Lasīšanas laiks: 4 min
No 2018. gada 31. jūlija līdz 5. augustam Mazsalacas novada Ramatas pagasta Saklaura (Oļļas) purvā bija izcēlies ugunsgrēks. Sākotnēji dega tikai purvs, taču kopumā izdega 239,7 hektāri, tostarp 12,7 hektāri meža platības. Valsts meža dienests informē, ka ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijis zibens spēriens sausā kokā.
Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis:
“Šis bija postošākais ugunsgrēks Mazsalacas novadā kopš neatkarības atgūšanas. Gribu teikt lielu paldies visiem, kuri iesaistījās dzēšanas un atbalsta darbos: Valsts meža dienesta (VMD) darbiniekiem, brīvprātīgajiem novada iedzīvotājiem, pašaizliedzīgajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem un brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vienībām (BUB) no kaimiņu novadiem, novada uzņēmējiem un medniekiem, zemessargiem un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tehnikai un cilvēkiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, igauņu un lietuviešu kolēģiem, pašvaldības darbiniekiem un SIA “Vidovska serviss”, personīgi Aijai Vidovskai.
Pirmie ugunsgrēka likvidēšanā iesaistījās Valsts meža dienesta darbinieki un brīvprātīgie. 1. augusta rītā pašvaldība sazinājās ar VMD un VUGD pārstāvjiem, lai noskaidrotu situāciju, un jau no rīta sāka darboties ar dažādu tehnikas vienību piesaisti. VUGD darbinieki bija gatavībā steigties palīgā kopš saņēma informāciju par ugunsnelaimi. Taču Latvijā galvenais atbildīgais par ugunsgrēku dzēšanu mežos un purvos ir Valsts mežu dienests, un kamēr dienesta atbildīgie nepieprasa palīdzību no citām organizācijām, VUGD nedrīkst iesaistīties. Aicinājumu pievienoties dzēšanas darbos VUGD saņēma neilgi pirms divpadsmitiem, kad notikuma vietā sausā laika un vēja iespaidā tika konstatēts, ka uguni bez papildspēkiem ierobežot neizdosies.
Tajā pašā dienā pašvaldība sasauca Ārkārtas civilās aizsardzības komitejas sēdi, kurā piedalījās atbildīgās struktūras un kaimiņu novadi. Sēdē vienojāmies par rīcības plānu, noteicām veicamos uzdevumus un atbildīgos par to izpildi. Ugunsgrēka dzēšanas virsvadību formāli saglabāja Valsts meža dienests.
Jau pirmajā vakarā notikuma vietā darbojās vairāk nekā 60 cilvēki, un skaits turpmākajās dienās palielinājās līdz 120. Pamatā notikuma vietā ar dzēšanas darbiem nodarbojās VUGD darbinieki, VMD darbinieki, BUB vienības, NBS un Lietuvas helikopteri un Igaunijas ugunsdzēsēji.
Pēc spraigas četru dienu cīņas ugunsgrēku izdevās nodzēst. Vai to varēja izdarīt ātrāk un efektīvāk? Droši vien. Vai sekas varēja būt ļaunākas? Pavisam noteikti!
Nelaimes laikā skaidri iezīmējās vairākas vājās vietas, ar kurām valsts dienestiem jāstrādā, lai nākotnē šādu nelaimju novēršana ritētu raitāk. Pirmā un galvenā problēma bija salīdzinoši ilgais laiks no ugunsgrēka sākuma līdz papildspēku piesaistei. Nevaru komentēt, kurā Valsts meža dienesta hierarhijas līmenī iestrēga rīkojums piesaistīt VUGD papildspēkus un varam tikai minēt kādēļ. Pieļauju, ka labākais risinājums šai problēmai būtu papildus kursu/izglītības iegūšana VMD darbiniekiem, jo ugunsgrēki un mežu apsaimniekošana ir atšķirīgas jomas.
Otrā problēma, kas apgrūtināja dzēšanas darbus, bija sakaru trūkums. Jau gadu desmitiem nav nekāds noslēpums, ka pierobežā un mežainos apvidos ir vājš vai pat neesošs mobilo tīklu pārklājums. Tā kā bija jāsadarbojas dažādām valsts struktūrām, mobilie telefoni bija svarīgs sakaru līdzeklis, kas diemžēl daudzos gadījumos nedarbojās. Lielāko pārsteigumu radīja tas, ka problēmas ar tīklu bija arī VUGD rācijām, kas darbojas neatkarīgā valsts tīklā. Rāciju tīkla pārklājums un tā trūkumi ir zināmi, tomēr problēmas risināšana gadu no gada ir atlikta. Trešā un ne mazāk svarīgā problēma – tehnika. Tikai pateicoties vietējiem medniekiem, kas iesaistījās ar saviem kvadricikliem, pirmajā dzēšanas dienā izdevās tik veikli izvilkt pa purvu šļūteņu kilometrus, kas ļāva ierobežot uguns izplatību.
Lielai daļai VUGD iecirkņu mūsdienās ir modernas mašīnas un cisternas, taču tās nav piemērotas darbam ārpus pilsētas, kur nu vēl mežā vai purvā. Mežu dienestam ir veca, tomēr uzticama tehnika, taču par maz. No valsts struktūrām kvadricikli ieradās tikai 2. augustā. Līdz tam Ramatā jau bija ieradušies arī papildspēki no Alojas novada mednieku biedrības ar kāpurķēžu amfībiju un ziemeļu kaimiņi igauņi ar trijiem, tieši dzēšanai aprīkotiem kvadricikliem un vienu kāpurķēžu visurgājēju. Ceru, ka dienestu atbildīgās amatpersonas, kuras notikuma vietā bija daudz gan no VUGD, gan VMD, mācīsies no kaimiņu pieredzes.
Viss labi, kas labi beidzas. Purvs atjaunosies, vaivariņi un lācenes ziedēs. Un svētīga ir tā apjausma, ka tad, kad iet grūti, neprasot, kas man par to būs, cilvēki sanāk kopā un roku rokā stājas pretī grūtībām. Tā bija arī šoreiz.
No sirds pateicos visiem Saklaura purva ugunsgrēka dzēšanas darbos iesaistītajiem!”