Lasīšanas laiks: 2 min
Valmierā ir kāda vieta, kur daudzi tūkstoši kāpuru masveidā ir apsēduši visu dārzu – noēdot pilnībā visas lapas, atstājuši milzīgu tīklu. “Tas tiešām satrauc, jo te tak ir bezgala daudz kāpuru. Un viņš ne tikai te, viņš būs dārzā uz salātiem, uz gurķiem, visur viņš būs! Infekcija būs,” atzīst Valmieras iedzīvotāja Maruta.
Eksperti gan saka – šie parazīti neuzklūp dārzeņiem. Taču, kad ķekari ar kāpuriem no smaguma krīt zemē, no kokiem kāpuri iekaro jau plašākas teritorijas – arī žogus, sētas. Kāpuru uzbrukumam padevušies dažādi koki. Ne tikai dārzos, bet arī pilsētu parkos.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits pauž: “Nekādu ķīmiju nevar lietot divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau augļi ir aizmetušies, un, otrkārt, šie kukaiņi principā tūliņ pazudīs, viņi savu ļauno darbu ir izdarījuši.”
Dārza saimniece sevi jau sagatavojusi domai – plūmes šovasar nāksies pirkt tirgū. Ja stieps roku pretī savam augļkokam, viss, ko var dabūt, ir kāpuru lietus.
“Nekādas šausmas ar kokiem nenotiks, jo viņi izdzīvos. Ja viņi ir ļoti daudz, augļi var būt mazāk, raža var būt nedaudz ietekmēta, bet āboli nebūs, kā tautā saka, ar tārpiem,” saka Agnis Šmits.
Kāpurs savu attīstību sāk aprīļa beigās, tā turpinās līdz jūnija vidum. Pētnieks saka, ka vienīgais variants, kā cīnīties, ir rudenī, kad nokrīt lapas, uzreiz tās salasīt un sadedzināt, lai kāpuri nevarētu pārziemot.