Lasīšanas laiks: 3 min
12. aprīlī Latvijas Pasts laidīs apgrozībā jaunu pastmarku, kas veltīta Gaujas plostniekiem. Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, kurš jau vairākkārt piedalījies pastmarku dizaina izstrādē un arī pirmās dienas aplokšņu un zīmogu radīšanā. Pirmās dienas zīmogošana notiks 12. aprīlī no 9.00 līdz 18.00 Rīgā, 10. pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43.
Savukārt 27. Gaujas plostnieku svētku laikā, 18. maijā no plkst. 15.00 līdz 18.00, Strenčos pie Gaujas, Plostnieku teltī notiks šīs pastmarkas un mākslinieciski izveidotas svētku aploksnes speczīmogošana ar speciālo svētku zīmogu. Tā būs unikāla iespēja ikvienam iegūt savā īpašumā mākslinieciski veidotu Gaujas plostnieku svētku aploksni ar pastmarku un unikālu zīmogu. Šis notikums būs vēl viena 27. Gaujas plostnieku svētku skaista norise, kuru aicinām apmeklēt strencēniešus, svētku viesus, filatēlistus un citus interesentus.
Jaunizveidotās pastmarkas nominālvērtība – 1,88 eiro. Tā paredzēta sūtījumiem svara kategorijā līdz 20 gramiem uz valstīm, kas atrodas 12. grupā. Pasta vērtszīme ir izdota 25 000 eksemplāru tirāžā, savukārt aploksne – 500.
Gaujas plostnieku amata prasmēm ir tikpat sena vēsture kā Gaujas ūdensceļam. Zināms, ka 19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai.
Gaujas plosti savulaik bija 8,5 metrus plati un līdz 95 metriem gari. Gaujas plostniekiem vajadzēja pieredzi un meistarību, lai tos prasmīgi aizvestu garām daudzajām Gaujas salām, sērēm un klintīm, cauri asajiem līkumiem, pāri krācēm un žvirām.
20. gadsimtā plostus Gaujā palēnām nomainīja ekonomiski izdevīgākā vaļējā kokmateriālu pludināšana. 1996. gadā tradīcija tika atjaunota, aizsākot ikgadēju plosta siešanu un pludināšanu pa Gauju līdz Strenčiem.
2018. gadā Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, savukārt 2022. gadā UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauts elements “Koku pludināšana”, ko pārstāv arī Gaujas plostnieku amata prasmes.
Jauno pastmarku sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā https://veikals.pasts.lv/.
Par šīs pastmarkas izdošanu paldies jāsaka Valmieras novada iedzīvotājam Jānim Siliņam, kurš iniciējis šīs pastmarkas izdošanu un brīvajā laikā aizraujas ar pastmarku kolekcionēšanu.
Mūsdienu progresa laikmetā, kad neiespējami izsekot tehnoloģiju straujajai attīstībai, koku pludināšanas un plostu siešanas prasmju saglabāšanai ir īpaša nozīme kā cilvēka un dabas mijiedarbības un dabas resursu saprātīgas izmantošanas paraugam. To atzinīgi novērtēja arī UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, 2022. gada nogalē iekļaujot elementu “koku pludināšana” UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Pastmarka “Gaujas plostnieki” būs lieliska dāvana Gaujas plostniekiem, Strenču iedzīvotājiem, 27. Gaujas plostnieku svētku viesiem, kā arī dalībvalstu, ar kurām kopā Latvija iekļuva UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā – Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas, plostniekiem, jo pastmarka kā reprezentācijas priekšmets darbojas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus robežām, ceļojot pa visu pasauli.