Lasīšanas laiks: 3 min
Janvāris ir barikāžu atceres laiks. Gandrīz katram kāds no tuvākiem vai tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, kolēģiem 1991.gada janvārī atradās postenī Rīgā.
Portāls “Valmieras Ziņas” pilsētā sastaptajiem iedzīvotājiem jautā, kādas atmiņas ir par tolaik piedzīvoto.
Lidija: “Rīgā nebiju, bet darba vietā gatavojām ēdienu pakas un sūtījām dalībniekiem. Daudzi no maniem radiem, kaimiņiem bija barikādēs. No darba vietas arī smagā mašīna aizbrauca. Atceros to kā skumīgu laiku, bija daudz pārdzīvojumu par tuviniekiem.”
Elmārs: “Tajā laikā biju bērns, neko daudz neatceros. Prātā palicis tanks. To redzēju Rīgas ielās. Bet es īsti nesapratu tā nozīmi, nav arī sliktu vai bēdīgu atmiņu. Vēlāk, kad mācījos un uzzināju par barikāžu laika notikumiem vairāk, bija lepnums par dalībnieku drosmi, saliedētību, kas tur valdīja. Latvijas iedzīvotāji bija kopā un ticēja neatkarībai. Skaidrs, ka, ja sāktos cīņas, mēs nevarētu neko ietekmēt, jo nebijām militāri nodrošināti. Mazai tautai sevi aizstāvēt palīdzēja gara spēks. Lai gan izpausmes bija it kā naivas – pretoties bez ieročiem, veidojot barikādes, tās tomēr mūsu tautai kļuva par kaut ko lielu. Uzskatu, ka mūsdienās arī ir iespējama tāda saliedētība.”
Jānis: “Tajā laikā nebiju Latvijā, atbraucu mājās februārī. Vēl tad pie Ministru kabineta bija smagie dzelzsbetona bloki. Aprunājos ar tiem, kuri piedalījās. Janvārī ar tuviniekiem regulāri sazvanījos. Protams, bija uztraukums, gribējās būt pie ģimenes, bet nevarēju atbraukt darba dēļ. Arī mana ģimene barikādēs piedalījās.”
Ieva: “Barikādēs piedalījās mans brālis. Gājām viņu apciemot. Tajā laikā Rīgā studēju, redzēju visu notiekošo pašas acīm. Noskaņojums bija briesmīgs – neziņa, bailes par ģimeni, par to, kas mūs sagaida. Meitai vēl nestāstu par piedzīvoto, viņa vēl ir maza.”
Maija: “Neko daudz neatceros, jo biju tad mazs bērns. Tāpēc arī šie notikumi neasociējas ar bailēm. Par barikādēm ir stāstīts skolā, lasīti atmiņstāsti, esmu piedalījusies atceres pasākumos. Domāju, ka mūsdenās arī būtu iespējama tāda vienotība.”