Lasīšanas laiks: 3 min
Turpinot labiekārtot ieslodzīto sadzīves apstākļus, trešdien, 14.decembrī, piedaloties tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, tika svinīgi atklāts renovētais Valmieras cietuma izmeklēšanas izolators.
“Ieslodzījuma vietu pārvalde visā Latvijā veic ieslodzījuma vietu pārveidi, kā rezultātā mēs redzam attīstību Olainē, Cēsīs, Liepājā un arī šeit – Valmierā. Šī darba mērķis ir visas sabiedrības drošība un ikviena tās locekļa, tostarp arī darbinieku un ieslodzīto, drošība.
Jāatzīmē arī tas, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde ir ļoti veiksmīgi plānojusi savus līdzekļus. No valsts budžeta šī izmeklēšanas izolatora rekonstrukcijai papildus nav atvēlēts neviens cents. Tos līdzekļus, ko pārvalde ir ietaupījusi uz slēgto iestāžu rēķina, tiek ieguldīts esošo ēku rekonstrukcijā, uzlabojot to energoefektivitāti, drošību un sadzīves apstākļus. Šeit mēs redzam to, ko izdevies paveikt pēc Šķirotavas ieslodzījuma vietas slēgšanas,”
norādīja Dzintars Rasnačs.
“Šī ēka ir būvēta kā muižas kalpu māja un laikā gaitā bija pielāgota cietuma vajadzībām. Izmeklēšanas izolatora ēka jau sen neatbilda nekādām ekspluatācijas prasībām un bija kritiskā stāvoklī. Būvējot, tai bija izmantotas koka pārsedzes, kas bija izpuvušas, tādējādi apdraudot cilvēkus. Mēs nevaram gaidīt, kad katrā reģionā taps jauns cietums, tādēļ ir gandarījums, ka šis ir viens no nedaudziem objektiem, kuru izdevies renovēt pilnībā – no pagraba līdz jumtam.
Tagad šī ēka atbilst visām prasībām, ugunsdrošības noteikumiem, kā arī ir atbilstoša darba vide mūsu amatpersonām un darbiniekiem, lai mēs varētu izpildīt sodu atbilstoši mūsdienu standartiem,” lepojas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Valmieras cietuma priekšnieks Andris Bašķis saka:
“Renovētās izmeklēšanas nodaļas atvēršana ir jauns izaicinājums Valmieras cietuma personālam. Tā ir iespēja pildīt savus dienesta pienākumus jaunā un mūsdienīgā darba vidē. Savukārt, Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļas apcietinātie tiks nodrošināti ar mūsdienīgām un cilvēktiesību normām atbilstošiem sadzīves apstākļiem”.
Savukārt cietuma bijušais ilggadējais priekšnieks Sergejs Čepjolkins, kurš šeit sācis strādāt 1982. gadā, pauda gandarījumu, ka varējis piedalīties jaunās ēkas rekonstrukcijā, strādājot pašlaik kā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces palīgs.
“Visi šodien varēja pārliecināties, kas šīs kameras nav “Hilton” viesnīcas numuri, taču arī aizturētajiem ir jānodrošina cilvēka cieņai atbilstošus apstākļus, kā arī drošu vidi gan darbiniekiem, gan arī cilvēkiem, kurus tiesa vēl nav atzinusi par vainīgiem noziegumā,”
uzsvēra Sergejs Čepjolkins.
Izolatora ēkās rekonstrukcija ilga aptuveni gadu. Renovētajā ēkas kompleksā ir 28 telpas ieslodzītajiem, 25 telpas amatpersonām un darbiniekiem, tiek izbūvēti jauni pastaigu laukumi. Īslaicīgās izvietošanas telpas un soda izolatora kameras būs nodrošinātas pret ieslodzīto vandālismu un kameru aprīkojums ir tāds, lai ieslodzītajiem nebūtu iespēju slēpt neatļautus priekšmetus, sazināties ar citiem ieslodzītajiem caur logiem, durvīm, ventilāciju. Divu īslaicīgās izvietošanas telpu kopējā platība ir 12 kvadrātmetri katra, savukārt dzīvojamās telpas ir četrvietīgas un to kopējā platība – 22 kvadrātmetri, tādējādi būtiski uzlabojot aizturēto sadzīves apstākļus. Savulaik katrā no telpām tika izmitinātas pat desmit personas.
Katrā dzīvojamā kamerā ir sanitārais mezgls un duša. Visas telpas aprīkotas ar ventilācijas sistēmu. Būtiski, ka viena kamera pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Veicot rekonstrukciju, ir izlabota ēkas energoefektivitāte. Līdztekus siltināšanas darbiem, ir uzstādīta santehnika, kas ļauj ietaupīt ūdeni, kā arī izbūvētas siltās grīdas, kas ir ekonomiskāks apkures veids, nekā radiatori. Visā ēkā izmantots LED apgaismojums.
Renovētajā ēka atrodas arī sociālās rehabilitācijas telpa, videokonferenču telpa, telpa individuālajām pārrunām ar darbiniekiem, atpūtas telpa uzraugiem, ieslodzīto personīgo mantu glabātuves telpa.
Ēkas, kur pašreiz atrodas Valmieras cietums, būvētas 1876.gadā kā muižas kalpu māja, Latvijas pirmās neatkarības laikā šeit bijis Darba nams, bet 1937.gadā cietumu no Valmieras centra pārcēla uz Darba nama telpām. 1960.gadā ēku pārbūvēja un pārdēvēja par Labošanas darbu koloniju Nr.2. Savukārt 1993.gadā cietuma korpusā tika izveidots Vidzemes reģiona izmeklēšanas izolators.