Lasīšanas laiks: 3 min
Lai pasargātu sevi un citus no bīstamām situācijām darbā ar dārza tehniku, mediķi un tehnikas tirgotāji ikvienu aicina atcerēties trīs zelta likumus drošam darbam dārzā – nestrādāt alkohola reibumā, redzēt un zināt, ko dara Jūsu bērns un izmantot tehniku tikai tam paredzētiem mērķiem un remontu uztici profesionāļiem.
Projekta “Dārza tehnikas eksperti” vadītājs Mārtiņš Jaudzems: “Cilvēki dažkārt nemaz neaizdomājas, ar kādu ātrumu griežas rotējošie asmeņi pļaujmašīnām, mauriņa traktoriem un trimmeriem, un kādas traumas tie var radīt, diezgan vieglprātīga ir arī attieksme pret speciālo aizsarglīdzekļu izmantošanu.”
Pēc M.Jaudzema teiktā,
motorzāģa ķēdes griešanas ātrums ir līdz pat 28 metriem sekundē. Tādā ātrumā pietiek ar mazāk nekā sekundi, lai rastos nopietns savainojums.
Arī tehnikas remonts būtu jāuztic profesionāļiem, nevis jānodarbojas ar pašdarbību. “Radošās izpausmes ļoti labi varam redzēt servisā, piemēram, nolūzis pļaušanas nazis tiek piestiprināts ar parastu stiepli. Darbojoties lielā ātrumā, šāds stiprinājums viegli var attaisīties.
Jebkura tehnika, īpaši rotējoši griezējinstrumenti, bērna rokās kļūst bīstama. Tāpēc vecākiem būtu rūpīgi jāpārdomā, vai savai atvasei jau drīkst uzticēt šādus dārza darbus,”
norādīja M.Jaudzems.
“Vasara ir laiks, kad bērnu traumatisms pastiprināti pieaug. Parasti lielākā uzmanība tiek pievērsta ķiveru, locītavu sargu un citu drošības līdzekļu lietošanai bērnu aktīvās atpūtas laikā, taču ne mazāk bīstama ir bērnu atstāšana bez uzraudzības vietās, kur notiek aktīvs darbs vai strādā dažādi mehānismi,” uzsvēra Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere.
Pēc viņas teiktā,
bērnus vilina viss krāsainais, kustīgais, rūcošais un, piemēram, zāles pļāvējs var šķist ļoti interesants izpētes objekts.
“Aicinām vecākus un citus pieaugušos būt vērīgākiem un apsvērt potenciālos apdraudējumus, kas var skart bez uzraudzības atstātos bērnus mājās un dārzā. Neliels pārdomu mirklis var nozīmēt izglābtu veselību vai dzīvību,” norādīja I.Millere.
Mediķi vērš uzmanību uz to, ka liela nozīme norauto ķermeņa daļu veiksmīgai piešūšanā ir pareizai traumētās ekstremitātes saglabāšanai līdz nokļūšanai medicīnas iestādē. Primāri veicamie pasākumi tādos gadījumos ir atrast amputēto ķermeņa daļu, ietīt to tīrā audumā, ielikt to hermētiskā konteinerā vai polietilēna maisiņā un to visu ievietot citā konteinerā vai polietilēna maisiņā, kas pildīts ar ūdeni, kurā peld ledus gabaliņi. Nedrīkst aizmirst amputēto segmentu paņemt līdzi uz medicīnas iestādi.
Norautā pirksta replantāciju var veikt 10 līdz 12 stundu laikā pēc negadījuma, plaukstas – sešu stundu laikā, augšdelma – četru stundu laikā. Ja amputētā ķermeņa daļa tiek pareizi atvēsināta, laiks, pēc kura var veikt replantāciju, gandrīz divkāršojas.
Jāatceras, ka nedrīkst likt amputēto segmentu tieši uz ledus – tādējādi amputētā ķermeņa daļa var apsalt un neatgriezeniski tikt sabojāta. Tāpat mediķi neiesaka likt amputēto daļu tieši ūdenī vai jebkādās dezinficējošās vielās, kā arī mazgāt to.