Lasīšanas laiks: 3 min
Jau kādu laiciņu Valmieras kinoteātrī “Gaisma” latviešu kino cienītāji var noskatīties vienu no jaunākajām spēlfilmām – sociālo ģimenes drāmu “Māsas”, kas stāsta par dzīvi bērnunamā un trim māsām: vecāko māsu Jūliju, spuraino trīspadsmitgadnieci Anastasiju un deviņgadīgo Diānu. Otrdien, 15.novembrī, ar skatītājiem tikās filmas režisore Linda Olte, kurai šī filma ir debija.
Jautāta, kā radās ideja šāda satura filmai, režisore atceras, ka doma pievērsties šai sabiedrībā neērtajai tēmai zemapziņā varbūt bijusi jau no 16 gadu vecuma, kad kā brīvprātīgā piedalījusies bāreņu nometnēs un redzējusi šo bērnu sāpi un vēlmi pēc mīlestības, ģimeniskām attiecībām.
Filmas pamatā ir patiesi notikumi, un idejas sākumā režisore šo bija iecerējusi kā dokumentālo filmu, taču atteikusies datu aizsardzības likuma un bērnu emocionālās pašsajūtas dēļ. Režisorei (un arī citiem) liekas absurda pašreizējā situācija – 2021.gadā pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā vairs neļauj adoptēt bērnus uz ASV, arī uz citām attīstītām valstīm ieviesti stingrāki nosacījumi, bet tajā pašā laikā Latvijas bērnus var adoptēt uz Baltkrieviju un citām maz attīstītām valstīm. It kā bērnu aizsardzībai un bērnu interesēs, bet vai tiešām? Nenoliedzami, ka daudzi bērni Amerikā būtu garīgi un finansiāli daudz labāk nodrošināti nekā Latvijā.
Pati esmu augusi mīlošā, veselīgā ģimenē ar vecākiem un māsām. Bija, protams, emocionāli sāpīgi un skaudri veidot šo filmu, bet tas tomēr ir skats no malas, jo pati neesmu piedzīvojusi šādas situācijas, tas mani nav skāris. Filma ir kā rokasgrāmata, kā Bībele un mācību materiāls visiem tiem, kas strādā bērnu namos, ir audžuvecāki un sociālie darbinieki, jo filma parāda dažādus aspektus no bērnu, vecāku, audžuvecāku un sociālo dienestu viedokļa.
Pirms filmas režisore ir veikusi pamatīgu izpētes darbu, tikusies un runājusi ar dažādiem cilvēkiem, lai labāk izprastu un parādītu problēmas. Pēc filmas uzņemšanas tā rādīta daudziem cilvēkiem, kas strādā šajās jomās, filma ir atzīta un novērtēta.
“Māsas” ir Latvijas un Itālijas kopražojums. Lai gan filmas darbība notiek Latvijā, pēc sadarbības noteikumiem trīs dienas bija jāfilmē arī Itālijā, kur uzņemtas baznīcas un meža ainas. Arī komponists un kostīmu māksliniece ir no Itālijas. Filmēšana notika 2021.gadā, kad visi bija ierauti pandēmijas virpulī. Arī filmas uzņemšanas komandā kāds saslima ar kovidu un visiem bija jāievēro 2 nedēļu karantīna, tāpēc filmēšana notika izkaisītā laikā no februāra līdz jūnijam, kopumā aizņemot 33 dienas.
Režisore dalās arī savā redzējumā par aktieriem:
Aktieru atlasei ir ļoti liela nozīme, un manās acīs svarīga vērtība ir dabiskumam. Uz māsu lomām bija pieteikušās 1500 meitenes! Galveno – Anastasijas lomu ieguva Emma Skirmante, mani uzrunāja pusaudzes īstums un atbrīvotība kameras priekšā. Nostrādāja arī fakts, ka uz kādu atlases kārtu Emma bija atnākusi ar suni, kas bija paredzēts arī filmas scenārijā. Ar mazo māsu bija grūtāk. Visas mazās meitenītes grib filmēties, bet viņas ir pārāk daudz saskatījušās Youtube un Tik-Tok, tāpēc bieži vien izturas samāksloti.
Emmai Skirmantei, tāpat kā režisorei, šī ir debija, bet skatītāji var vērot arī profesionālos aktierus: Indru Briķi, Igoru Šelegovski, bērnu nama direktores lomā iejutusies Elita Kļaviņa, māsu bioloģisko māti Allu brīnišķīgi atveido Iveta Pole, neliela policista loma ir valmierietim Tomam Veličko.
Skatoties filmu, ir daudz gan pārdomu, gan jautājumu, bet uz dažiem jautājumiem filmā izskan arī atbildes. Kāpēc ne vienmēr bērni izvēlas labāko piedāvājumu? (“Es viņiem nepiestāvu…”) Kāpēc pat pēc vairākkārtējiem meliem un vilšanās bērni notic vecākiem, nevis sociālo dienestu darbiniekiem? Tā ir asins radniecība, asinsbalss? Kādi cilvēki un kāpēc izvēlas kļūt par audžuvecākiem? Kāpēc māsām ir tik atšķirīga nostāja pret Džonsonu ģimenes piedāvājumu? Kāpēc īstie vecāki atsakās no saviem bērniem? (“Ne visi cilvēki piemēroti vecāku lomai.”) Kāda ir bērnu un pusaudžu dzīve bērnu namos, SOS ciematos un audžuģimenēs? Kāda būs turpmākā Anastasijas dzīve: ies mātes-dzeguzes pēdās vai izvēlēsies pareizo dzīves ceļu?