Lasīšanas laiks: 3 min
Šī gada otrie Mūzikas svētki Burkānciemā izskanēja 12. augustā, Austrumu ielas 31 ābeļdārzā. Kaut iepriekšējo dienu mainīgie laika apstākļi līdz pat koncerta beigām rīkotājiem lika bažīties par tumšo mākoņu tuvošanos, tomēr saules gaisma un siltums ņēma virsroku, un Mūzikas svētku dalībniekiem līdz ar māksliniecisko programmu bija iespēja izbaudīt arī vasaras vakara burvību, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Tālis Pumpuriņš.
Kā jau visu iepriekšējo, tā arī šo Burkānciema Mūzikas svētku organizatori un koncerta dvēseles bija Valmierā un Latvijā pazīstamie mūzikas pedagogi Aivars Cepītis un Ritma Pētersone-Cepīte. Mūzikas dārza svētku organizēšanu Aivars Cepītis jau aizsāka pagājušā gadsimta nogalē, kad vadīja Valmieras Mūzikas skolu. Tagad, būdami Mūzikas un mākslas vidusskolas Universum pedagogi, Aivars un Ritma šo tradīciju iedibinājuši arī vienā no Valmieras kultūrvēsturiskajām apkaimēm – Burkānciemā. Mūzikas svētki notiek ar Valmieras novada pašvaldības un Mūzikas un mākslas vidusskolas Universum atbalstu.
Koncertu Veinbergu ģimenes ābeļdārzā atklāja Ritmas Pētersones-Cepītes klavierspēles audzēkne Elīza Veinberga un viņas mazā māsiņa Paula. Svētku koncertā klausītājus priecēja jaunie mūziķi no Mūzikas un mākslas vidusskolas Universum – Marks Urbanovičs (klavieres), Kristiāns Vētra (eifonijs), Justs Ciršs (klavieres), Amālija un Polianna Vatuļinas (čells), Estere un Pēteris Cirši (klavieres), fagotists Džonatans Vētra, koncertmeistare Anitra Rause. Audzēkņu sagatavošanā koncertam lielu darbu ieguldījuši pedagogi Ilze Petrovska, Ritma Pētersone-Cepīte, Jānis Dimants un Aivars Cepītis.
Koncertā uzstājās arī pedagogu duets Jānis Dimants (tuba) un Aivars Cepītis (klavieres), savukārt mūzikas skolotāji Anitra (klavieres) un Ivars (ģitāra, balss) Rauši, kā arī viņu meita Beāte (balss), atskaņoja Ivara kompozīcijas.
Ar īpašu muzikālu sveicienu, kas pieskaņots Čikāgas piecīšu līdera Alberta Legzdiņa 90 gadu jubilejai, klausītājus priecēja rīdzinieki, Valmieras Mūzikas skolas absolvente Linda Šarkova (klavieres) un viņas dēls Edžus (balss).
Koncertā ar vairākiem skaņdarbiem uzstājās Aivara Cepīša vadītais Mūzikas un mākslas vidusskolas Universum orķestris, kurā muzicē skolas audzēkņi, absolventi un pedagogi. Orķestrim, kurš darbojas divus gadus, šis bija pirmais brīvdabas koncerts.
Ja arī koncerta priekšnesumu mākslinieciskais līmenis dažkārt bija atšķirīgs un mūziķi, runājot sporta terminoloģijā, būtu liekami dažādās svara kategorijās, tad kopumā dalībnieki parādīja mākslinieciski atzinīgi vērtējamu sniegumu. Pats galvenais – šādi koncerti veicina gan ģimeņu kopā muzicēšanas tradīcijas izkopšanu, gan Burkānciema kultūrdzīves popularizēšanu, gan priecē vietējos iedzīvotājus un arī tālāku ceļu mērojošos dārza mūzikas svētku mīļotājus.
Muzikālo priekšnesumu pauzē klātesošos pārdesmit minūšu garā neklātienes ekskursijā pa muzikālās izglītības vietām Valmierā izvadāja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Svētku dalībniekiem bija iespēja aplūkot gan vēsturiskos, gan mūsdienu fotouzņēmumus, kuros redzamas desmit vietas, kur simts gadu laikā mājvietu radusi 1920. gadā dibinātā Valmieras Mūzikas skola.
Līdztekus daudzveidīgai muzikālajai programmai, bija iespējams aplūkot arī Mūzikas svētku namamātes Elmas Veinbergas un viņas meitu Elīzas un Paulas improvizētu zīmējumu izstādi.
Pēc koncerta vēsturniece Indra Vīlistere sniedza komentārus par Rubenes draudzes mācītāju Kristofu Harderu, viņa izdoto pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā, un kopā ar kolēģi Indru Bērziņu demonstrēja 385.riktes Sviestā ceptas ābolu šķēles pagatavošanu. Arī pēc vēsturiskās receptes pagatavotā kāruma nogaršošanas svētki vēl nebeidzās, tie turpinājās sarunās.
Svētku dalībnieki un klausītāji, kuru skaits bija krietni pāri piecdesmit, koncerta nobeigumā teica daudz atzinīgu vārdu organizatoriem Aivaram Cepītim un Ritmai Pētersonei-Cepītei, kā arī dārza saimniekiem – Veinbergu ģimenei par viesmīlību.
Mūzikas svētku dalībnieki un viesi mājup devās ar domu, ka šo svētku tradīcija turpināsies un jau nākamgad atkal gaida tikšanās muzikālā notikumā Burkānciemā.