Lasīšanas laiks: 5 min
Jau trīs mēnešus darbojas jaunievēlētā Valmieras novada dome. Tajā ievēlēti bijušajos novados zināmi ļaudis, taču ne visi jaunā lielnovada iedzīvotāji viņus pazīst. Tādēļ šoreiz “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu deputāti GUNU ĶIBERI no Rūjienas puses.
Guna Ķibere ievēlēta Valmieras novada domē no saraksta “Valmierai un Vidzemei”. Viņa arī strādā par uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti Valmieras novada pašvaldībā.
Pirms reformas Guna Ķibere bija Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja, kā arī Rūjienas novada domes priekšsēdētāja vietniece. Kopš 2012.gada viņa ir bijusi Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele” valdes priekšsēdētāja.
“Pēc augstskolas beigšanas astoņus gadus nostrādāju Jeru pamatskolā – biju ģeogrāfijas un mājturības skolotāja. Jutos priecīga, ka man piedāvāja darbu skolā, kurā pati reiz biju mācījusies. Sākās projektu rakstīšanas laiks, mūsu dzīvē ienāca datori un internets, pavērās jaunas iespējas,” stāsta Guna. “Tas šķita tik saistoši! Esmu tāds cilvēks, kam vienmēr gribas pieredzēt kaut ko jaunu, apgūt un saprast, jo tas vairo enerģiju un aizrauj. Kad esmu ar kaut ko aizrāvusies, spēju paraut līdzi citus, jo vēlos, lai interesanta dzīve būtu ne vien man, bet arī līdzcilvēkiem.
Rūjienas pašvaldībā strādāju kopš 2001.gada. No 2013.gada līdz reformai biju Rūjienas Kultūras un tūrisma centra vadītāja. Manā pārraudzībā bija kultūras nams, tautskola, tūrisma centrs un izstāžu zāle, starptautiskās sadarbības organizēšana ar sadraudzības pilsētām, novada suvenīru izveide.
Kopš 2021.gada 1.septembra esmu uzņēmējdarbības speciāliste Valmieras novada pašvaldībā. Mana darbības sfēra ir mazie uzņēmēji – mājražotāji, amatnieki – visi, kuri piedalās tirdziņos. Strādāju pie tā, lai visā novadā tiktu izveidoti vienoti noteikumi, nolikumi un pieteikumi tirdziņu organizēšanas jomā. Pamazām iepazīstos ar visa lielā novada teritoriju – dodos uz apvienībām, tiekos ar apvienību vadītājiem un uzņēmējiem. Darbojos dažādās darba grupās, kur pasākumu laikā tiek organizēti tirdziņi. Veidoju dažādus projektus, kur iesaistīti mazie uzņēmēji. Piemēram, ir apkopotas ēdienu un dzērienu receptes, kuru nosaukumos minēti Valmieras novada vietvārdi, piemēram, Rūjienas romštoks, Rūjas veltnis, torte “Salaca”, Matīšu mednieciņi, Burtnieku zandarts, Gaujas sacepums, kokteilis “Valmiera” utt. Tad nu meklēju un uzrunāju saimnieces un kafejnīcas, kas būtu ar mieru tos gatavot. Sadarbībā ar kanālu ReTV veidosim televīzijas raidījumu, receptes un fotogrāfijas būs pieejamas novada jaunajā mājaslapā. Ikviens interesents receptes varēs ieviest savā virtuvē un pārsteigt gan savu ģimeni, gan viesus, lepoties ar vietējiem ēdieniem.”
Guna atklāj, ka tuvākā nākotnē paredzēts izveidot preču zīmi “Ražots Valmieras novadā”. “Ir daudz citu ideju, ko varētu realizēt, kopā ar Valmieras novada sadraudzības pilsētu partneriem ārvalstīs, projektu naudu piesaisti mājražotāju un amatnieku apmācībai, pieredzes braucienu organizēšanai un amatu māju izveidei Valmierā un Rūjienā.”
Kādas būs jūsu galvenās prioritātes deputātes amatā?
Būtiski ir attīstīt pierobežas reģionu, lai tā nekļūtu par nomali, bet novada aktīvu vietu. Būtu vairāk jāizmanto tās priekšrocības, ko dod pierobeža, jāveicina starptautiskā sadarbība.
Būtiski ir veicināt kultūrvides daudzveidību un to pieejamību ikvienam cilvēkam. Iestāšos un atbalstīšu aktīvus un radošus cilvēkus, kuri vēlēsies darboties un uzlabot dzīves kvalitāti savā pagastā un pilsētā. Svarīgi, lai labās iesāktās prakses un piemēri tiktu turpināti, lai katra novada vieta saglabātu savu identitāti.
Nepieciešams izveidot Ziemeļvidzemes amatu centru, lai mēs saglabātu savus tradicionālos arodus un nodotu tos nākamām paaudzēm.
Arī izglītības iestāžu attīstības jautājumi, skolu tīkla sakārtošana, izglītības pieejamība un pedagogu darba novērtējums noteikti ir mana prioritāte jaunajā novadā.
Tāpat aktuāla ir moderno tehnoloģiju straujāka ieviešana visās pašvaldību iestādēs, tajā skaitā arī kultūrā un pasākumu nodrošinājumā.
Kā vērtējat kultūras nozares lomu Valmieras novada attīstībā?
Izveidojot Valmieras novadu, mēs esam ieguvuši teritoriju ar ļoti bagātu kultūrvēsturi, skaistiem un unikāliem dabas objektiem, brīnišķīgām lauku sētām, kas izceļas ar ko īpašu, uzņēmumiem, kuru saražotie produkti nes mūsu vārdu Latvijā un pasaulē, cilvēkiem, kuri ir radoši un uzņēmīgi.
Valmieras novads var lepoties ar zināmiem un pieprasītiem kultūras un atpūtas pasākumiem, piemēram, Valmieras pilsētas svētki, Valmieras Vasaras teātra festivāls, Rūjienas saldējuma svētki, rokfestivāls “Vērte”, Plostnieku svētki, Kokmuižas svētki, etno festivāls “Sviests”, Ērenpreisa svētki, festivāls “Kino pedālis” u.c.
Valmieras novadā ir blīvs kultūras iestāžu tīkls – Valmieras Drāmas teātris, kultūras centri, tautas nami, muzeji, bibliotēkas, amatniecības centri, estrādes. Ne tikai pilsētās, bet katrā pagasta centrā ir pat vairākas kultūras iestādes. Arvien vairāk tās tiek uzlabotas un modernizētas.
Katru gadu sniegts finansiāls atbalsts visa novada teritorijā esošajiem amatiermākslas kolektīviem, pilnveidota kolektīvu materiāli tehniskās bāze, organizēts mēģinājumu process, atbalstīta starptautiskā sadarbība, dalība Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Domāju, ka Valmieras novadam jākļūst par vienotu, mūsdienīgu, attīstībā esošu kultūrtelpu Latvijā un Eiropā. Kultūra veido katra pagasta vai pilsētas atšķirīgo, unikālo identitāti, kas ļauj izcelties citu teritoriju vidū. Mums visiem spēkiem jāveicina, lai saglabātos, pilnveidotos un attīstītos jaunā novada katras vietas identitāte, kas padarītu šo vietu atšķirīgu no citām. Mums jādod iespēja vietējai sabiedrībai piedalīties sabiedriskajā dzīvē – amatiermākslas kolektīvos, festivālos, pasākumos, meistardarbnīcās un citās aktivitātēs. Lai visus šos svarīgākos balstus – vietējo identitāti, cilvēkus un kultūras resursus pilnvērtīgi izmantotu, ir jāveido jaunā novada kultūras stratēģija, kas būtu ļoti nozīmīga pašvaldības attīstībā.
Valmieras novads ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu – kā saredzat iedzīvotāju iesaisti kultūras procesos, kultūras piedāvājuma veidošanā?
Lai nodrošinātu visa gada garumā simtiem augstākā līmeņa kultūras pasākumus, būs jāiesaistās ne tikai profesionāliem kolektīviem, bet arī amatierkolektīviem, vietējiem amatniekiem, kopienām, pašvaldības iestādēm un biedrībām. Būs jāveic liels organizatoriskais darbs, lai apkopotu un izvērtētu mūsu iespējamos piedāvājumus, to ietērptu skaistā stāstā un pasniegšanas veidā. Domāju, ka ceļš uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu būs radošs, grūts un izaicinošs. Jebkurā gadījumā tas kopumā nesīs pozitīvus rezultātus kultūrvides veidošanā Valmieras novadā.