Lasīšanas laiks: 5 min
Gada nogalē Vidzemes slimnīca svin 40.dzimšanas dienu jeb 40 gadus kopš jaunā slimnīcas kompleksa atklāšanas Jumaras ielā 1975.gada 19.decembrī. Jubilejas sarīkojumā 27.novembrī, klātesot arī bijušajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem, tiks pārcilātas kopīgās atmiņas un slimnīcas attīstībai svarīgākie fakti, kas veduši līdz šodienai. Līdz atziņai: 40 gadi ir jauns sākums. Par to saruna ar Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Uģi Muskovu.
Kuras, Jūsuprāt, ir galvenās un svarīgākās lietas, kas slimnīcā šogad paveiktas?
Pats svarīgākais – šogad esam spējuši palīdzēt un ārstēt vairāk pacientus gan ambulatori, gan stacionārā. Priecē tendence, ka palielinās pie mums dzimušo mazuļu skaits.
Pilnībā tomēr nav izdevies samazināt gaidīšanas rindu garumu pie mūsu speciālistiem un uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, jo veselības nozare šogad nesaņēma papildus līdzekļus valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai. Rindu garums saistīts arī ar to, ka pieaug pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem no Vidzemes reģiona iedzīvotājiem un daudzi nelabprāt izmanto maksas pakalpojumus.
Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, daudz enerģijas un laika esam veltījuši mūsu darbinieku izglītošanai un apmācībai un to turpināsim darīt arī turpmāk. Esam uzsākuši personāla novērtēšanas procesu, lai veicinātu izaugsmi un attīstību.
Mums ir svarīgi, ko par mūsu pakalpojumu kvalitāti saka pacienti, apmeklētāji, nozares eksperti, sadarbības partneri, tāpēc esam piedalījušies tādos pasākumos kā Laba servisa mēnesis, Ilgtspējas indekss un Latvijas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas izcīņa, kur esam ieguvuši atzinības rakstus un jaunas atziņas kvalitātes procesu pilnveidošanai.
Gandarījums arī, ka mūsu speciālistu komandai pievienojas jauni ārsti un māsas, kuri izvēlas Vidzemes slimnīcu par apmācību vietu un, iespējams, nākotnē arī darba vietu. Šogad mūsu slimnīcā pieredzi apgūst septiņi jaunie ārsti vairākās specialitātēs. Palīdzīgas rokas sagaidījām no vairāk nekā 50 topošajiem mediķiem, kuri pie mums strādāja vasaras praksē.
Ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, esam veikuši nozīmīgas investīcijas medicīnas, IT tehnoloģijās un infrastruktūrā. Piesaistot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, ir izdevies sakārtot slimnīcas poliklīnikas korpusu, to nosiltinot un padarot mūsdienīgāku, kā arī iekštelpās ierīkot energoefektīvāku apgaismojumu un jaunu ventilācijas sistēmu. Esam pabeiguši arī teritorijas labiekārtošanas pirmo kārtu, atjaunojuši bruģēto laukumu un celiņu pie galvenās ieejas poliklīnikā.
Esam uzsākuši darbu arī pie slimnīcas jaunas vizuālās identitātes, logo un misijas, un strādājam ar jaunām idejām pie slimnīcas attīstības koncepcijas.
Kādi ir galvenie mērķi, kas jāīsteno slimnīcā nākamajā gadā?
Ņemot vērā, ka medicīnas nozare strauji attīstās, svarīgi turēties uz šī attīstības viļņa, vienlaikus domājot par lietderīgu un racionālu resursu patēriņu.
Aktīvi turpināsim personāla apmācību un tālākizglītību. Īstenojot slimnīcas attīstības stratēģiju, jāvirzās uz augstāku kvalitātes un apkalpošanas līmeni, un savstarpējo saskarsmi ar pacientiem.
Nopietni jāstrādā pie jaunu speciālistu piesaistes, jo personāla vidējam vecumam ir tendence pieaugt. Konsekventi jāvirzās uz personāla adekvāta atalgojuma palielināšanu un motivācijas paaugstināšanu.
Turpināsim investēt mūsdienīgās medicīnas tehnoloģijās. Plānots iegādāties jaunu ultrasonogrāfijas iekārtu, kas ļaus daudz kvalitatīvāk izvērtēt sirds un asinsvadu saslimšanas. Sirds slimnieku vispusīgākai izmeklēšanai paredzēti vēl citi jauninājumi. Domājot par pacientiem drošu vidi un ērtu darbu personālam, turpināsim labiekārtot stacionārās nodaļas.
Diezgan liels izaicinājums nākamajā gadā būs e-medicīnas projekta ieviešana, kas prasīs gan personāla papildus izglītošanos, gan nozīmīgas investīcijas IT tehnoloģijās.
Svarīgi arī nākamgad nodrošināt un saglabāt gan ambulatoro pakalpojumu klāstu, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību. Protams, šeit liela loma ir valsts politikai: kurā vietā un kādi valsts apmaksātie pakalpojumi nākotnē tiks iedzīvotājiem nodrošināti.
Kas ir galvenās aktualitātes veselības nozarē un reizē arī slimnīcas rūpes?
Te grūti būt oriģinālam – pamatproblēma ir nepietiekamais valsts finansējums plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, kas secīgi saistās ar nepiedodami garām rindām uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu pieņemšanām, arī diezgan garām rindām uz dienas stacionāra operācijām. Savukārt maksas pakalpojumu attīstību reģionā ierobežo iedzīvotāju maksātspēja, salīdzinot ar situāciju Rīgā.
Ar nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm saistīta arī paaudžu nomaiņas problēma: personāls noveco, bet jaunie speciālisti labprātāk izvēlas palikt darbā Rīgā, kur vairāk iespēju papildus strādāt un nopelnīt vai dodas peļņā uz ārzemēm.
Lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus, ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas drošā vidē, personālā, ārstniecības darba pēctecībā, tādēļ ļoti svarīgi, ka politika veselības nozarē ir prognozējama un plānojama, bez ātrām un pilnībā nepārdomātām reformām.
Kurš notikums slimnīcas 40 gadu laikā visspilgtāk palicis atmiņā vai piedzīvots?
Nosvinēju pats savu 40. dzimšanas dienu. Joks. Vidzemes slimnīcu vadu ceturto gadu, tātad tikai desmito daļu no tās jaunlaiku vēstures laika. Slimnīcā strādā daudz lielisku vadītāju, ārstu, māsu un pārējo speciālistu, daudz jau sakārtotu procesu, turpinām veidoties par komandu, kurai viss pa spēkam.
Visspilgtāk atmiņā paliek un gandarījumu dod sirsnīgi paldies vārdi, ko velta mūsu pacienti un klienti, kuriem varam palīdzēt. Vēl ar priecīgiem brīžiem atmiņā paliek kolektīvie pasākumi un svētku reizes, kur ir iespēja pateikt kolēģiem paldies un vienkārši parunāties par dzīvi.
Kādu saredzat slimnīcu tuvāko gadu laikā – kādi ir lielie mērķi, kurus gribētu īstenot slimnīcas attīstībā?
Beidzamo četrdesmit gadu laikā Vidzemes slimnīca ir kļuvusi par lielāko un vadošo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju Vidzemes reģionā un par vienu no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Vidzemes reģionā. Tātad lielākiem mums vairs nevajag censties kļūt.
Mūsu ambīcija – būt par kvalitatīvāko, profesionālāko un drošāko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Varbūt ne tikai reģionā…
Darba un procesu efektivitātes un personāla profesionalitātes izkopšanai taču robežu nav, vai ne?