Lasīšanas laiks: 3 min
Nav zināms, vai un cik daudzi mūsdienās svin Mārtiņdienu un ievēro šīs senlatviešu tradīcijas, biežāk tiek pieminēts Halovīns un redzamas ķirbīšu izgrebtās sejas, tomēr svētdienas pārgājiens no Lizdēniem uz Rencēniem un atpakaļ notika Mārtiņdienas noskaņās, ik pa laikam minot mīklas un pieminot dažādus ticējumus. Par saturīgi pavadītu laiku rūpējās šī pārgājiena gids Kristers Leitlands, savukārt Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pasākumu vadītāja Agnese Geduševa-Jefimova no sava dāvanu maisa pasniedza balviņas mīklu atminētājiem un dažādu aktivitāšu uzvarētājiem.
Pārgājiens sākās ar pulcēšanos, nostāšanos aplī un savstarpēju sasveicināšanos Lizdēnu ciema centrā. Īpašu sveicienu saņēma šīsdienas populārā vārda īpašnieks – Mārtiņš. Un tad jau Kristers sāka savu stāstu par to, kāpēc viņu uzrunājusi šī Vidzemes puse. Ornitologi droši vien uzreiz varētu pastāstīt, ar ko ievērojami Lizdēni, bet pārgājiena dalībniekiem šī informācija nebija zināma. Izrādās, 20.gadsimta sākumā Lizdēnu muižnieks Haralds Loudens aizsāka putnu apgredzenošanu, par pirmo izvēloties meža pīli. Viņš pētīja Latvijā ligzdojošos putnus, izveidoja putnu olu un…putnu ādiņu kolekciju!
Lizdēnu muiža savulaik bijusi visai plaša un pamatīga, daudz kas no tā laika ir gājis zudībā, bet kaut kas ir arī saglabājies līdz mūsdienām: akmens mūra smēde ar kučiera dzīvokli 2.stāvā, muižas magazīna (noliktava), kalpu māja, parks…
Izejot cauri parkam, Kristers pastāsta, kādā augstumā tiek mērīti dižkoki un aicina klātesošos izmērīt vareno trīsžuburu liepu. Šķiet, šai liepai vajadzētu piešķirt dižkoka statusu un pielikt klāt informatīvo zīmīti ar ozollapu.
Kristers pievērš uzmanību verstu stabam, tad pa veco zirgu pasta ceļu pārgājiena dalībnieki dodas cauri Lizdēnu dzirnavu teritorijai. Šeit dažu metru attālumā vērojami diezgan lieli kontrasti – vienā pusē vecas un pussagruvušas ēkas, otrā – koku ieskauta, mazai pilij līdzīga celtne ar plaši iežogotu mežu. Pie Rencēnu kapličas ir maza atpūtas pauze ar rotaļu un Kristera stāstu par Mārtiņiem kā robežu starp rudeni un ziemu. Vērojot apkārti, nav sajūtas, ka ir novembris. Jā, no rīta dalībniekus mazliet pabaidīja smidzeklis, ir visai apmācies un pelēks, bet pārsteidz arī zaļums. Dārzos vēl zied rozes, bet pļavā – lupīnas.
Rencēnos Kristers atkal visus uzaicina aplī ap nākamo verstu stabu un pastāsta par Rencēnu zirgu pasta staciju, kas ciemā joprojām ir viena no skaistākajām ēkām. Šobrīd tur ir skolas internāts. Kristers zina pastāstīt, ka savulaik šajā ēkā nakšņojušas pat tik ievērojamas personas kā cars Aleksandrs I un Katrīna II.
Pie vēl vienas vēsturiskas pasta ēkas top kopbilde, un tad visi dodas uz bijušo Hermaņa krogu, kas tagad ir Rencēnu pagasta kultūras nams. Te visus laipni sagaida Anete Ādamsone. Pēc pastaigas svaigā gaisā lieliski garšo dārzeņu krēmzupa ar mazliet aso ingvera piesitienu, bet absolūti visus sajūsmina Anetes ceptie un mutē kūstošie makarūni un kūciņas. Anete labprāt pastāsta arī par savu pieredzi konditorejas jomā. Izrādās, viņas CV nav nekādas konditoru skolas, pēc profesijas Anete ir fotogrāfe (pati var lieliski iemūžināt savas kūciņas!). Pirmās zināšanas saņemtas no mammas, bet tālāk jau pati Anete ir mācījusies un eksperimentējusi, tagad vadot meistarklases arī citiem – tā kopumā jau 20 gadus. Anetei pārsvarā ir individuāli pasūtījumi, reizēm nākas pateikt “nē”, bet reizi mēnesī ir atvērta “Uz kūko” bufete, šomēnes – 17.novembrī. Iecienītākās esot mājas, šokolādes un medus kūkas. Makarūnu izvēle ir ļoti atšķirīga un individuāla, viņai pašai tuvākas ir netradicionālās garšas. Vēl jāpiemin, ka Anete ir īsta Rencēnu patriote, kas ar savām kūkām pievilina un popularizē Rencēnu vārdu tuvākā un tālākā apkārtnē.
Pēc pusdienām kārumnieki bufetē saldumus sapērk arī līdzņemšanai. Kamēr tiek izstāvēta rinda, acis priecē ne tikai saldumu vitrīna, bet arī Agneses Vasiļjevas gleznas. Un tad ir laiks doties atpakaļ uz sākumpunktu Lizdēnos.
Pārgājiena dalībnieki atkal sastājas noslēguma aplī, notiek savstarpēja apmaiņa ar pateicības vārdiem par jauko Mārtiņdienas pārgājienu, kas noslēdzas ar Kristera jauno ticējumu: Ja Mārtiņdiena aizvadīta dabā, būs veiksmīgs nākamais gads!