Lasīšanas laiks: 2 min
Reaģējot uz slikto stāvokli veselības aprūpes finansējuma jomā, daļa ģimenes ārstu varētu neparakstīt līgumu ar valsti, kas varētu skart apmēram 1500 iedzīvotāju, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.
Par to piektdien plānots lemts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdē.
“Situācija veselības aprūpē kļūst vēl sliktāka, nekā iepriekš,” sacīja Princis. Viņš norādīja, ka nepietiekamā apjomā veselības aprūpes pakalpojumus saņem aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
Princis pauda, ka situācijā, ja valsts nākamgad atgriezīsies pie 2013.gada finansējuma līmeņa veselības aprūpei, tiks samazināts izmeklējumu apjoms, kas pasliktinās kopumā veselības stāvokli sabiedrībā. Viņš arī uzsvēra, ka realitātē finansējums veselības aprūpei nākamgad samazināsies.
“Jau šobrīd Latvija ieslīd maksas medicīnas lauciņā,” sacīja Princis. Viņš pauda, ka valsts apmaksāta veselības aprūpe Latvijā ir cietusi fiasko.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem valsts piešķirtās kvotas šogad ir beigušās jau kopš vasaras mēnešiem, un pacientiem tie ir pieejami tikai par maksu, arī to aģentūrai BNS apstiprināja Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ārsts Pauls Princis.
Viņš norādīja, ka, šobrīd pierakstoties uz vēdera dobuma izmeklēšanu, pacientiem jāgaida divi līdz trīs mēneši, bet, piemēram, valsts apmaksāta acu ārsta pakalpojumi pieejami vien nākamajā gadā.
Šāda situācija Prinča skatījumā izveidojusies nepietiekamā finansējuma, pārāk mazo kvotu, kā arī kļūdaina kvotu sadales principa dēļ.
“Rezultāts ir tāds, ka dauzi labi speciālisti nemaz nevēlas strādāt valsts apmaksātās programmās – viņi nav ieinteresēti to darīt. Piemēram, pa visu Ventspili ir tikai viens neirologs, un tas pats strādā vien pusslodzi,” sacīja Princis.
Ārsts pauda viedokli, ka šāds valsts apmaksāto pakalpojumu trūkums veicina maksas medicīnas attīstību valstī.
“Rēķinot, cik daudz par veselības aprūpes pakalpojumiem cilvēki maksā no savas kabatas, iznāk, ka Latvija šaja jomā ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Vēl nesen vairāk nekā Latvijā cilvēki par šiem pakalpojumiem no savas kabatas maksāja Kiprā, bet tur ir pavisam citādāka nodokļu sistēma, nekā pie mums,” piebilda Princis.