Lasīšanas laiks: 4 min
Nu jau par tradīciju kļuvuši Mūzikas svētki Burkānciemā, kurus sadarbībā ar Aivaru Cepīti un Ritmu Pētersoni-Cepīti organizē biedrība „Burkānciema apkaime”. Koncerti jau ir skanējuši Namdaru, Palejas un Dzejnieku ielā, bet 7.augustā ikvienu ciemiņu savas mājas pagalmā Vienības ielā 13 viesmīlīgi sagaidīja mājas saimnieks Ilmārs Skādulis. Šādi koncerti notiek jau trešo gadu un šis bija sestais koncerts.
Mūzikas svētki Burkānciemā notiek ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Valmieras novada fonda atbalstu. Biedrība „Burkānciema apkaime” piedalījās Valmieras Novada fonda rīkotajā projektu konkursā „Sev, tev, novadam” un saņēma finansējumu mūzikas svētku turpināšanai. Ir patīkami, ka šādi koncerti notiek ārpus ierastajām koncertzālēm, kultūras centriem un pienāk tuvāk ikvienam mikrorajona iedzīvotājam. Lai arī mājas saimnieki parūpējas par sēdvietām skatītājiem, tuvākie kaimiņi var nākt arī ar saviem krēsliem, bērnu ratiņiem vai vienkārši atvērt logu un ļauties mūzikai. Šādos koncertos var vērot skatītāju plašo vecuma diapazonu – nāk gan jaunās ģimenes ar mazuļiem, gan sirmas kundzītes cienījamā vecumā, kas varbūt uz tradicionālajiem koncertiem neierastos. Burkānciema koncertu tradīcija ir arī apvienot vairākas mākslas. Bez mūzikas interesenti var skatīt arī gleznas, keramiku, klausīties dzeju. Šajā reizē mūziku papildināja deja un podnieka-keramiķa Gata Dzērves darbi: bļodas, svečturi, krūzes un krūzītes. Ierasts, ka podniecība vairāk attīstīta Latgales pusē, taču Gatis dzīvo un rada savus darbus, kā pats saka, – tepat aiz mežiņa, Pilātos. Nevienā podniecības skolā Gatis nav mācījies, visu skatījies, mācījies un izkodis pats, un tā podniecībā viņš ir jau 31 gadu.
Koncerta sākumā namatēvs Ilmārs Skādulis atzīstas, ka šādu pasākumu viņš rīko pirmo reizi, lai gan par to sapņojis jau sen. Ilmārs aktīvi iesaistījies arī biedrībā „Burkānciema apkaime”. Saņemšanās Ilmāram prasīja ilgāku laiku, pamudinājums nācis no Ritmas Pētersones-Cepītes un Aivara Cepīša, kuram tuvs hobijs ir arī skriešana un šajā dienā veica pusmaratonu Kuldīgā.
Šajā koncertā nozīmīgākā daļa bija Jēkaba Nīmaņa kvartetam un viņa programmai „Dzejnieka balss. Mūzika”. Jēkabs Nīmanis Valmierā nav nejaušs ciemiņš. Viņa koncertdzīve sākusies Jautrītes Putniņas dārza koncertos, kā komponists viņš jau ilgus gadus un regulāri sadarbojas ar Valmieras Drāmas teātri. Kvartetā bez Jēkaba (klarnete) muzicē akordeonists Artūrs Noviks, kontrabasu spēlē Kristaps Pētersons, bet brīnišķīgā mecosoprāna balss īpašniece ir Baiba Renerte.
Kā vēsta programmas nosaukums, koncertā svarīga nozīme ir dzejai, dzejnieku balss ierakstiem. Koncerta apmeklētāji varēja ieklausīties Aspazijas, Imanta Ziedoņa, Jāņa Baltvilka balsī, sajust mūzikas un vārdu attiecības. Pēc dienā nolijušā lietus, pēc valgmes, ko radīja mauriņš, atbilstoši skanēja Ojāra Vācieša balss un dzejas rindas par Gauju:
Tu paskaties, kā zeme aiziet dusā,
Tu paklausies, kā rasa upē krīt,-
Un vajag iet un vajag runāt klusāk,
Un nevajag šo mieru izbaidīt.
Šķiet, ka mazākajiem koncerta apmeklētājiem visvairāk patika Kristapa Pētersona savai meitai sacerētā šūpuļdziesma „Tipu tapu”, kas ar dažādiem specefektiem stāsta par Rūtas satikšanos ar skudru un lāci. Savukārt pieaugušos ļoti uzrunāja gan argentīniešu komponista Astora Pjacollas, gan paša Jēkaba tango pirmatskaņojums. Mūzikas pauzēs Jēkabs dalījās savās zināšanās ar klausītājiem:
Šogad Pjacolla skan visā pasaulē, jo tiek atzīmēta viņa simtgade. Savulaik Pjacolla izraisīja apvērsumu un revolūciju – tango no dejas žanra pārcēla uz koncertu žanru. Manuprāt, tango ir ļoti piemērots vasarai un neformāliem vakariem.
Tomēr šajā vakarā varēja skatīt un priecāties arī par tango deju, kuru izpildīja ‘’Balles deju kluba Valmiera’’ dejotāji. Lai arī bruģis nav salīdzināms ar dejas grīdu, dejotāju stāja un soļi bija graciozi. Kā pēc koncerta pastāstīja vadītāja Valentīna Saukante, klubam tā ir jau 11.sezona. Popularizējot balles dejas un balles deju kultūru, tas ir atpazīstams visā Vidzemes reģionā, jo mācīties dejot brauc ne tikai no Valmieras, bet arī no Valkas, Smiltenes, Cēsīm, Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Straupes… Arī pats Ilmārs ir balles deju kluba dibinātājos un joprojām kopā ar sievu Sigitu dejo, taču šajā vakarā namatēva pienākumi prasīja savu.
Koncertu noslēdza Agija Kārkliņa un Vineta Novika no Valmieras Kultūras centra Etno kokļu kopas, izpildot pazīstamas un pašām mīļas tautasdziesmas: „Mīļā Māra maizi cepa”, „Ķēvīt, mana svilpastīte” un „Trīs jaunas māsas”.
Ļoti uzstāties vēlējās arī mājas saimnieku Ilmāra un Sigitas meitiņa Zane, kas klātesošajiem nodziedāja dziesmu „Kā rūķītis konfektes stādīja”.
Koncerta noslēgumā mājas saimnieks Ilmārs par garīgo baudījumu visiem koncerta dalībniekiem pateicās ar garšīgo „Liepkalnu” produkciju un košiem un smaržīgiem flokšu pušķiem no Sigitas dārza. Arī pēc koncerta daudzi vēl nesteidzās mājup, bet pagalmā cienājās ar sarūpētajiem pīrādziņiem, tēju un kafiju, uzgrieza valsi un iegrima nesteidzīgās sarunās. Visi priecājās par silto vakaru un pelēkajiem mākoņiem, kas draudīgi karājās virs Burkānciema, bet tomēr atļāva izbaudīt šo augusta vakaru.