Lasīšanas laiks: 4 min
Ceturtdien, 6.septembrī, Valmierā, Ķieģeļu ielā 8, notika jaunbūvēto īres namu atklāšanas pasākums, kura ietvaros norisinājās slēgtā diskusija par dzīvojamā fonda attīstību un mājokļu politiku Latvijā, preses konference mediju pārstāvjiem un pagalma svētki iedzīvotājiem.
Slēgtajā diskusijā par dzīvojamā fonda attīstību un mājokļu politiku Latvijā, dalībnieki iepazinās ar Valmieras piemēru, pārrunāja īres namu projekta realizācijas gaitu un izaicinājumus, kā arī izvērtēja Valmieras pilsētas pašvaldības nākotnes ieceres attīstības veicināšanā reģionā. Slēgtajā diskusijā piedalījās amatpersonas no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, AS “SEB banka”, AS “Monum” un SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē”.
Preses konferencē Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks informēja, ka
pašlaik no 150 dzīvokļiem īrniekiem nodoti 123 dzīvokļi.
Viņš ar prieku secināja, ka īres namos lielākā daļa iedzīvotāju ir jauni, ekonomiski aktīvi cilvēki, kuri sniegs ieguldījumu pilsētas attīstībai. Pašlaik abos īres namos ir deklarēts 151 iedzīvotājs. 64 ir citu pašvaldību iedzīvotāji. Viena no iedzīvotājām ir no Igaunijas. 85% no iemītniekiem ir vecumā līdz 40 gadiem, bet 48% ir vecumā līdz 30 gadiem. Par īstenoto projektu jau ir saņemtas atzinīgas atsauksmes no ražojošiem uzņēmumiem, kuru darbinieki ir atrisinājuši mājokļa problēmu.
J.Baiks secina, ka īres namu būvniecības ideja ir sevi attaisnojusi, jo pieprasījums pēc dzīvokļiem ir, tādēļ plānots turpināt jaunu īres namu būvniecību.
“Mums ir iekrāta pamatīga pieredze. Šis nebija viegls darbs, jo projektu īstenojām, balstoties uz līdzšinējo likumu bāzi. Projekts īstenots pilnībā uz biznesa pamatiem, pašvaldība nav dotējusi būvniecību. Tādēļ noteiktā īres maksa 5,2 eiro par kvadrātmetru ir atbilstoša, lai SIA “Valmieras namsaimnieks” varētu noteiktā termiņā atgriezt bankas piešķirto aizdevumu. Taču ir jāsaprot, ka banka izticas pašvaldības kapitālsabiedrībai, piešķirot aizdevumu ar ļoti izdevīgu procentu likmi uz 25 gadiem, taču privātais attīstītājs šādam projektam varētu saņemt aizdevumu vien uz 10 gadiem. Šis iemesls, kāpēc tās nav ieinteresētas būvēt īres namus, tādēļ pašvaldība ir iesaistījusies problēmas risināšanā.”
Valmieras mērs paredz, ka nākamo īres namu būvniecība nebūs viegls uzdevums. Pirmo divu namu būvniecībai bankas bijušas ļoti atbalstošas, jo tas bijis pilotprojekts, taču būvniecības turpināšanai ir nepieciešama valsts palīdzība.
Jau oktobra sākumā tiks atvērti konkursa piedāvājumi vēl četru īres namu jeb 300 dzīvokļu būvniecībai, ko paredzēts īstenot līdz 2022.gadam.
Taču pašlaik nav skaidrības par finansējuma avotiem projekta īstenošanai, lai varētu potenciālajiem īrniekiem piedāvāt līdzvērtīgu īres maksu.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apsveica Valmieru ar ļoti sekmīgi īstenoto projektu, īpaši uzsverot veiksmīgo darbu ar finanšu iestādēm, kas ļāva piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, kā arī SIA “Valmieras namsaimnieks” spēju īsā laikā un ļoti efektīvi realizēt šāda mēroga projektu.
Ministrs atzina, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem valsts nav piedalījusies daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecības attīstībā. Pēdējos gados ar privāto attīstītāju spēkiem uzbūvēti vien 2% no kopējā mājokļu daudzuma. Mājokļu deficītu veicina vairāki apstākļi. Samazinās emigrācijas apjoms, un daļa no aizbraucējiem sāk atgriezties Latvijā. Tāpat turpinās lauku iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētu. Lielāks mājokļu deficīts veidojas tajā pilsētās, kur ir aktīva ekonomiskā vide un brīvas darbavietas, piemēram, Valmierā, Smiltenē un Cēsīs.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, Valmierā steidzami nepieciešami 1000 īres dzīvokļi un vēl 1000 tuvākajos gados.
Ja iedzīvotājiem būtu pietiekami laba pirktspēja, privātie attīstītāji mājokļu trūkuma problēmu atrisinātu, taču tikai 20% mājsaimniecību ir spējīgi atļauties dzīvot jaunbūvētajos projektos. Tādēļ ir valstij ir nepieciešams izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai, lai varētu piedāvāt iedzīvotājiem mājokļus, kas atbilst viņu pirktspējai. Ministrs atklāja, ka pašlaik šāda programma top, kas paredz atbalstu 1000 dzīvokļu būvniecībai gadā visā Latvijā turpmāko piecu gadu laikā. Viņš ir pārliecināts, ka arī pēc Saeimas vēlēšanām, neatkarīgi no to rezultāta, jaunā valdība turpinās darbu pie atbalsta programmas, jo problēma neizzudīs pati no sevis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts pateicās Valmieras pašvaldībai, kas uzņēmās risku, pirmajiem īstenojot īres namu būvniecības projektu, kam seko arī citas pašvaldības, piemēram, Smiltenes novads.
Valmiera apliecinājusi, ka ir jābūt pietiekami stiprai pašvaldībai, lai varētu īstenot šādu projektu, secinot, ka lielākā daļa pašvaldību to nespēj paveikt. Tas ir viens no iemesliem, lai risinātu šo problēmu valsts mērogā.
Viņaprāt, mājokļu būvniecības programma sekmēs ne tikai dzīvokļu deficīta, bet arī vairāku citu problēmu risināšanu. Tā veicinās ekonomisko attīstību reģionos, vidusslāņa veidošanos sabiedrībā un arī sekmēs reemigrācijas procesu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags atzinīgi vērtē Valmieras pašvaldības paveikto, kas ir rosinājusi diskusiju par mājokļu deficītu pacelt valsts līmenī. Viņaprāt, mājokļu būvniecība veicinās ekonomisko attīstību reģionos. Īres dzīvokļi ir labs atspēriena punkts jauniem cilvēkiem, kuri ir tikko ienākuši darba tirgū. Arī pašvaldības ir ieguvējas, jo jaunieši paliek reģionos, nevis dodas uz Rīgu vai ārzemēm. Taču Andris Vanags brīdināja, ka ir rūpīgi jāizvērtē, kur tiks būvēti īres nami, lai tie sniegtu maksimālu atdevi tautsaimniecībai.
Nedrīkst pieļaut situācijas, ka nami top “nekurienes vidū” un tie nav piesaistīti darba tirgum.
Pēc preses konferences namu īres namu pagalmā notika pagalma svētki iedzīvotājiem. Klātesošo uzrunāja Jānis Baiks un Arvils Ašeradens. Svētku apmeklētāji varēja noskatīties Valmieras Vasaras teātra festivāla izrādi “Nāc laukā!”.