Lasīšanas laiks: 3 min
Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Gada siltākie mēneši ir laiks, kad notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens – pērn laika posmā no maija līdz septembrim VUGD izglāba 32 cilvēkus, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, bet traģiski atpūta pie ūdens pērn beidzās 58 cilvēkiem, tai skaitā pieciem bērniem. Savukārt šogad Vidzemē ugunsdzēsēji glābēji uz glābšanas darbiem pie vai uz ūdens palīgā steigušies jau četras reizes, izglābti seši cilvēki, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa.
Portālam “Valmieras Ziņas” bija iespēja vērot ugunsdzēsēju glābēju regulārās praktiskās nodarbības, kurās ūdenslīdēji trenējas noslīkušo meklēšanā. Kā apliecināja viens no nodarbību dalībniekiem VUGD VRB Valmieras daļas ugunsdzēsējs glābējs, ūdenslīdējs Raivis Indriksons, diemžēl šī ir skaudrā realitāte – 99 procentos gadījumi glābēji dodas nevis uz glābšanas darbiem, bet noslīkušo meklēšanu.
Raivis Indriksons norādīja, ka viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir alkohola lietošana pirms došanās ūdenī, kā arī pārgalvīga rīcība, cenšoties sev vai kādam citam pierādīt savu varēšanu nopeldēt lielus attālumus. Starp nelaimju iemesliem jāmin arī drošības noteikumu ignorēšana – lēkšana ūdenī no liela augstuma nezināmās vietās, kā arī drošības līdzekļu nelietošana. Glābējs gan uzsvēra, ka dažādi piepūšamie priekšmeti – riņķi, vestes un aproces – ir uzskatāmi par rotaļlietām, jo tie ir viegli pārdurami un, saulē uzkarstot, var pārsprāgt, tādēļ kritiskā brīdī uz tiem nevar paļauties. Dodoties laivot, makšķerēt un arī peldēties tiem, kuri to neprot, ir jāizmanto speciālas drošības vestes. Turklāt vestes ir jālieto, pareizi sasprādzējot, lai kritiskā brīdī tās nenošļuktu no ķermeņa.
Glābējs īpaši akcentēja pieaugušo atbildību par bērniem, tos rūpīgi pieskatot, kad tie atrodas pie ūdens un ūdenī. Bērniem ir jānodrošina jau minētās drošās vestes, kā arī jāizvērtē, vai ūdens temperatūra ir atbilstoša peldēšanai. Pārāk aukstā ūdenī gan bērniem, gan pieaugušajiem var sākties krampji, kas var radīt ļoti bīstamu situāciju. Tieši tādēļ nav ieteicams peldēties tālu no krasta, lai ar kājām varētu sasniegt ūdenstilpes gultni un saviem spēkiem izkļūtu krastā. Īpaši uzmanīgiem jābūt jūrā un ezeros vējainā laikā, kad vējš un straumes var aiznest dziļumā piepūšamos peldlīdzekļus ar cilvēkiem uz tiem. Šādā gadījumā nedrīkst krist panikā. Ir jāpaliek un peldlīdzekļa un jāsagaida glābēji.
Glābējs piebilst, ka, jau dodoties atpūsties pie kādas ūdenstilpes, vajadzētu vienmēr sekot savai atrašanās vietai, lai kritiskā situācijā varētu glābējiem un mediķiem norādīt precīzu vietu, kurp doties. Ne vienmēr var paļauties uz īpašām mobilajām lietotnēm, kas ziņo par atrašanās vietu. Ja konkrētajā vietā nebūs “zonas”, tad šīs lietotnes nespēs darboties.
Raivis Indriksons brīdināja, ka ūdens nepiedod jokus un vieglprātību. Viņš atcerējās kādu gadījumu no savas pieredzes, kad kāda draugu kompānija nolēmusi uzfilmēt joku video, kurā inscenēta slīkšana. Diemžēl stāsts beidzies bēdīgi, jo šis “aktieris” patiešām ir noslīcis.
Ikvienā ģimenē, pārrunājot drošības jautājumus der atgādināt šo vienkāršo glābšanas algoritmu: redzu slīkstošo –>informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112 –> pametu kādu priekšmetu –> pats nedodos glābt –> sagaidu glābējus un mediķus. Regulāra drošības jautājumu pārrunāšana, ļauj šīs zināšanas nostiprināt un situācijā, kurā nepieciešama pareiza rīcība, cilvēks nedomā, bet jau rīkojas.