Lasīšanas laiks: 2 min
2016.-2017.gada ziema Eiropā, visticamāk, būs krietni aukstāka nekā iepriekšējā ziema, prognozē Dānijas Meteoroloģijas institūts.
Novembris Baltijas jūras reģionā sācies ar ļoti aukstu un sniegotu laiku, bet tuvākās divas nedēļas būs siltākas. Novembra beigās vai decembra sākumā var atgriezties aukstums, un arī janvārī un februārī tiek prognozēti aukstuma viļņi, brīžiem iespējams ļoti liels sals, tomēr Atlantijas cikloni dažkārt atnesīs atkusni.
Prognoze par gaidāmu aukstu ziemu balstīta uz vairākiem faktoriem. Svarīgākais no tiem ir anomāls siltums Arktikā, kas izjaucis ierastās gaisa plūsmas. Sasilstot Arktikai, samazinās gaisa temperatūras atšķirība starp polārajiem apgabaliem un mēreno joslu, tas savukārt mazina valdošos vējus, kas aukstumu parasti notur uz vietas. Līdz ar to pieaug varbūtība, ka arktiskās gaisa masas ienāk vidējos platuma grādos.
Cits nozīmīgs faktors ir sniega sega Sibīrijā. Tā šoruden ir neierasti plaša. Sniega sega saistīta ar būtiski zemāku gaisa temperatūru piezemes slānī. Gaisam atdziestot, tas kļūst smagāks un veido paaugstināta spiediena apgabalu jeb anticiklonu. Jo plašāku teritoriju Eirāzijā pārklāj sniegs, jo lielāks un spēcīgāks anticiklons var izveidoties. Anticiklonam izplešoties uz rietumiem, Eiropu sasniedz aukstums no Sibīrijas.
Dāņu meteorologu vidū šobrīd valda visai liela pārliecība, ka tuvākajos mēnešos Eiropā gaidāms lielāks skaits aukstuma viļņu nekā iepriekšējās trijās ziemās, turklāt dažkārt iespējams īpaši spēcīgs sals, tomēr starp aukstuma viļņiem būs siltāki periodi un atkušņi.
