Lasīšanas laiks: 2 min
Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas izvērtējuma un Kultūras ministrijas apstiprinājuma Oleru muižas apbūve no 2021.gada 18.jūnija ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr.9307, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Juta Riekstiņa.
“Niansētais klasicisma miers Oleru muižas kompleksā. Ēku grupa, ainavu dārza skati un lauku dzīves ritms – ir tas, kas veido, tieši šai vietai raksturīgo, kopējo kultūrvēsturisko patinu. Klātesošie restaurācijas un atjaunošanas darbi ir daļa no izzinošā kūltūrtūrisma piedāvājuma,” tā Oleru muižu kā reģionālas nozīmes pieminekli raksturo Oleru muižas biedrības koordinatore Ieva Zemīte.
Oleru muižas apbūve ar parku un tā stādījumiem veido ainaviski izteiksmīgu un vizuāli labi uztveramu kultūrvēsturisko vidi Vidzemes novadā. Muižas apbūvi veido trīs ēkas – kungu māja, pārvaldnieka māja un klēts, celtas 18.gs. 80.–90.gados, agrīnā klasicisma stilā. Ēkas saglabājušās bez būtiskiem pārveidojumiem, tā apbūves centrālās daļas plānojums ir klasisks, izvietots ap kvadrātveida pagalmu, kura centrā atrodas apaļā formā veidots zālājs. Simetriski abās pusēs, pretī iebraucamajam ceļam, galvenā ēka – kungu māja, abās pagalma pusēs, klēts un pārvaldnieka māja (ērberģis), aiz kungu mājas izveidots dārzs un parks.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde ir noteikusi Oleru muižas apbūvei vairākas saglabājamās vērtības: muižas apbūves vēsturiskā struktūra, muižas apbūvi veidojošo ēku apjomu telpiskais risinājums un fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, ēku vēsturiskās būvkonstrukcijas un pamatplānojums, raksturīgo tradicionālo materiālu lietojums, būvformas un paņēmieni, interjeru dekoratīvā apdare, sienu gleznojumi, apzaļumojuma sistēma, parka plānojums, stādījumi.
Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Šī paša likuma 14.panta piektā daļa nosaka, ka Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.