Lasīšanas laiks: 3 min
Jau ziņots, ka trešdien, 10.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu, kas nosaka, ka jaunajā Valmieras novadā būs 31 administratīvā teritorija, iekļaujot Valmieras pilsētu un tagadējos Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus.
Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā līdz 2021.gada 1.decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi.
Minēto projektu izstrādi līdz 2021.gada 30.jūnijam vadīs tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Tātad Valmierai, kā lielākajai pašvaldībai, būs jāuzņemas apvienotā novada veidošana.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks portālam “Valmieras Ziņas” komentēja: “Saeima likumu ir pieņēmusi, bet Valsts prezidents to nav izsludinājis. Tas ir pirmais, kas ir jāsagaida. Tāpat pagaidām vēl nav iespējas iepazīties ar likuma konsolidēto versiju. Pagaidām var teikt, ka ATR likums ir noteicis novadu robežas un termiņu, līdz kuram reforma tiek īstenota, taču ir jāsagaida daudzi pavadošie dokumenti, lai zinātu, kāds būs pārvaldes modelis jaunajās pašvaldībās, tostarp grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas tiks apstiprināti septembrī vai oktobrī, kā arī virkne Ministru Kabineta noteikumu, kas regulēs pašvaldību darbu. Joprojām ir atklāts jautājums par administratīvajiem reģioniem un “nultā” līmeņa pārvaldi.
Par to, kā tiks organizēts darbs jaunajās pašvaldībās, balstoties uz likumiem un MK noteikumiem jau lems jaunievēlēto pašvaldību deputāti. Partija “Valmierai un Vidzemei”, ko es pārstāvu, protams, piedāvās savu redzējumu, kā būtu jāorganizē darbs topošajā novadā. Arī no Valmieras pilsētas pašvaldības puses mēs varam rosināt pārrunas ar pārējo novadu vadību, taču pagaidām vēl ir daudz nezināmo jautājumu, lai varētu notikt plānveidīga un mērķtiecīga darbība.”
Jānis Baiks atklāja, ka partija “Valmierai un Vidzemei” jau sākusi gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Līdz šim tā ir pārstāvēta Valmieras pilsētas domē un Burtnieku novada domē, taču nākamajās vēlēšanās Valmieras novada deputātus ievēlēs daudz plašāks vēlētāju loks, tādēļ partija sākusi apzināt iespējamos deputātu kandidātus, kuri varētu pārstāvēt arī pārējo administratīvo vienību iedzīvotājus. “Par konkrētiem uzvārdiem vēl pāragri runāt, bet mēs, protams, domājam par to un runājam ar cilvēkiem. Jaunajā novadā būs 19 deputāti, vēlēšanu sarakstā tiks iekļauti 22 kandidāti. Mēs centīsimies, lai jaunā novada iedzīvotāji būtu maksimāli pārstāvēti domē,” sacīja J.Baiks.
Valmieras mērs uzskata, ka jaunveidojamo novadu būs iespējams veiksmīgi pārvaldīt, nodrošinot pašvaldības pakalpojumus iedzīvotājiem ikvienā administratīvajā teritorijā augstākā kvalitātē, nekā līdz šim. Viņa pārliecība balstās uz to, ka Valmieras novads varēs koncentrēt kompetentākos speciālistus un resursus no visām līdzšinējām pašvaldībām, lai sasniegtu labākus rezultātus. “Pašvaldībai pārvaldāmais novads būs plašāks, bet cilvēki visur turpinās strādāt. Katrā vietā ir savas iestrādnes, pieredze un tradīcijas. To visu mēs varēsim izmantot kopīgu mērķu sasniegšanai. Saliekot spēku kopā, mēs varēsim īstenot lielus projektus visam novadam, nevis lieki izkliedēt spēkus, rakstot astoņus atsevišķus projektus, savstarpēji konkurējot par speciālistiem un resursiem,” skaidroja J.Baiks.