Lasīšanas laiks: 2 min
Jau ziņots, ka Vidzemes Augstskolas pētnieki pabeiguši pētījumu “Komunikācijas izaicinājumi un iespējas administratīvi teritoriālās reformas radīto pārmaiņu procesā”, kurā secināts, ka kopumā 81,6% no aptaujātajiem atbalsta novada izveidi. Taču pētnieki norāda uz dialoga trūkumu starp ministriju un pašvaldībām, un pašvaldību un iedzīvotājiem un secina, ka cilvēkus saistībā ar apvienošanos ļoti satrauc, vai mazie un attālie pagasti netiks aizmirsi, un vai tajās teritorijās nepasliktināsies infrastruktūras stāvoklis. Pētnieku darbu finansēja Valmieras pilsētas pašvaldība ikgadējā pašvaldības piešķirtā pētniecības granta ietvaros Vidzemes Augstskolai.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atzina, ka pētījuma rezultāti viņu nav pārsteiguši. Tāpat arī bijis sagaidāms, ka apvienojamo pašvaldību vadītājiem nebūs vienots viedoklis par reformu. “Tā ir politika, no kuras mēs neizbēgsim. Reformai ir atbalstītāji un pretinieki, taču būtiskākais ir tas, lai iedzīvotājiem būtu skaidra vīzija, kas notiks ar viņiem pēc apvienotā novada izveides. Pakalpojumu kvalitāti nedrīkst pasliktināties, un jādomā par to, kādi uzlabojumi ir veicami līdz ar resursu apvienošanu,” atzina mērs.
J.Baiks uzsvēra, ka Valmierai kā lielākajai pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par reformas procesu topošajā novadā. Viņaprāt, pētījums ir labs dokuments, ko vajadzētu, pārvaldes modeli veidojot, izmantot. “Pētījumā skaidri un gaiši parādās lietas, kas cilvēkus satrauc. Viens no secinājumiem, ka līdz šim ir bijusi slikta komunikācija ar sabiedrību, tādēļ cilvēkiem nav izpratnes, kas un kā notiks reformas gaitā.”
J.Baiks pastāstīja, ka topošo Valmieras novadu veidojošās pašvaldības ir vienojušās par nākamā pārvaldes modeļa izstrādi. Šim mērķim ir saņemta valsts mērķdotācija. Modeļa izstrādes darba grupā, kuru vada pašvaldību izpilddirektori, strādā dažādu nozaru speciālisti, lai apzinātu resursus un izstrādātu efektīvāko apvienošanās plānu. Jau pašlaik darbojas Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu pašvaldību apvienotā finanšu komisija.
Mērs atzina, ka norādījumi no valsts saistībā ar reformu ir diezgan vispārīgi. “Mēs pašlaik varam sagatavot priekšlikumus par iespējamo pārvaldes modeli, taču gala lēmums būs jaunievēlēto deputātu rokās. Lai gan pašlaik sagatavotais dokuments nākamajai varai nebūs politiski saistošs, tomēr sagatavošanās process ir svarīgs, jo nedrīkst pieļaut situāciju, ka jaunievēlētā dome sanāk kopā pie “baltas lapas”. Tādēļ mums ir jāstrādā atbildīgi, lai neizveidojas pārrāvums pašvaldības darbā.