Lasīšanas laiks: 3 min
Šodien, 22. aprīlī, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks reģionālās vizītes ietvaros apmeklē Valmieras novadu. Viens no pieturas punktiem rīta pusē bija Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija, kur svinību zālē ministrs tikās ar vidusskolas jauniešiem, bet pēc tam veltīja laiku arī nelielai sarunai ar ukraiņu skolēniem un pieaugušajiem.
Protams, šobrīd visu prātus nodarbina jautājumi par Krievijas karu Ukrainā, par Latvijas drošību, citu pasaules valstu nostāju un rīcību un tamlīdzīgi jautājumi.
Kā ministrs jau daudzkārt uzsvēris dažādos medijos, Latvijā cilvēkiem nevajag satraukties, mēs jūtamies droši. Ministrs atcerējās 24.februāra rītu, kad viņu plkst.4.00 no rīta pamodināja zvans par kara sākumu Ukrainā, bet jau pēc 4 stundām no Itālijas ieradās ASV desantnieki. Ministrs ir pārliecināts, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, bet viņš arī uzsvēra, ka pasaulē nekad nebūs absolūts miers:
Reālā dzīve rāda, ka, ja viena problēma beidzas, vietā rodas cita. Mēs nezinām, kas var nākt Putina vietā, tas noteikti nebūs kristālskaidrs demokrāts un tāpat būs izaicinājumi, jo Krievija nav eiropeiska valsts, liela daļa sabiedrības ir nozombēta. Krievija ir liela valsts ar atombumbām, kura joprojām iet uz sauso tualeti, un tas nav pārspīlēti.
Ārlietu ministrs skaidroja arī Rietumeiropas valstu nostāju. Pēc viņa domām, Vācija, Francija un citas valstis varēja daudz vairāk darīt, tās nesniedz pietiekamu palīdzību. Vecajā Eiropā daudzus neskar šis karš, viņiem spīd saule, viss ir labi un, ja nedos Ukrainai ieročus, tad viņi naivi domā, ka karš drīz beigsies. Bet šī nav tā reize, kad var katru dienu zvanīt Putinam un izteikt aicinājumu: “Nu, parunāsim un beigsim šo karu!” (Kā izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons). Tolerancei ir savas robežas un jāsaprot, kamēr Krieviju nenoliks pie vietas, nekas nemainīsies.
Šajā visai pasaulei sarežģītajā laikā ministrs tomēr saskata arī daudz ko pozitīvu. Rietumeiropa, kas visu laiku uzskatīja, ka nav tik traki un Baltijas valstis pārspīlē par savu lielo kaimiņu, beidzot ieklausās mūsu viedokļos, jo mēs kā Krievijas robežvalstis labāk izprotam situāciju.
Šobrīd arī Somija un Zviedrija plāno iestāties NATO, ceļā uz Eiropas Savienību ir Ukraina. Ministrs paredz, ka tuvākajā desmitgadē būtiskas pārmaiņas notiks arī Baltkrievijā. Pavirzoties robežām un sadarbībai uz ziemeļu un austrumu pusi, Latvija būs tikai ieguvēja.
Ārlietu ministrs citēja Vinstonu Čerčilu: “Nekad nevajag palaist garām drūmu krīzi!” Tas nozīmē, ka ir jāizmanto iespējas, jāatrod sava vieta arī šajā sarežģītajā laikā. Ceturtdien Saeimā tika atbalstīts lēmums par valsts aizsardzības finansējuma pieaugumu līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā. Līdzekļi tiks novirzīti bruņojumam un Latvijas militārās industrijas attīstībai. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mūsu valstī sāks ražot bruņumašīnas, dronus, munīciju un citu nepieciešamo aprīkojumu. Sadarbībā ar Somiju Cēsīs jau tuvākajā laikā plānots uzbūvēt jaunu rūpnīcu, kas veicinās reģionālo attīstību, garantēs papildus darba vietas un pienesumu Latvijas ekonomikai. Tāpēc ministrs aicināja jauniešus nopietni pārdomāt turpmākās izglītības un darba iespējas. Protams, svarīga ir militārā karjera, bet tikpat nozīmīgi ir arī inženieri, mediķi, IT speciālisti, arī hakeri…
Atbildot par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu vai saglabāšanu Pārdaugavā, Artis Pabriks uzskata, ka tolerances laiks pret putinistiem Latvijā ir beidzies:
Tie nav kapi. Piemineklis simbolizē okupāciju, un tam tur nav jābūt. Esmu nolicis ziedus 8.maijā gan pie vācu, gan padomju karavīru kapiem, gan Lestenē, kur būšu arī šogad. Mēs nekarojam ar mirušajiem un respektējam kritušos arī pretinieku pusē, bet darām to kapos.
Tiekoties ar ukraiņu skolēniem un pieaugušajiem, ārlietu ministrs interesējās par viņu uzņemšanu Latvijā, pašsajūtu un dzīves apstākļiem Valmierā, lielākajām problēmām. Galvenokārt tās ir divas: valoda un darbs. Artis Pabriks kā vienu no iespējām ieteica pievērsties ēdiena gatavošanai, jo Rīgā ukraiņu borščs un citi nacionālie ēdieni ir ļoti pieprasīti. Aizkustinoši bija dzirdēt Ukrainas sieviešu pateicības vārdus aizsardzības ministram un Latvijai, kas Ukrainai tik daudz ir palīdzējusi un turpina to darīt:
Латвия — маленькая страна с большим сердцем./ Latvija ir maza zeme ar lielu sirdi.