Lasīšanas laiks: 6 min
16 gadus jaunais “Valmiera/ORDO” spēka uzbrucējs Daniels Gersons šobrīd ir jaunākais spēlētājs “OlyBet” Latvijas Basketbola līgas turnīrā, kurš šajā līmenī laukumā pavada solīdas minūtes. Šo iespēju spēlēt, ne tikai atrasties uz komandas soliņa tālākā gala, Daniels nenopelnīja uzreiz- tam visam pamatā bijis smags darbs treniņos. Intervijā kluba mājas lapā viņš atskatās uz līdzšinējo sezonu, skaidro lēmumu pievienoties tieši “Valmiera/ORDO” sistēmai, kā arī mazliet ieskatās nākotnē un atklāj savus plānus gaidāmajā starpsezonā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja “Valmiera/ORDO”.
Savas basketbolista gaitas uzsāki Jelgavā. Kurš bija tavs pirmais treneris? Un vai pirms tam pamēģināji spēkus arī kādā citā sporta veidā?
Bērnībā izmēģināju vairākus sporta veidus. Kad biju pavisam mazs, kāpu uz ledus, lai kļūtu par hokejistu. Vēlāk pārgāju uz peldēšanu, savukārt piecu gadu vecumā pievērsos futbolam un ar to aizrāvos vairāk nekā 5 gadus. Interesanti, ka lai arī mājās basketbola grozs bija jau no bērnības, tas man nelikās saistošs. Tā tas bija līdz brīdim, kad uz skolu atnāca mans pirmais treneris Jānis Vītols. Viņš mani pārliecināja- pamēģināju, iepatikās un te nu es esmu.
Pastāsti kā nonāci Valmierā un kāpēc izšķīries par šādu soli pievienoties “Valmiera/ORDO” jaunatnes sistēmai?
Pirms 3 gadiem, pēc U-14 finālturnīra ar mani sazinājās bijušais Valmieras kluba ģenerālmenedžeris Mārtiņš Bērziņš. Cik atceros, tad toreiz visai pārliecinoši cīņā par pusfinālu uzvarējām Valmieras vienaudžus un man padevās ļoti labs mačs. Iespējams tieši tās spēles dēļ šodien esmu šeit. Pēc sarunas ar Mārtiņu, bija pilnīgi skaidrs, ka Valmierā ir lielākas iespējas izaugt par profesionālu basketbolistu. Uzreiz gan nebiju gatavs tik strauji mainīt vidi un doties prom no mājām, tāpēc vienojāmies, ka vēl vienu gadu palieku Jelgavā.
Vai līdz šim esi bijis apmierināts ar savu izvēli? Kas ir tās lietas ar ko klubs jūs jaunos spēlētājus nodrošina?
Ar savu izvēli esmu vairāk kā apmierināts. Par treniņu apstākļiem un izaugsmes iespējām šeit būtu grēks sūdzēties. Mēs jaunie esam tādā mazliet priviliģētā stāvoklī, jo klubs ir parūpējies par visu nepieciešamo, līdz pat niansēm. Katrā ziņā vecākiem nav jāuztraucas par to kur atrodamies un vai esam paēduši. Tāpat svaru zāle mums ir pieejama jebkurā laikā un katru dienu mūsu darbībām seko līdzi fizioterapeite. Atliek tikai trenēties un domāt par basketbolu.
Daudz ar jums jaunajiem individuālajos treniņos strādā Gatis Melderis. Ar ko šie treniņi ir savādāki ja salīdzina ar komandas kopējiem treniņiem?
Rīta treniņi ir vairāki balstīti uz meistarības pilnveidošanu, tajos tiek pievērsta uzmanība sīkām detaļām, pie kurām jāstrādā, ja nākotnē vēlamies kļūt par augsta līmeņa spēlētājiem. Vakaros lielāku uzmanību pievēršam taktikai. Īsi rezumējot- rīta treniņos kļūstam labāki individuāli, bet vakarā strādājam, lai kļūtu labāki kā komanda.
Pastāsti kāds ir tavs dienas režīms! Vai sanāk laika arī mācībām?
Pārsvarā darba dienās ceļos 8:30, bet spēļu dienās gan var pagulēt arī nedaudz ilgāk. Tālāk ieturu vieglas brokastis un gatavojos pirmajam treniņam. Neskatoties uz to, ka šosezon, esmu pārgājis uz mācībām tālmācībā, dienas pirmais cēliens tāpat izvēršas diezgan garš, jo mājās atgriežos tikai ap plkst.14.00. Pēc tam seko pusdienas un, vismaz, pusotru stundu gara diendusa, pēc kuras ir mazliet brīvā laika līdz dienas otrajam treniņam. Mājās atgriežamies ap deviņiem. Tajā brīdī ir liels nogurums, tāpēc mācībām laika vairāk sanāk veltīt brīvdienās vai tajās dienās kad ir viens treniņš.
Nesenajā intervijā portālam sportacentrs.com “Valmiera/ORDO” galvenais treneris Kristaps Valters izteicās, ka Daniels Gersons ir viens no tiem komandas jaunajiem spēlētājiem, kurš viņu pārsteidzis visvairāk. Ja sezonas sākumā tev neesot bijusi paredzēta stabila loma komandas rotācijā, tad šobrīd jau vairākus mēnešus spēlē vidēji pa 15-20 minūtēm mačā. Pašam tas ir bijis liels pārsteigums?
Varbūt, mazliet. Tad, kad no ierindas ceļgala savainojuma dēļ izgāja Rihards Adiņš, kļuva skaidrs, ka kādam būs jāaizstāj viņu minūtes. Protams bija variants, ka klubs meklēs papildinājumu šajā pozīcijā, bet acīmredzot ar savu darbu treniņos šo iespēju nopelnīju es. Visvairāk mani pārsteidza trenera uzticība nosacīti svarīgākajos “OlyBet” LBL mačos ar Ogri un Jēkabpili- nebiju gaidījis tik lielu spēles laiku šajās spēlēs.
Ieskatoties pārējo 8 komandu spēlētāju dzimšanas datos, nākas secināt, ka tu esi jaunākais spēlētājs “OlyBet” Latvijas Basketbola līgā, kurš spēlē reālas minūtes šajā līmenī. Vai pats esi par to aizdomājies?
Jā, ik pa brīdim sazinoties ar saviem komandas biedriem no Latvijas U-16 izlases ir sanācis par to parunāt. Esmu priecīgs par šo doto uzticības kredītu, jo tādā vecumā spēlēt tik augstā līmenī…Domāju, ka manā vietā gribētu būt daudzi.
Kas ir tās galvenās lietas, ko šobrīd no tevis laukumā vēlas redzēt treneris?
Galvenais, protams, ir atdot visus spēkus aizsardzībā, atbloķēt pretiniekus un cīnīties par atlēkušajām bumbām. Uzbrukumā neminstinoties mest, ja metiens ir brīvs, kā arī saasināt situāciju, brīžos, kad tas nepieciešams.
Vērīgākais “Valmiera/ORDO” līdzjutējs ir pamanījis, ka lielākoties tālmetienus izpildi no laukuma stūra (turklāt ar labu procentu). Tā ir tava īpašā vieta vai vienkārši spēles situācijās tā gadījies?
Drīzāk tā ir bijusi sakritība. Mūsu kombinācijas varbūt ir vairāk vērstas uz to, ka man bieži spēles situācijās sanāk palikt brīvam tieši stūros. Ja kādreiz šie metieni no stūriem man pagalam nevedās, tad tagad varētu teikt, ka šie “spoti” ir kļuvuši par vienu no manām “maizītēm” basketbola laukumā.
Šobrīd “OlyBet” LBL regulārā sezona tuvojas noslēgumam un, visticamāk, “Valmiera/ORDO” neizdosies sasniegt izslēgšanas turnīru. Kāds šobrīd komandā ir noskaņojums?
Noskaņojums joprojām ir pozitīvs. Principā visi komandas “džeki” apzināmies, ka atlikušās spēles mums var palīdzēt, lai labāk sagatavotos nākamajai sezonai.
Kā pats vērtē savu sniegumu šosezon? Un kas, tavuprāt, ir tās lietas pie kurām tev visvairāk jāstrādā, lai nostiprinātos šajā līmenī?
Salīdzinot ar sezonas sākumu var redzēt progresu it visā. Tagad arī spēlēt ir daudz vieglāk, jo esmu iemācījies pārvarēt uztraukumu un laikam ejot nāk arī pārliecība par spēkiem. Pašam šķiet, ka visvairāk vajadzētu nostabilizēt metienu, kā arī daudz jāstrādā pie kāju darbības, dribla, jāpieliek atlētismā un spēkā.
Aizvadītajā vasarā kopā ar U16 izlasi izcīnījāt 8. vietu Eiropas čempionātā. Kā vērtē šo pieredzi un kas, tavuprāt, jums pietrūka, lai pacīnītos par medaļām un ceļazīmi uz Pasaules kausu?
Visa tā vasara bija viens liels piedzīvojums. Ar puišiem smagi strādājām, lai labāko sniegumu parādītu čempionātā. Pirmais četrinieks un Pasaules kauss bija pusotras minūtes attālumā. Iespējams, kaut kur līdz galam sev nenoticējām, varbūt vienkārši pietrūka veiksmes. Spēlēt izlasē vienmēr ir liels gods, tāpēc ar nepacietību gaidu U18 čempionātu pēc diviem gadiem.
Visbeidzot, kā plāno pavadīt starpsezonu un vai redzēsim tevi spēlējam Valmierā arī nākamajā sezonā?
Pēc sezonas beigām jāpaņem neliela pauzīte, jāatvelk elpa no basketbola. Starpsezona šogad solās būt ļoti gara, kas jaunajiem spēlētājiem ir pozitīvi. Būs laiks nostiprināt ķermeni, saites un dziļos muskuļus, lai droši var darboties svaru zālē. Jāpaliek fiziski spēcīgākam, daudz laika jāvelta arī meistarības uzlabošanai. Vasara ir laiks, kad progresēt var visvairāk. Par nākamo sezonu- domāju, ka, jā. Mani šeit viss apmierina un ļoti vēlos palikt Valmierā!