Lasīšanas laiks: 6 min
Šonedēļ Valmierā sākusies spēlfilmas “Jumprava. Lielais notikums” filmēšana. Pirmās filmēšanas vietas izvēle nav nejauša, jo Valmierai ir īpaša nozīme grupas “Jumprava” stāstā. Tieši šeit meklējami grupas pirmsākumi – sākotnēji Aigara Grāvera un Aigara Krēslas muzikālie eksperimenti Valmieras slimnīcas vokāli instrumentālajā ansamblī “Vitamīns”.
Visi četri grupas dalībnieki bija klāt arī pirmajā filmēšanas dienā. Aigars Grāvers un Aigars Krēsla “Valmieras Ziņām” atklāja, kā radusies ideja par filmu.
Aigars Krēsla: Ideja par filmu vispirms radās mūsu menedžerim Ivo Baumanim. Turklāt mums ir priekšrocība, ka ir pašiem savs režisors. Aigars Grauba nebija skubināms, viņš šo ideju pārtvēra un bija gatavs īstenot.
Aigars Grāvers: Man daži cilvēki ir teikuši – kā tad tā – par sevi filmu veidojat, kas ir gluži kā piemineklis sev. Labāk mums pašiem to veidot, kamēr esam dzīvi un varam visu kontrolēt, nevis pēc 50 gadiem, kad nebūs kam pajautāt, kā īsti bija. Kāpēc gan nepaskatīties uz sevi no malas!? Es uztveru to kā rotaļu.
Ko jūs vēlaties filmā parādīt?
A.K. Filma būs sava laikmeta un situācijas atspoguļojums, kurā caurvijas grupas tapšanas un attīstības process.
A.G. Šis būs stāsts, kā tajā laikā vispār grupas tapa, kā radīja mūziku, kā spēja izdzīvot. Mums tolaik nebija paraugu, pēc kā līdzināties. Nebija YouTube, kur paskatīties. Kā mēs paši jutām un sapratām, tā darījām. Filma stāstīs par laika posmu no grupas dibināšanas 1984.gadā līdz 1991.gadam. Nedaudz pieskarsimies arī mūsdienām.
Vai skatītājs varēs uzzināt kaut ko jaunu un iepriekš nezināmu par “Jumpravas” vēsturi?
A.G. Filmas sižetu, protams, neatklāšu, bet šis tas jauns noteikti būs redzams. Atklāsim dažas lietas par mūsu sadzīvi. Tolaik jau nebija “Privātās Dzīves”. Tādēļ, pieļauju, ka skatītājiem, kas arī piedzīvojuši tos laikus, varētu būt daži jaunatklājumi.
Kā tika atlasīti aktieri? Vai jūs arī piedalījāties?
A.G. Es vairāk piedalījos atlasē. Bija pieteikušies ap 100 pretendentiem. Izvēlējāmies pēc ģīmja un līdzības. Vērtējām gan izskatu, gan arī to, kā muzicē un vai ir aktiera dotības.
A.K. Svarīgi, lai katras lomas atveidotājs mācētu spēlēt konkrēto mūzikas instrumentu un filmā tas izskatītos ticami. Manuprāt, atlases rezultāts ir veiksmīgs.
Un kā jums izdevās atrast filmēšanas vietas un rekvizītus, lai arī vide būtu autentiska?
A.G. Valmierā ir saglabājušās vairākas vietas, kas izskatās ļoti autentiski filmās apskatītajam laika periodam. Viena no tām ZET zāle, kur sākām filmēšanu. Bijām apskatīties Vidzemes slimnīcas kultūras nama zāli, kas saglabājusi savu vēsturisko izskatu. Arī tur notiks filmēšana.
A.K. Kā saka Aigars Grauba, kino ir mānīšanās māksla. ZET zāle filmā būs Jumpravas kultūras nams. Tolaik tika būvēti tipveida projekti, tādēļ līdzīgas vietas Latvijā vēl var atrast.
No vecās skaņu tehnikas gan mums nebija daudz kas saglabājies. Tādēļ bijām izsludinājuši meklēšanas akciju, lūdzot cilvēkiem aizdot sev piederošos mūzikas instrumentus un citus priekšmetus. Cilvēki bija atsaucīgi un atradām gan bungas, gan sintezatorus un daudz ko citu. Tukumā atradām veselu noliktavu pilnu ar vecām mantām, kas mums ļoti nederēja rekvizītu atlasei. Ko neizdevās atrast, veidojām no jauna.
Žurnālistiem bija iespēja arī ielūkoties filmēšanas laukumā. Pusdienas laika pauzē izdevās aprunāties ar filmas režisoru Aigaru Graubu un aktieriem.
Aigars Grauba atklāja, ka virzība uz filmu sākusies ar grāmatas tapšanu par grupu “Jumprava”. Pēc tam Jānim Balodim un Valteram Sīlim radusies doma par teātra izrādi.
“Skatoties uzrādi, es ieraudzīju mūs visus jaunā gaismā. Pirms izrādes veidojot scenāriju, mūs intervēja atsevišķi. Tādēļ izrādē man bija daudz pārsteigumu, jo es nezināju, ko Grāvis, Ašais un Stīvais bija stāstījuši. Pagrieziena punkts filmas veidošanas virzienā man bija, lasot atsauksmes par izrādi. Cilvēki tur rakstīja nevis par “Jumpravu”, bet par sevi tajā laikā.
Tad es sapratu, ka “Jumpravas” mūzika ir bijusi kāds tāds dabīgais konservants, kas saglabājis cilvēku atmiņas cauri gadiem. Mēs esam pavadošā grupa dziesmām, kas sen vairs nepieder mums. Dziesmās cilvēki glabā savu dzīves pieredzi.
Viens no filmas vēstījumiem būs mīlestība uz mūziku. Gribam parādīt jaunajai paaudzei, cik grūts un sarežģīts bija mūsu ceļš, tomēr mudinot arī viņus sekot sirdsbalsij un mēģināt izlauzt ceļu mūzikā. Kad mēs sakām savu ceļu, Latvijā bija tikai divi 16 celiņu magnetofoni – Latvijas radio un ierakstu studijā “Melodija”. Tos abus kontrolēja Čeka un cenzūra. Šodien jauniešiem ir pieejams viss. Vai labas mūzikas ir kļuvis vairāk? Joprojām savs ceļš ir jāizlauž. Un to ir jāsāk darīt 15, 16, 17 gados. Trīsdesmitgadīgs onkulītis vairs nevar kļūt par rokstāru”, joko režisors.
Atklājot sajūtas, veidojot filmu par sevi, Aigars Grauba saka:
“Visa grupa cenšas uz to raudzīties distancēti. Kolektīvā apziņa “Jumpravā” darbojas tā jocīgi. Kā jau teicu, mums atmiņas ir noglabātas dažādās vietās cietajā diskā. Gatavojoties filmēšanai, mēs kopā lasījām scenāriju. Bija tik dīvaini uzzināt, kas kuram cietajā diskā ir noglabāts. Lai gan es neko tādu neatceros, Grāvis apgalvo, kas tas noteikti tā ir bijis. Vai arī manā atmiņā notikums ir noglabāts pavisam citādāk, neko to atceras Stīvais. Tādā veidā mūsu kolektīvā atmiņa ļāva izveidot filmas stāstu. Filmēšanas procesā stāsts tiek koriģēts. Tiklīdz kāds kaut ko atceras, mums ir iespēja veikt izmaiņas. Cenšamies saglabāt autentiskumu ir visā. Pultis, kabeļi, somas – visu mēģinām atrast. Izmantojot iespēju, vēlreiz aicinu sūtīt uz filmas Facebook lapu “Jumpravas” koncertu foto un videoierakstus no tiem laikiem, kas mums noderēs filmas veidošanā.
Arhīvs un personīgās atmiņas ir svarīgs līdzdalībnieks šajā stāstā. Pašlaik tas glabājas kasetēs un lentās šķūnīšos un drīz pazudīs. Tādēļ lūdzu visiem to sūtīt mums, lai atmiņas tiktu saglabātas un caur filmu nodotas tālāk nākotnē.”
Grupas “Jumprava” četrotni filmā attēlos Gatis Grāvers, Roberts Vanags, Raimonds Celms un Rihards Zelezņevs. Kā zināms, pirmos gadus grupas pamatsastāvā bija arī Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis, kurus filmā atveidos Mārtiņš Zvirbulis un Gvido Valters.
Aktieri atklāj, ka iejusties viņu vecāku jaunības dienu elku tēlos ir fantastiska sajūta. Aigara Grāvera dēls Gatis Grāvers pastāstīja, ka viņam iejusties tēlā ir viegli, neesot sajūtas, ka būtu kaut kas jātēlo. Savukārt Gvido Valters atzīst, ka piedalīties šajā filmā ir liels gods. Lai iejustos Aigara Voitišķa tēlā, viņš ir saticis mūziķi un iepazinis viņu tuvāk.
Grupas “Carnival Youth” mūziķis Roberts Vanags atklāj, ka viņu Aigara Graubas lomai uzrunājis pats režisors. Viņš lūdzis arī ieteikt citus jauniešus no mūziķu vidus, kuri varētu būt piemēroti dalībai filmā.
Ne visiem no jaunajiem aktieriem šī ir pirmā pieredze kino jomā. Latvijas Nacionālā teātra Raimonds Celms, kurš filmā atveido Aināru Ašmani, jau ir filmējies “Dvēseļu putenī”, kā arī ir piedalījies Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Zem diviem karogiem”, kas stāsta par grupu “Jumprava”. Iespējams, ka tieši tādēļ viņš uzaicināts piedalīties arī filmas veidošanā.
Filma top ar Nacionālā kino centra un Valmieras pašvaldības atbalstu un sadarbībā ar Latvijas televīziju. Aigars Grauba saka lielu paldies Valmierai par sniegto atbalstu: “Visur, kur mēs ejam, durvis atveras. Vispār Valmiera ir pilsēta, kur būtu jāveido astoņdesmito gadu kultūras namu zāļu globālo bāzi. Šeit ir vismaz sešas zāles, kas ir saglabājušās autentiskā izskatā. Un mēs tajā filmēsim. Viena no tām būs leģendārais Valmieras slimnīcas kultūras nams, kur sākās “Jumpravas” stāsts.”
Šogad filmēšana norisināsies piecas dienas, divas no tām Valmierā. Otrā filmēšanas sesija Valmiera būs nākamā gada pavasarī un vasarā, bet skatītāji filmu varēs redzēt 2022.gadā.