Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļa aicināja uz tikšanos reģiona profesionālās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai izzinātu aktuālo situāciju šajā jomā un veicinātu izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbību.
Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš pastāstīja, ka tehnikuma modernizācija norit saskaņā ar stratēģiju, kas paredz attīstīt profesionālo izglītību pārtikas rūpniecības un metālapstrādes jomā. No rekonstrukcijai atvēlētajiem 12,5 miljoniem eiro 4 miljoni paredzēti jaunu iekārtu iegādei.
Lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam, tiek veidotas īpašas izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem.
No jaunā mācību gada Valmieras tehnikums piedāvās darba vidē balstīto duālās izglītības programmu “Piena pārstrādes meistara palīgs”, kas tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Food Union”. Analoģiska programma jau izveidota sadarbībā ar AS “Valmieras Stikla šķiedra”.
Tehnikuma direktors pastāstīja, ka līdzīgā veidā tiks pārveidotas arī citas izglītības programmas,
taču pastāv šaubas, ka uzņēmumi ēdināšanas, viesmīlības un grāmatvedības jomā ierobežotās kapacitātes dēļ būs gatavi piedalīties duālo programmu veidošanā.
Pēc rekonstrukcijas tehnikumā būs modernas metālapstrādes darbnīcas, kurās varētu sagatavot atslēdzniekus un virpotājus. Izglītības iestāde noslēgusi sadarbības lūgumu ar SIA “Valpro”, kas paredz iespēju audzēkņiem praktizēties uzņēmumā.
Arī Cēsu profesionālajā vidusskolā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu norit modernizācijas darbi. Kā pastāstīja direktore Maira Apsīte, jaunās kokapstrādes darbnīcas ir uzbūvētas, drīzumā tiks uzstādīti darbagaldi. Arī elektrotehnikas programmas audzēkņi no jaunā mācību gada varēs apgūt profesiju ar jaunu iekārtu palīdzību. Šajā programma izveidojusies laba pēctecība ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Vairāki skolas absolventi zināšanas apgūst RTU Cēsu filiālē. Ir sāktas sarunas ar AS “Valmieras Stikla šķiedra” par duālās izglītības programmas veidošanu elektrotehnikas programmā.
Vidusskolā joprojām var apgūt arī namdara un mēbeļu galdnieka arodu, bet no jaunā mācību gada paredzēts uzņemt pirmos audzēkņus jaunajā programmā “Mēbeļu dizains”. Arī šajā jomā varētu veidoties pēctecība, jo RTU piedāvā materiāla dizaina programmu, kurā skolas audzēkņi varētu turpināt studijas.
M.Apsīte pauda bažas par profesionālās izglītības koordinācijas trūkumu valsts līmenī. Skolas modernizācijā ir ieguldīti lieli ES fondu un pašvaldības līdzekļi, taču līdzīgas programmas vēlas attīstīt arī citas arodskolas, kas būtu nelietderīgi no līdzekļu izlietojuma viedokļa.
Priekuļu tehnikuma direktora vietniece Paulīna Sukaruka akcentēja vēl kādu problēmu: “Ņemot vērā valstī notiekošo urbanizācijas procesu, man ir prieks, ka laukos vēl ir saglabājušās arodskolas. Mūsdienu jaunieši ir pieraduši pie izklaides iespējām, tādēļ mācības viņiem ir sekundāras. Lauku vide spēj kaut cik noturēt viņu uzmanību uz mācību procesu.
Tomēr valstī ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas vērtību jomā. Būvēšana un iekārtu modernizācija neglābs jauniešus, kas slīgst alkoholismā un citās atkarībās.
Arodskolas cenšas pildīt sociālās funkcijas, bet tas nav mūsu uzdevums. Šī problēma ir jārisina valsts līmenī.”
P.Sukaruka arī pauda bažas par to, ka drīzumā varētu izzust vajadzība pēc lauku īpašumu apsaimniekotāja programmas, jo jaunieši laukos nevēlas atgriezties.
“Esmu arī skeptiska par ēdināšanas pakalpojumu un komerczinību programmu. Priekuļu tehnikums varēs pastāvēt, balstoties uz tehniskajām specialitātēm, tādām kā, automehāniķis, auto elektriķis, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis un datortehniķis,” norādīja P.Sukaruka.
Smiltenes tehnikums piedāvā Latvijā unikālas izglītības programmas – vidējā izglītības posma veterinārmedicīnas, kā arī celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa programmu. Trešais virziens ir ēdināšanas, viesnīcas un tūrisma pakalpojumu specialitātes. Šo izglītības virzienu attīstībā ieguldīti gandrīz deviņi miljoni eiro.
Tehnikuma direktors Andris Miezītis pastāstīja, ka plānot veidot vairākas jaunas izglītības programmas. Viena no tām būs meliorācijas specialitāte. Tāpat plānots attīstīt arī mājražošanas un amatniecības jomu.
Valdība plāno Smiltenes tehnikumam pievienot Jaungulbenes profesionālo vidusskolu, likvidējot mācību vietu. Tāpat iecerēts pievienot arī Alsviķu profesionālo skolu, kas ir specializētā skola audzēkņiem ar invaliditāti. A.Miezītim šāda apvienošana šķiet neloģiska. “Arodskolu apvienošana notiek pēc principa – jo vairāk sanaido apakšā, jo vieglāk vadīt no augšas. Otra nelaime, ka
mūsu valstī viss notiek kampaņveidīgi. Kad ir pieejama nauda, nojaucam veco, bet jaunu vietā uzbūvēt ne vienmēr izdodas. Faktiski valstī nav institūcijas, kuras kompetencē ir koordinēt profesionālās izglītības jomu,”
secināja A.Miezītis.
Vidzemes Augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra (ZTC) direktors Kaspars Osis uzskata, ka svarīga ir saskaņota rīcība izglītības iestāžu starpā, kā arī starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai nodrošinātu bērniem un jauniešiem visu līmeņu izglītību reģiona ietvaros, kas palīdzētu novērst cilvēku aizplūšanu un ļautu nodrošināt uzņēmējus ar kvalificētiem speciālistiem. Tāpat koordinācija esot nepieciešama arī tādēļ, lai nepārklātos līdzīgas izglītības programmas un resursi tiktu izmantoti maksimāli lietderīgi.
“Mums reģionā nav jābūt konkurentiem, bet gan sadarbības partneriem,” pauda K.Osis, kā piemēru minot ViA veiksmīgo sadarbību ar Valmieras tehnikumu mehatronikas jomā.
LTRK Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis diskusijā norādīja, ka, neskatoties uz atsevišķiem pozitīviem piemēriem,
arodskolu izglītības programmas joprojām neatbilst reģionu uzņēmumu vajadzībām.
Viņaprāt, ieguldot vairākus desmitus miljonus eiro profesionālo skolu modernizācijā, atdevei ir jābūt daudz lielākai, taču pašlaik jaunās duālās izglītības programmas faktiski ir pieejamas tikai lielajiem uzņēmumiem.
“Skolas ir spiestas dažādos veidos piesaistīt audzēkņus, lai spētu izdzīvot. Valsts ir uzlikusi noteiktus rāmjus, kuros ir jāiekļaujas. Diemžēl noteicošais kritērijs ir audzēkņu skaits, nevis izglītības programmu saturs un kvalitāte,”
secināja J.Sleņģis.