās kampaņas pavisam citādāk, un uzsvars būtu jāliek uz saturu, lai arī to no valdošo partiju kampaņām pagaidām ir ļoti grūti saskatīt. Svarīgs faktors, viņaprāt, ir fakts, ka tiek piedāvāta jau gatava koalīcija.
“Esošā koalīcija apgalvo, ka, lūk, mēs te esam un mēs arī te turpināsim. Vienalga par ko jūs balsosiet, mēs te paliksim un nekur nepazudīsim. Tā ir bijusi, bet sen neredzēta lieta,”
vērtē politologs.
Rajevskis domā, ka šajās vēlēšanās pati interesantākā būs cīņa tā saucamajā otrajā ešalonā. “Jāatceras, ka šo koalīciju faktiski veido četras partijas, bet tagad viņas ir trijatā, jo Reformu partija nestartē. Esošā koalīcija vēlas savākt 51% balsu, kas ir ļoti daudz.
Domāju, ka tā partija, kas pārkāps 5% robežu, būs lielākā vēlēšanu uzvarētāja,”
viņš prognozē.
Savukārt politologs Jānis Ikstens uzskata, ka nedaudz mainīsies balsu sadalījums starp partijām, kas pārvarēs 5% robežu. Tāpat viņš pieļauj, ka “Saskaņa” varētu saņemt mazāk balsu nekā 2011.gadā. “Pagaidām viss liecina, ka būs politiskais jaunpienācējs – “No sirds Latvijai”. Tas nav neparasti, jo tā ir tradicionāla iezīme, respektīvi, tikai 2006.gada vēlēšanās Saeimā neiekļuva jaunas partijas,” viņš piebilst.
Ikstens pieļauj divu potenciālo koalīciju aprises. “Viens nopietns variants ir esošās koalīcijas saglabāšana. Otrs – vai Zaļo un zemnieku savienība neizjutīs īpašu kārdinājumu veidot koalīciju ar Sudrabas un “Saskaņas” partijām,” vērtē politologs.
Politologs arī prognozē iespējamus pārsteigumus vēlēšanu naktī. “Redzam, ka vēlētāju līdzdalība samazinās, un nav iemesla uzskatīt, ka šajās vēlēšanās tā būs augstāka kā 2011.gadā. Prognozēju, ka līdzdalība varētu būt pat zemāka. Tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā partijas spēs mobilizēt savus vēlētājus.
Pie zemas līdzdalības palielinās katras balss nosacītā vērtība, līdz ar to arī zināmu pārsteigumu varbūtība vēlēšanu naktī,”
norāda Ikstens.
12.Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī, kurā piedalīsies 13 politiskie spēki.