Lasīšanas laiks: 5 min
Mainīgo laikapstākļu un intensīvās snigšanas rezultātā ūdenstilpju ledus kārta ir ļoti plāna un neizturīga, tāpēc šobrīd atrasties uz ledus ir dzīvībai bīstami. Šoziem ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau 17 bojāgājušos, no kuriem 12 pēc ielūšanas ledū, bet – izglābti deviņi cilvēki. Vidzemē decembrī no Burtnieku ezera izcelts viens bojāgājušais, savukārt Cēsu pusē uz ledus izglābts viens cilvēks, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji mācību ietvaros regulāri pilnveido zināšanas glābšanas darbos uz ledus. Dažādas praktiskās nodarbības tiek atkārtotas regulāri, lai tiktu nostiprināta ugunsdzēsēju glābēju praktiskā pieredze un zināšanas.
Šomēnes ugunsdzēsēji glābēji mācību procesa ietvaros nostiprina un pilnveido praktiskās zināšanas glābšanas darbos uz ledus un ūdens. Mācībās uz ūdenstilpes tiek izspēlēta situācija, ka cilvēks ir ielūzis ledū un ir jāglābj. Mācību laikā tiek inscenētas dažādas situācijas, kā arī izmantoti vairāki glābšanas paņēmieni (izmantojot glābšanas dēli, virvi u.c.). Galvenais mērķis – glābjamo cilvēku pēc iespējas ātrāk izcelt no ūdens uz glābšanas dēļa un droši to nogādāt krastā. Ugunsdzēsēji glābēji, redzot aktuālo situāciju uz ūdenstilpēm, vingrinājumus pilnveido, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai situācijai.
Pagājušās nedēļās nodarbības uz ledus bija Cēsu, Ērgļu, Cesvaines, Varakļānu, Strenču, Gulbenes, Alūksnes, Apes, Madonas, Lubānas, Valkas, Jaunpiebalgas, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas ugunsdzēsējiem glābējiem. Savukārt šonedēļ Smiltenes, Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas ugunsdzēsēji glābēji atkārto un nostiprina praktiskās zināšanas glābšanas darbos uz ūdens un ledus.
Portālam “Valmieras Ziņas” kopā ar VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieri Jāni Skrastiņu bija iespēja sekot līdzi Valmieras ugunsdzēsēju glābēju mācībām Brandeļu dzirnavezerā, kur tika imitēta slīkstošā cilvēka glābšana. Jāuzsver tas, ka visi glābēji bija tērpti īpašos hidrotērpos, kas viņus pasargāja no aukstuma un noturēja ūdens virspusē. Kā atzīst J. Skrastiņš, lielākā daļa zemledus makšķernieku par savu drošību nerūpējas šādā līmenī.
Visbiežāk nelaimē nonākušajiem makšķerniekiem mugurā nav ne tikai hidrotērpa, bet pat glābšanas vestes, kas slīkstošo vismaz noturētu ūdens virspusē.
Protams, hidrotērps nav lēts prieks, taču vismaz elementāram drošības aprīkojumam ir jābūt līdzi katram, kurš dodas uz ledus, uzsver VUGD pārstāvis. Lai izkļūtu no ūdens uz ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus var iegādāties specializētajos veikalos vai katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas.
J. Skrastiņš uzsver, ka pirms došanās uz ūdenstilpju ledu, vajadzētu nopietni padomāt, vai tas vispār ir nepieciešams.
Vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika apstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina. Jāņem vērā, ka ledus sega uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi, tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Līdzās tam ledus būs plānāks arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres, pie tiltu pārvadiem. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru.
VUGD aicina uz ledus nekāpt vispār un stāstīt to saviem bērniem. Un jāatceras, ka bērni ņem piemēru no pieaugušajiem, piemēram, redz uz ledus makšķernieku un domā, ka ledus ir drošs. Bērniem ir jāskaidro, ka drošs ledus ir tikai mākslīgi veidotās slidotavās.
J.Skrastiņš atzīst, ka no VUGD viedokļa pilnīgs aizliegums atrasties uz ūdenstilpju ledus būtu ideāls drošības risinājums, taču tas ir grūti izpildāms un kontrolējams. Tādēļ pašvaldībām būtu jāpiedāvā alternatīvas, izveidojot mākslīgā ledus laukumus, kur bērni un pieaugušie varētu baudīt ziemas priekus.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!
Kā palīdzēt slīkstošajam?
Ja redzat cilvēku, kurš ir ielūzis, atcerieties, ka pirmais un svarīgākais uzdevums – jāizsauc palīdzība – jāzvana 112. Dispečeram jānosauc adrese vai jāizskaidro, kā ātrāk piebraukt notikuma vietai, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem. Kad tas paveikts, jāizvērtē situācija. Ja iespējams palīdzēt, neapdraudot savu veselību un dzīvību, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam, apmēram no 2 – 5 metru attāluma, jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā; Kad cietušais izvilkts uz ledus, rāpus(veļoties) jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Ko darīt, ja pats esi ielūzis ledū?
- Saglabā mieru!
- Turi galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ.
- NEVAJAG haotiski kustēties, zaudējot spēkus.
- Vienmērīgi kustini kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus!
- Elpo pēc iespējas lēnāk un dziļāk.
- Ja iespējams – sauc palīgā!
- Ja soma vai smags mētelis velk tevi uz leju, mēģini to noģērbt.
- Pagriezies ar seju uz to vietu, no kurienes atnāci un noliec rokas uz ledu, izstiepjot tās cik iespējams tālāk. Mēģini uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens.
- Ja esi ticis atpakaļ uz ledus, nevajag uzreiz celties kājās, labāk ripināties prom no bīstamās vietas. Rāpo uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci!
- Tiekot krastā, NEAPSTĀJIES, bet doties uz tuvāko silto vietu skrienot!