Lasīšanas laiks: 9 min
Valmiera ir vēsturiski bijusi rūpnieciska pilsēta. Jau 20.gadsimta sākumā Valmierā darbojās vairāki nelieli rūpniecības uzņēmumi – Veides linu kāršanas fabrika, Līča aušanas un vērpšanas darbnīca, Pētersona linu vērptuve, kā arī daudz sīkrūpniecības un amatniecības darbnīcu, arī vairākas tipogrāfijas. Pēc 1920.gada statistikas ziņām pilsētā bija 422 rūpniecības uzņēmumi. Lielākais tā laika uzņēmums Valmierā bija “Bekona eksporta” fabrika.
Pēckara gadi iezīmējās ar lielo rūpniecības uzņēmumu veidošanos. 1944.gadā uz bijušās A.Tauriņa čugunlietuves un mehānisko darbnīcu bāzes nodibina Valmieras apriņķa rūpkombinātu. 1963.gadā rūpkombinātu sadala un izveido Valmieras metālapstrādāšanas rūpnīcu un Valmieras mēbeļu fabriku un tajā pašā gadā Valmieras metālapstrādāšanas rūpnīcu pārdēvē par Valmieras ugunsdzēšanas iekārtas rūpnīcu. 1998.gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca iegūst nosaukumu A/S “Valpro Corp.”, savukārt 2008.gadā uzņēmums pārtop par SIA “VALPRO”. Kopš tā laika ir mainījies ne tikai uzņēmuma vārds, bet arī kvalitatīvais saturs. Par to, kas ir “VALPRO” šodien, stāsta uzņēmuma vadītājs AIVARS FLEMINGS.
Kā Jūs īsumā raksturotu “VALPRO”?
Uzņēmums ir vienīgais ugunsdzēsības aparātu ražotājs Baltijā. “VALPRO” vēsturiskās attīstības rezultātā ir ieguvis savu nišu Latvijas, Eiropas un pat Pasaules kontekstā. Uzņēmumā ir izveidojusies un turpina saglabāties ļoti spēcīga komanda. Man filozofija ir – šodien padarītais darbs ir rītdienas rezultāts. Manuprāt, mēs visi “VALPRO” darbinieki strādājam čakli, tādēļ rezultāti neizpaliek.
Kas ir Jūsu komanda?
Pēc Latvijas standartiem esam vidēji liela rūpnīca, taču Eiropas mērogā tas ir neliels uzņēmums. Kopumā “VALPRO” strādā gandrīz 290 darbinieki. 35 no viņiem darbojas administrācijā, kas veido uzņēmuma stratēģiju un uztur zināšanu potenciālu. Uzņēmumā darbojas konstruktoru birojs, kas izstrādā jaunus produktus un pielāgo esošos produktus klientu specifiskajām prasībām. Tāpat administrācijā ietilpst inženieri, finansisti, pārdošanas speciālisti un citu profesiju pārstāvji, taču lielākā darbinieku daļa strādā ražošanā, kur daudzskaitlīgākās profesijas ir metinātāji, krāsošanas operatori un štancētāji. Kā jau lielā ražotnē, ir nepieciešami arī darbinieki, kas rūpējās par iekārtu uzturēšanu un remontu. Mums ir arī savs instrumentu iecirknis, kur izgatavojam nepieciešamās iekārtas un aprīkojumu. Kannu un ugunsdzēsības aparātu izgatavošana nav masveida bizness, tādēļ gatavas ražošanas līnijas nav iespējams iegādāties. Atliek radīt pašiem.
Kādi ir galvenie uzņēmuma produkcijas veidi?
Mūsu pamatbizness joprojām ir metāla kannu un ugunsdzēsības aparātu korpusu ražošana. Apmēram 3 procenti no visiem korpusiem pārvēršas ugunsdzēsības aparātos, kas paliek Baltijā. Trešais mūsu bizness ir pakalpojumu joma. “VALPRO” ir akreditēts uzņēmums, kas veic gāzes balonu inspicēšanu. Saskaņā ar normatīviem augstspiediena baloni ir jāinspicē ik pēc desmit gadiem. Uz Valmieru tiek vesti baloni no visām Baltijas valstīm, kā arī no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas. Pēc to pārbaudes, nepieciešamā remonta un pārkrāsošanas tie uz nākamajiem desmit gadiem atgriežas gāzu tirdzniecības biznesā.
Kas ir lielākie produkcijas noieta tirgi?
“VALPRO” ir viens no Latvijas vadošajiem eksporta uzņēmumiem, kas 93% saražoto produktu piedāvā vairāk nekā 25 valstīs. Lielākais noieta tirgus Vācija, kur pārdodam apmēram pusi no mūsu saražotās produkcijas. Nozīmīga produkcijas daļa nonāk Lielbritānijā un Somijā. Pēdējā laikā noiets Latvijā palielinājies, jo piegādājam produkciju vietējiem eksportētājiem. Šogad ļoti ceram uz tirgus daļas pieaugumu ASV, Itālijā un Francijā. Ir skaidrs, ka būs tirgus kritums Krievijā un Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīs. Mūsu eksporta tirgū ir arī eksotiskas valstis; darbojamies gan Dienvidāfrikā un Japānā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos. Uz Austrāliju eksportējam jau kopš 90. gadiem, jo desmit gadus “VALPRO” līdzīpašnieki bija Austrālijas partneri. Viņi joprojām ar mums aktīvi sadarbojas, pārstāvot “VALPRO” šajā kontinentā.
Kas pašlaik ir uzņēmuma īpašnieki?
Kopš 2006. gada “VALPRO” pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem – divām privātpersonām un vienai juridiskajai personai.
Jūs minējāt, ka uzņēmumā darbojas savs konstruktoru birojs. Vai ir iespējams izgudrot ko jaunu benzīna kannu un ugunsdzēšanas aparātu jomā?
Tas tiesa, ka pašu benzīna kannu dizains nav mainījies kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem, kad to izstrādāja vācu konstruktoru grupa militārajām vajadzībām. Kannu dizains ir tik veiksmīgs un pārdomāts, ka nav iemesla to būtiski mainīt. Militārajam segmentam joprojām ražojam klasiskās 20 litru kannas, bet civilajam tirgum ir izveidotas arī 10 un 5 litru versijas. Taču, lai benzīna kannas varētu tirgot ASV, tām ir jāatbilst citām prasībām nekā Eiropā. Viena no prasībām paredz to, ka kannai komplektā ir jābūt īpašam izlējējam, kas degvielas liešanas procesu pārtrauc tā, lai nekas nenopilētu. Lai varētu produkciju eksportēt uz ASV, pagājušajā gadā mūsu konstruktori sadarbībā ar Anglijas kolēģiem izveidoja šādu izlējēju, kas tika sertificēts ASV. Pašlaik pirmie konteineri ar mūsu produkciju jau atrodas Amerikā. No klientiem atsauksmes ir labas.
Vai jauno produktu piedāvāsiet arī Eiropas tirgū?
Lietojot šo izlējēju, ievērojami samazinās izliešanas ātrums. Klientiem Eiropā tas varētu nepatikt, līdz ar to jaunais produkts šeit varētu nebūt populārs. Turklāt produkta cena ir augstāka, nekā parastajiem izlējējiem.
Vai esat domājuši par kādu pilnīgi jaunu produkta veidu?
Mēs visu laiku eksperimentējam. Kopš pagājušā gada esam sākuši jaunu virzienu – nerūsējošā metāla izstrādājumi ražošanu ugunsdrošības jomai. Tie ir ugunsdzēšamie aparāti, kas īpaši veidoti darbam agresīvā vidē. Tāpat attīstām arī alumīnija izstrādājumi ražošanu.
Kā uzņēmumam izdevās pārvarēt krīzes periodu? Vai uzskatāt, ka krīze ir beigusies?
Ja vērtējam ekonomiku kopumā, nekas vēl nav beidzies. Spriežot pēc informācijas plašsaziņas līdzekļos, krīze Krievijas virzienā tikai paplašinās. Mūsu stiprā puse ir tā, ka tirdzniecība NVS valstīs bija tikai 5 procenti no eksporta kopapjoma. Līdz ar to mēs būtiski neuzjutām šī tirgus daļas samazināšanos. Paredzot situācijas pasliktināšanos, jau pirms diviem gadiem sākām aktīvi meklēt citus tirgus, lai spētu kompensēt tirdzniecības kritumu NVS valstīs.
Attiecībā uz strādājošo skaitu, pēdējo trīs gadu laikā darbinieku vidējo skaitu esam tikai palielinājuši. Mūsu biznesa nišā ir sezonālas ražošanas apjoma svārstības. Līdz ar to ik gadu vasaras mēnešos esam spiesti nedaudz samazināt darbinieku skaitu.
Krīzes sākumā 2008.gadā bija jāizšķiras, vai ieguldīsim līdzekļus ugunsdrošības produktu tirdzniecības tīkla attīstīšanai Latvijā vai arī meklēsim partneri, kas darbosies šajā jomā, bet “VALPRO” koncentrēsies darbam savā pamatbiznesā – produktu ražošanā. Tobrīd mums bija servisa centri Valmierā un Rīgā. Mēs nolēmām necīnīties par mazo un sadrumstaloto Latvijas tirgu un pārdevām servisa centrus kompānijai “FN-SERVISS”, vienlaikus kļūstot par tās līdzīpašnieku, kurā “VALPRO” pieder 43% uzņēmuma daļu.
Kādas pašlaik ir karjeras iespējas jūsu uzņēmumā?
Mums ir ļoti laba sadarbība ar augstskolām saistībā ar darba praksēm gan ar Vidzemes Augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti, gan ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un citām augstskolām. Pērn dažādu specialitāšu 18 studenti bija praksē mūsu uzņēmumā. Tāpat katru vasaru vienu mēnesi nodarbinām “VALPRO” darbinieku bērnus, lai dotu iespēju apgūt pirmās darba iemaņas un apzināt savas intereses izglītības un karjeras jomā.
Darbinieku mainība inženiertehniskajā, finanšu un mārketinga jomā ir ļoti maza, taču uzņēmums var piedāvāt jaunajiem speciālistiem karjeras iespējas. Mums ir nepieciešami vidējā posma vadītāji ar tehnisko izglītību. Diemžēl arodskolas un augstskolas sagatavo speciālistus vai nu vadības jomā, vai tehnisko zinību jomā. Taču iecirkņa vai ceha vadītājam ir nepieciešamas zināšanas un prasmes abās jomās.
Vai plānojat veidot duālās izglītības programmu sadarbībā ar Valmieras tehnikumu līdzīgi kā AS “Valmieras stikla šķiedra” un “Food Union”?
Mēs vērtējam, kā sokas ar programma īstenošanu “Valmieras stikla šķiedrai”. Visticamāk, ka arī “VALPRO” šādu programmu veidos sadarbībā ar tehnikumu. Tas ir tuvākās nākotnes jautājums.
Kādi ir “VALPRO” attīstības plāni?
Svarīgs jautājums ir, kā augt – lēni un pakāpeniski vai meklēt kompānijas, ko nopirkt vai ar tām apvienoties. Otrajā gadījumā attīstība būtu straujāka. Mēs pašlaik skatāmies abos virzienos. Uzņēmums turpina dabiski attīstīties. Pēdējo gadu izaugsme ir ievērojama. Tāpat plānojam iegādāties kādu līdzīga profila uzņēmumu Latvijā. Esam izvērtējuši iespējas citās Eiropas valstīs, taču joprojām esam pārāk mazi, lai varētu izvērst darbību aiz robežas. Lai nodrošinātu straujāku izaugsmi, pētniecisko darbu, sadarbību ar augstskolām un citas aktivitātes, uzņēmuma gada apgrozījumam jābūt ap 30 miljoniem eiro. “VALPRO” apgrozījums ir 12 miljoni eiro, tādēļ mēs vēl nevaram atļauties uzturēt savu pētniecisko nodaļu, kas izstrādā jaunus produktus. Tāpat mums nav iespēju plašāk attīstīt dažādas izglītības programmas un citus sociālos projektus.
Taču, skatoties uz rūpnīcas renovētajiem korpusiem, pēdējos gados attīstība ir bijusi ievērojama…
Ik gadu esam ieguldījuši ievērojamus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Šīs investīcijas aptver dažādas jomas. Pirmkārt, esam ieguldījuši gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus darbinieku izglītībā un profesionālajā pilnveidē. Iekārtas var iegādāties, taču nepieciešami kvalificēti cilvēki, lai tās pilnvērtīgi izmantotu. Esam investējuši jaunu produktu izstrādē un esošo produktu pilnveidošanā, kā arī ražošanas iekārtu modernizācijā. Ražošanas process kļuvis videi draudzīgāks. Esam gandrīz pilnībā attiekušies no agresīvu ķīmisku vielu lietošanas, un to aprite tiek rūpīgi kontrolēta, lai nepieļautu vides piesārņojumu. Jau 2006.gadā tika uzbūvētas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, investējot pusmiljonu latu. Tāpat esam ieguldījuši arī energoefektivitātes uzlabošanā, kas publiski redzams ēku un vides vizuālajās izmaiņās. Taču projekta “sāls” ir ražošanas tehnoloģiju modernizācijā, kas ļauj taupīt dabas resursus. Pērn investīciju apjoms sasniedza 850 tūkstošus eiro. Šā gada 1.ceturksnī jau 300 tūkstoši eiro. Uzņēmumā uzskatām, ja ir iespējams saņemt Eiropas Savienības atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, tas noteikti ir jāizmanto, jo zinām, ka tas ir ieguldījums konkurētspējas palielināšanai nākotnē. Tāpat ES fondu līdzfinansējumu esam izmantojuši jaunu tirgu apgūšanai. Eiropas projektiem ir vairāki svarīgi papildu ieguvumi, līdztekus naudai – tie liek mobilizēties un īstenot projektu īsā laikā, kā arī mudina īstenot ieceres, kas bez līdzfinansējuma vispār netiktu īstenotas.
Bieži vien pie uzņēmumiem vēršas ar lūgumu atbalstīt dažādus sociālus projektus. Kādas ir tās jomas, kurām “VALPRO” sniedz atbalstu?
Atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, tradicionāli atbalstām Latvijas izlasi ugunsdzēsības un glābšanas sportā. Uzņēmums atrodas Valmierā, tādēļ atbalstām pilsētai nozīmīgus pasākumus, piemēram, Valsts Prezidenta balvu vieglatlētikā, Valmieras BMX sportistus, aizvadītajā gadā atbalstījām arī Deivisa kausa izcīņas posmu Vidzemes olimpiskajā centrā, Pasaules Ūdens dienas aktivitātes, sacensības “Pilsētas KODS” un citus mazākus vietējos pasākumus. Jau vairākus gadus ar Latvijas Universitātes fonda starpniecību piešķiram stipendijas izciliem nozares studentiem. Līdz šim stipendijai varēja pieteikties studenti no RTU, LU un LLU, tomēr nākotnē plānojam paplašināt augstskolu loku, no kurām studenti varēs pieteikties uzņēmuma stipendijai. Mēs labprāt atvēlētu lielākus līdzekļus atbalstam, taču es vienmēr uzdodu jautājumu, vai mūsu darbinieki dzīvo pietiekami labi un saņem no uzņēmuma nepieciešamo atbalstu. Sociālai atbildībai pret pašu darbiniekiem ir jābūt sabalansētai ar to atbalstu, ko sniedzam sabiedrībai. Pašlaik darbiniekiem piešķiram pabalstus gan priecīgos, gan bēdīgos dzīves gadījumos, nodrošinām veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, vasarās rīkojam sporta spēles ģimenēm, ik gadu janvārī Jaunā gada pasākumā suminām labākos darbiniekus.
Rakstā izmantota Valmieras muzeja sagatavotā informācija