Valmieras Ziņas

Atmiņu pēcpusdienā tiekas Pētera Lūča talanta cienītāji

Lasīšanas laiks: 3 min

Piektdien, 4.decembrī, režisore Elīna Cērpa aicināja teātra cienītājus uz Pēterim Lūcim veltītu atmiņu pēcpusdienu Valmieras teātrī. Režisore, veicot pētījumu par Pētera Lūča darbu, vēlējās satikties ar skatītājiem, kas ir piedzīvojuši leģendārā režisora izrādes un sekojuši līdzi mākslinieka darbam Valmieras teātrī.

Elīna Cērpa tikšanās laikā uzsvēra, ka šī nav lekcija par Pēteri Lūci. Tiešu pretēji, Pētera Lūča skatītāju, laikabiedru, teātra mākslas cienītāju atmiņas ir ļoti nepieciešamas režisores skatuves darbam “Bērni iet”, un tas tiks veltīts Pētera Lūča 110 gadei, ko atzīmēsim 2017.gadā. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds sadarbībā ar skatuves mākslas producentu kompāniju “Pigeon-Bridge” un  Valmieras Drāmas teātri.

“Rīkojām šo tikšanos, lai uzzinātu vairāk par Pēteri Lūci no cilvēku personiskajām atmiņām, jo tas, kas ir par viņu publicēts presē, ir tikai viena versija par šo cilvēku. “Tautas kritika” ir pavisam kas cits. Studējot materiālus par Pēteri Lūci, redzu kontrastu starp tautas viedokli un teātra kritiķu vērtējumu,”

skaidroja E.Cērpa.

Režisore atklāja, ka iemesls dziļākai interesei par Pētera Lūča personību un daiļradi ir viņas latviskās identitātes meklējumi teātrī, un caur ko tā transformēja. “Esmu Valmierā dzīvojusi vienpadsmit gadus, vēlāk astoņus gadus pavadījusi ārzemēs, mācoties un ceļojot. Es nodarbojos ar ļoti eksperimentālu teātri. Nezinu, ko Pēteris Lūcis par to teiktu. Droši vien, ka tās ir šausmas. Taču, ja es nebūtu bijusi projām no Latvijas, es par viņu izrādi netaisītu. Esot Jordānijas smiltīs un skatoties, kā tur vietējie cilvēki veido izrādes, vienā brīdī es sev jautāju, no kurienes es pati īstenībā nāku. Man vienmēr bijis grūti saprast, kāpēc Valmieras teātra aktieri spēlē tā, kā viņi spēlē. Viņi noteikti atšķiras no Rīgas teātru aktieriem. Es vilku šo cilpu un nonācu līdz Lūcim. Vēl šodien ir jūtamas tā laika refleksijas dažos Valmieras teātra aktieros.”

Kā stāsta E.Cērpa plānotās izrādes uzdevums ir uzbūvēt tiltu uz pagātni jaunākajai paaudzei, kuri par Pēteri Lūci neko nezina. Viena no šiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, laikmetīgā teātra producente Zane Estere Gruntmane tikšanās dalībniekiem atklāja, ka Pētera Lūča personības un daiļrades iepazīšana arī viņai saistās ar savas identitātes apzināšanos. “Ejot uz priekšu, mums ir jāapzinās saknes, no kurienes mēs nākam. Tas var dot spēku tālākai attīstībai,” norādīja producente.

Projektā iesaistījusies arī teātra zinātniece, bijusī aktrise Austra Skudra. Elīna Cērpa uzsvēra, ka bez viņas projekts nebūtu iespējams, jo Austrai Skudrai ir pieeja dzīva, autentiska informācija par Pēteri Lūci.

Astra Skudra atgādināja atmiņu pēcpusdienas dalībniekiem, ka Lūča moto bijis – vislielākā vērtība ir cilvēka savstarpējo attiecību skaistums. Tas caurvijies ikvienā viņa izrādē. “Mēs lūdzam viņa skatītājus palīdzēt mums saprast to brīnumu, kas pievilka viņa izrādēm. Ne jau visas no tām bija ģeniālas, bet cilvēki tās skatījās pat divas un trīs reizes,” teica A.Skudra.

Klātesošie labprāt dalījās savās atmiņās, kas viņiem joprojām ir ļoti spilgtas. Atklājās, ka viena no pasākuma dalībniecēm bija iemīlējusies Pēterī Lūcī jau pusaudzes vecumā un joprojām uzskata viņu par īsta vīrieša etalonu. Citi atcerējās, ka viņš bijis ļoti latvisks, allaž valkājis baltu kreklu un sējis ap kaklu prievīti. Vēl kāds raksturoja Pēteris Lūci kā allaž steidzīgu cilvēku. “Vienmēr viņa putekļu mētelis bija vaļā un viņš kaut kur steidzās,” atcerējās viņa talanta cienītāja. Starp klātesošajiem bija kāda skatītāja, ka redzējusi Pētera Lūča izrādi “Taņa” tālajos piecdesmitajos gados, kurā tēlojusi arī Austra Skudra.

Visi klātesošie bija vienisprātis, ka režisors bija izcila personība. Lai arī viņš nācis no kalpa ģimenes, stiprā personība un talants izpaudies visā krāšņumā. Vienlaikus Pēteris Lūcis bijis vienkāršs un ļāvis sevi iepazīt ikvienam, kas to vēlējies.

Klātesošajiem bija iespēja arī noskatīties ierakstu fragmentus no Pētera Lūča izrādēm, un pēc tikšanās apmeklēt režisores I. Mičules izrādi “Eņģeļa kreisais spārns”.

 

 

SIA “Valmieras Namsaimnieks” aicina savā komandā kolēģi uz nenoteiktu laiku  LABIEKĀRTOŠANAS STRĀDNIEKU Galvenie darba pienākumi: • Vispārēju teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbu veikšana; • Zāles pļaušana un apstādījumu kopšana; • Atkritumu nolasīšana; • Sniega tīrīšana un ietvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem ziemā; • Valsts karoga izkāršana svētku un atceres dienās. Prasības: · Vispārējā pamata vai vidējā izglītība; · Fiziskā izturība un gatavība veikt fizisku darbu; · B kategorijas autovadītāja un/vai traktortehnikas vadītāja apliecība. Piedāvājam: · Darbu vienā no lielākajiem namu pārvaldīšanas uzņēmumiem Vidzemē; · Pilnas slodzes darba laiku; · Veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu; · Pabalstu sistēmu dažādos nozīmīgos dzīves gadījumos; · Atalgojums sākot no 880 EUR mēnesī pirms nodokļu samaksas; · Piemaksas par papildu/virsstundu un darbu svētku dienā. Pieteikties līdz 2024.gada 10.decembrim, sūtot CV elektroniski uz personals@v-nami.lv vai iesniegt personīgi Semināra ielā 2a, Valmierā, Valmieras novadā. Sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks uzaicināti uz pārrunām. Tālrunis papildus informācijai: 28329013 Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti šīs atlases konkursa ietvaros. Datu pārzinis ir SIA “Valmieras Namsaimnieks”, Semināra iela 2a, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201. Profesija: LABIEKĀRTOŠANAS STRĀDNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Semināra iela 2A, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-12-10 Kontaktpersona: VALMIERAS NAMSAIMNIEKS VALMIERAS NAMSAIMNIEKS

Reģ.Nr.LV90001342592 izsludina konkursu uz vakanto amatu Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā: zinātniskais asistents - 1 vieta; zinātnes nozare Ekonomika un uzņēmējdarbība, apakšnozare Uzņēmējdarbības vadība Uz zinātniskā asistenta amatu var pretendēt persona, kurai ir maģistra grāds un kura spēj veikt zinātnisko darbu, kurai ir vismaz viena zinātniskā publikācija un/vai vismaz viena uzstāšanās ar referātu starptautiskajā konferencē vai seminārā pēdējo sešu gadu laikā (saskaņā ar “Nolikums par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Vidzemes Augstskolā”, www.va.lv/dokumenti). Pretendentiem uz vakanto amatu līdz 2024.gada 24.decembrim jāiesniedz institūta zinātniskajai padomei adresēts iesniegums par dalību konkursā, motivācijas vēstule, izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu kopijas, publicēto zinātnisko darbu saraksts, CV ar iekļautu informāciju par angļu valodas zināšanu līmeni. Pieteikumu sūtīt augstskolas juristei-personāla speciālistei: kabinets Nr.222, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4202 vai pa e-pastu agrita.somase@va.lv ar norādi „Konkurss uz zinātnisko amatu”; tālr.: 26442256. Samaksa: zinātniskajam asistentam 5,62-33,72 EUR/h atbilstoši konkrētajam veiktajam darbam. Profesija: Zinātniskais ASISTENTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Cēsu iela 4, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-12-24 Kontaktpersona: CV,mot.vēst.,lūdzam sūtīt uz e-pastu: agrita.somase@va.lv

Mūsu partneri