Lasīšanas laiks: 7 min
«Beidzamajā laikā arvien biežāk sastopu pacientus, kuri, cenšoties izzināt vēnu ārstēšanas iespējas, ir apmeklējuši vairākus ārstus un tagad jūtas apjukuši, jo katrs dakteris ieteicis savu metodi, apgalvojot, ka tieši tā būs vislabākā,» stāsta medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš. «Dažus cilvēkus pārliecina tas, ka piedāvātā tehnoloģija tiek raksturota kā visjaunākā un modernākā, vēl kādam šķiet – jo ārstēšana dārgāka, jo tā būs labāka. Savukārt citi kļūst piesardzīgi: vai tiešām tā ir labākā tehnoloģija, vai tas ir labākais speciālists un vai maksa ir adekvāta?»
– Cilvēku vēlme pēc jaunā un modernā izpaužas visās dzīves jomās, bet vai arī medicīnas tehnoloģijas ir pakļautas modei?
– Burtiski katrā starptautiskā flebologu kongresā tiek prezentētas kādas jaunas tehnoloģijas, kas radītas ASV, Vācijā, Izraēlā vai citur. Izstrādātāji pārliecinās, ka tehnoloģija kalpo paredzētajam mērķim un pirmie ārstēšanas panākumi ir labi, bet ilgtermiņa rezultāti, kas būs redzami pēc gadiem, viņus vairs neinteresē, galvenais ir pārdot savas tehnoloģijas lielām starptautiskām korporācijām, kuras uzsāk ražošanu un aktīvu izplatīšanu. Ārsti vai medicīnas iestādes iegādājas šīs tehnoloģijas un protams, ka mediķiem ir interesanti strādāt ar jaunām metodēm un būt pirmajiem, kuri tās aprobē. Bet arī tad, ja sākotnējais entuziasms noplok, ieguldītie līdzekļi ir jāatpelna un parasti tie nav mazi, jo viss, kas ir jauns un izdaudzināts, maksā dārgi.
– Pacients pats diez vai var izvērtēt, kāpēc viņam piedāvā tieši šo ārstēšanas metodi: varbūt ārsts to atzīst par labāko konkrētajai problēmai, varbūt cenšas atpelnīt tehnoloģijās ieguldīto naudu… Vai pastāv arī kāds oficiāls reģistrs, kur šīs metodes ir aprakstītas?
– Te lielā mērā ir runa par ārsta un pacienta savstarpējo uzticību, jo visbiežāk jaunās metodes nav atrodamas Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē. Mūsu izmantotā intraluminālā stumbra vēnu lāzerterapija ar 1470 nanometru diodes lāzeru šajā datu bāzē ir reģistrēta.
Nu jau 20 gadu garumā mans mērķis ir bijis vēnu operāciju padarīt pacientam ļoti saudzīgu, ar mazu komplikāciju risku. Sākotnēji tā bija parastā ķirurģiskā vēnu operācija un pēc tam nonācu līdz šai lāzermetodei. Šobrīd mūsu klīnikā veicam 60% no visām vēnu operācijām Latvijā, nenoliedzami šis ir viens no lielākajiem starptautiskajiem centriem, kur tik daudz tiek veikta vēnu ārstēšana ar labiem rezultātiem; mums ir izdevies attīstīt metodi, kas ir unikāla Latvijā un starptautiskā līmenī.
– Un kā ar cenām?
– Esam panākuši labu ārstēšanās cenas un iegūtā rezultāta korelāciju. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Vēnu lāzeroperācija vienai kājai maksā 700 eiro. Regulāri piedāvājam arī dažādas atlaides. Janvārī minētās lāzeroperācijas mūsu klīnikas Privilēģiju karšu īpašniekiem, kā arī pensionāriem, uzrādot pensionāra apliecību, veicam ar 20% atlaidi. Manam kolēģim Ņujorkā maksa par līdzīgu ārstēšanu svārstās 5000 – 10 000 dolāru robežās. Konsultējot praktiski visās lielākajās Latvijas pilsētās, mēs redzam, kāds ir dzīves līmenis un mums ir jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu par saprātīgu cenu mūsu valsts iedzīvotājiem. Un, ja atnāk pacients, kurš saka – es biju citā klīnikā, kur man piedāvāja unikālu ārstēšanu par 4000 eiro vienai kājai, tas manā skatījumā ir neētiski.
– Vai tikai dārdzības dēļ?
– Ne tikai! Metode, par kuru šajā gadījumā bija runa – vēnu slēgšanai ar bioloģisko līmi. Pirmkārt, tā ir sintētiska akrila līme, kuru atļauts ievadīt bioloģiskā – cilvēka ķermenī. Un ar “bio” tam nav nekāda sakara, tas vairāk ir kā kā mārketinga triks, lai sekmētu pārdošanu. Zīmīgi, ka tā šo ārstēšanu sauc tikai Latvijā, visur citur pasaulē tā tiek saukta par akrila vai ciānoakrilāta līmes implantu, bet ne par biolīmi. Otrkārt, šai metodei ir daudz trūkumu, par ko ziņots arī starptautiskos flebologu forumos. Pacients domā, ka vēna tiek «aizlīmēta ciet», bet patiesībā vēnas sieniņu no iekšpuses punktveidā izklāj ar akrila līmi, vēnā attīstās aseptisks iekaisums un saistībā ar to organisms sāk vēnu resorbēt, bet pati līme paliek audos. Pētījumos pierādīts, ka aptuveni 20 procentiem pacientu, izmantojot šo metodi, 1 – 2 nedēļas pēc operācijas pa vēnu gaitu attīstās iekaisuma reakcija ar apsārtumu un sāpēm. Katram piektajam veidojas tromba ieaugumi dziļajā vēnā, jo iekaisuma reakcija ir ļoti izteikta. Cilvēki arī sūdzas, ka pēc gada vai vēl ilgāka laika joprojām var šo ārstēto vēnu sataustīt, jo līme neresorbējas cilvēka ķermenī, bet ļoti virspusējās vietās – arī redzēt kā izvelvējumu. Nesen kongresā Vācijā tikos ar kolēģi, kurš jutās dziļi nelaimīgs, jo pacientei pēc šādas operācijas bija atklājusies akrila alerģija. Ko darīt, ja akrils atrodas pusmetru garā vēnas posmā 1 – 2 cm dziļumā, kur to apņem limfvadi un nervi? Cilvēkam ir solīta ekskluzīva, droša ārstēšana, kuru nefinansē apdrošināšana un par kuru samaksāti 4000 – 5000 eiro, bet tagad jāveic garš, traumējošs grieziens, lai alergēnu evakuētu, radot pamatīgu un paliekošu kosmētisku defektu. Kritiku neiztur arī bieži minētais arguments, ka biolīmes metode esot mazsāpīgāka, jo nav nepieciešamas pretsāpju injekcijas. ASV notika augsta līmeņa zinātnisks pētījums, kas salīdzināja akrila līmes metodi ar radiofrekvences operāciju – termisku metodi, kur nepieciešama atsāpinošu līdzekļu ievadīšana pa vēnas gaitu. Pacienti nejaušināti tika operēti ar vienu vai otru metodi un tika pētīts sāpju līmenis operācijas laikā. Izrādījās, ka abās grupās tas bija vienāds.
– Kāds mehānisms darbojas vēnu lāzeroperācijā?
– Tā ir precīza termiska iedarbība uz vēnas sieniņu, minimāli ietekmējot citus audus. Stumbra vēna tiek slēgta maztraumatiskā un nesāpīgā veidā; ārstēšana ilgst vidēji 15 minūtes, tā ir labi panesama, pacients uzturas klīnikā aptuveni stundu un pēc tam var atgriezties pie savām ikdienas aktivitātēm, bet nākamajā dienā iet uz darbu. Lāzera enerģija tiek iestarota vēnas sieniņā, sasildot to līdz 100 grādiem un notiek neatgriezenisks olbaltumvielu bojājums jeb denaturācija, organisms uztver to kā svešķermeni un notiek resorbcija – leikocīti makrofāgi to «apēd». 96% pacientu apstrādātā vēna gada laikā ir izzudusi, sonogrāfiski redzam vairs tikai nelielu rētiņu.
– Par medicīnas iestādēm bieži spriež pēc piedāvāto ārstniecības metožu klāsta. Cik informatīvs ir šis rādītājs?
– Metožu daudzveidība ir vajadzīga, bet tā nedrīkst kļūt par pašmērķi. Bez minētajām lāzeroperācijām ar 1470 nm radiālajiem lāzervadiem lietojam miniflebektomiju, lai operētu vēnu sānu atzarojumus, veicam dažāda veida skleroterapijas procedūras, transkutānu lāzerterapiju, izmantojam kompresijas terapiju, arī čūlu ārstēšanai ir dažādas metodes – cenšamies veidot konceptu, lai varētu pacientus ārstēt kompleksi. Ja mēs atzīstam, ka viena metode kādai noteiktai problēmai šobrīd ir labākā, tad to arī ilgtermiņā izmantojam, bet neattīstam daudzas konkurējošas metodes vienai indikācijai. Kad tehnoloģiju ir daudz un katru reizi lieto citu, tad iztrūkst procesu standartizācija, bet personālam, strādājot komandā, ir ļoti būtiski, lai visi ārstēšanas procesa posmi būtu precīzi standartizēti un atbilstu protokolam. Tas ļauj saprast, ko mēs darām labi un ko varam vēl uzlabot. Veicam arī atbilstošus pētījumus. Šobrīd turpinām pētījumu, kas veltīts konkrētām lāzeroperāciju niansēm – vēlamies noskaidrot, cik tālu no ieplūdes vietas dziļajā vēnā vislabāk slēgt slimo asinsvadu. Pavisam tajā tiks iekļauti 160 pacienti un pašlaik palikušas vēl 20 vietas. Pacientiem, kuru problēma atbilst pētījuma kritērijiem, ir iespēja veikt operāciju kājai par 315 eiro parasto 700 eiro vietā. Man ir ieceres arī turpmākiem pētījumiem.
– Kādi ir jūsu kritēriji, izvēloties jaunas ārstniecības metodes?
– No visām pasaulē esošajām tehnoloģijām mēs izvēlamies tās, par kuru efektivitāti un drošumu varam būt pārliecināti un kurām turklāt ir laba kvalitātes un izmaksu korelācija. Vienmēr esmu ievērojis principu, ko reiz mācīja mani skolotāji: vispirms pajautāju sev, vai šī būtu tā metode, kuru es izvēlētos, ja ārstētu pats sevi vai sev tuvus cilvēkus.
Atrodamies Kokneses prospektā 18A, Rīgā
67374747, 67374744