Lasīšanas laiks: 2 min
No vakardienas, 21.decembra, Valmieras Kultūras centrā apskatāma koša un daudzveidīga izstāde, ko uz savu 75 gadu jubileju iekārtojusi Tautas Lietišķās mākslas studija “Valmiera” un tās vadītāja Baiba Mince. Izrādās, tā ir vecākā studija Latvijā, tā sākusi darboties jau drīz pēc kara – 1946.gada rudenī, līdz ar to studijai ir senas aušanas tradīcijas un augsta meistarība.
Šobrīd studijā darbojas ap 40 dažāda vecuma dalībnieku, bet izstādē skatāmi 24 dalībnieču darbi: etnogrāfiskie tautas tērpi, silti un krāsaini vilnas plecu lakati, linu dvieļi, grīdas celiņi, mauči, šatiersegas… Vai tie, kas nepārzina šo jomu, zina, kas tās tādas? Šatieris ir vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums, bet “maucis” ir apvidvārds, ko citur sauc par valnīšiem, dūrgaliem, uzmaučiem, pulsa sildītājiem… Arī maučus var uzskatīt par latviešu tautastērpa sastāvdaļu, lai gan pavisam vienkāršus agrāk tos nēsāja mednieki un zvejnieki, lai rokām būtu silti, jo ne vienmēr bija iespējams darboties cimdos. Zvejniekiem strādājot cimdi kļuva slapji, tāpēc siltumu deva mauči. Ikdienā tos vilka uz kreklu piedurknēm, lai piedurkņu gali cieši piekļautos rokai, pasargājot no aukstuma, sniega un vēja. Pērļotos maučus nēsāja arī greznuma dēļ. Īpaši koši tie bija Kurzemē, joprojām dūrgali ir lielā cieņā kultūrvēsturiskajā suitu novadā.
Bet izstādē Valmierā skatītājus piesaista arī Ilonas Siktares darinātie kroņi, Ingas Geduševas rakstainie pirkstaiņi. Aplūkojot tautas tērpus, skatiens apstājas pie izšūtajām blūzes apkaklītēm, vainadziņiem, vienkāršām un rakstu rakstiem izaustām jostām, Anitas Murīsas tautastērpam pieskaņotās somiņas ar laimes pogu…
Izstāde apskatāma līdz 2022.gada 30.janvārim.